Mācības, kā jau mācības, bet tā gulaša zupa! Līdzīgus izsaucienus no zemessargiem un viņu komandieriem vecākā zemessardze Edīte Kūķe dzird bieži. Viņa jau desmit gadus dien Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljonā un astoņus no tiem ir pavāre-instruktore, gādājot, lai visi zemessargi mācību laikā ir garšīgi paēduši. Pašai no saviem ēdieniem vislabāk garšo pupiņu zupa un uzpūtenis ar vaniļas mērci, ko plāno gatavot arī zemessargiem tuvākajā nedēļas nogalē gaidāmajās mācībās. Taču dienesta sākums bijis izaicinošs – pirmajā dienā pavāres amatā lauka virtuvē nav bijis naža, kāds zemessargs aizdevis saliekamo kabatas nazīti, ar ko todien paveiktas brīnumu lietas. Plaukstas bijušas tulznās, toties visi paēduši.
Sargā un pabaro
Brīdī, kad “Sargs.lv” runā ar Edīti, viņa jau sākusi plānot ēdināšanu aptuveni 70 zemessargiem tuvākajā nedēļas nogalē paredzētajās Zemessardzes mācībās. Ēdienkarte jau zināma – pusdienās būs cepta marinēta gaļa, kartupeļi ar sīpolu mērci un salātiem. Vienmēr tiek gatavots arī saldais ēdiens, šoreiz būs uzpūtenis ar vaniļas mērci, bet vakariņās – kartupeļu un maltās gaļas sacepums. Tas viss tiek gatavots uz āra plīts, ko kurina ar malku. Dažreiz, kad vienlaicīgi jāgatavo vairāki ēdieni, savdabīga plīts tiek ierīkota arī zemē, bedrē iekurinot nelielu ugunskuru, uz kā ērti var uzlikt pannu.
Zemessargu mācībām ēdinātāju komanda gatavojas laicīgi, piemēram, gaļa jāiemarinē jau dienu iepriekš.
Brīvprātīgajā dienestā Edīte ir jau 10 gadus, taču jau pirms tam vairākus gadus Zemessardzē strādājusi kā civilais darbinieks-apsargs, sargājot objektu Cēsīs. To paralēli zemessardzes gaitām Edīte dara joprojām.
Pēc profesijas viņa ir zootehniķis, un šajā jomā nostrādājusi 18 gadus. “Pilnīgs pretstats tam, ko es daru tagad!” viņa iesaucas. Vēlāk ģimenē piedzimuši bērni, un pēc tam darbu profesijā nav bijis viegli atrast. Edīte pabeigusi apsardzes kursus un nonākusi 27. kājnieku bataljonā Cēsīs kā civilā darbiniece.
Arī pavāres pozīcija bijusi veiksmīga apstākļu sakritība, jo pirmos aptuveni divus gadus Edīte kopā ar pārējiem zemessargiem aktīvi piedalījusies visās mācībās, skrējusi pa mežu, pilnveidojot lauka kaujas un citas iemaņas. Toreiz pārtika ēdienreizēm piegādāta no dažādām kafejnīcām, un jau pieminētais kapteinis V. Ciguzis teicis – varbūt Edīte grib pamēģināt gatavot visiem ēst, jo lauka virtuve jau bijusi nopirkta. “Teicu jā, kaut īsti nezināju, uz ko parakstos,” atceras Edīte.
Bērni mammas lēmumu uzreiz atbalstījuši, taču vīrs sākotnēji bijis nedaudz aizdomīgs, varbūt pat greizsirdīgs. Pēc kāda laika Edīte uzaicinājusi vīru uz Zemessardzes pasākumu, viņš redz, ar ko viņa nodarbojas. “Toreiz viņš atzina, ka saprot, cik ļoti novērtēts ir Edītes darbs – gan no zemessargu, gan komandieru puses. Tagad arī viņš lepojas ar to, ko daru,” saka Edīte.
Sākums ar kabatas nazīti
Laikā, kad Edīte sāka zemessargiem gatavot, lauka virtuves plītis vēl nebija iestiprinātas mašīnās, līdz ar to tās nācās novietot daudzmaz piemērotā vietā zem klajas debess. Pavāres gaitas viņa sākusi kopā ar kolēģi, nu jau nelaiķi Visvaldi, kurš darījis “vīriešu darbus” – nesis malku, ūdeni, kurināji uguni, cēlis katlus. Edītei pirmajā dienā bija jāpagatavo ēdiens apmēram 30 cilvēkiem, taču secinājusi, ka nekur nav naža!
Kā jau lauka virtuvē, nācies strādāt dažādos laika apstākļos. Reiz ziemā cepta gaļa, un sals bijis tik bargs, ka, tiklīdz no pannas izņemta karote, gaļa jau sasalusi. Bet nekad nav bijis tā, ka zemessargi paliek tukšiem vēderiem, vienmēr viss beidzies labi.
Lielākais zemessargu skaits, kuriem mācību laikā gatavotas ēdienreizes, ir 500 cilvēku, bet tēju Edīte vārījusi vismaz 1500 cilvēkiem. Sākot visu no nulles, laika gaitā Edīte ap sevi pulcējusi arī citus ēst gatavošanas entuziastus. Šobrīd bataljona pavāru grupā ir jau astoņi zemessargi.
Visa ēst gatavotāju komanda zemessargu mācību laikā brauc līdzi bataljonam un gatavo tur, kur nakšņo. Vairākkārt bijuši arī Igaunijā, piedaloties kopīgās mācībās ar Igaunijas Aizsardzības līgu (Kaitseliit).
Arī tagad Edīte ik pa laikam atsvaidzina kaujas iemaņas, piemēram, šaušanā. Agrāk pat sanācis rauties divās maiņās – visiem pagatavoja ēst un pēc tam skrēja līdzi mežā, pēdējos gadus vairāk uzmanības gan tiek veltīts zemessargu maltīšu gatavošanai.
Ieklausās ieteikumos
Pēc desmit dienestā pavadītiem gadiem viņa secina, ka Zemessardzē esošie cilvēki ir ļoti atbildīgi, pašpārliecināti, izpalīdzīgi, labestīgi un laipni.
Tāpat viņa iedvesmojas arī no pašiem zemessargiem. Gadu gaitā viņi pagaršojusi visus viņas ēdienus un bieži grib zināt, kas būs brokastīs, varbūt var pagatavot tos garšīgo siera-olu salātus? Citreiz atkal zemessargi sakot: “Sen nav bijis tas biezpiens ar ķiplociņiem.” Tā nu Edīte ņem vērā ieteikumus, dažreiz apjautājoties arī komandieriem, ko viņi labprāt ēstu pusdienās.
“Lielākais gandarījums, kā ikvienai saimniecei, ir tas, ka visiem garšo,” rezumē Edīte. Viņa priecājas, ka tagad 27. kājnieku bataljona bāzē “Pipariņi” atvēlētas vairākas labiekārtotas telpas arī ēdinātāju komandai, ir atsevišķa telpa konkrētu sakņaugu glabāšanai un apstrādei, atsevišķa telpa gaļas produktiem. Lai pārtika vienmēr būtu svaiga, nopirkta saldētavas un ledusskapji. Ir arī speciāls ledusskapis līdzņemšanai, kas mācību laikā tiek darbināts ar ģeneratoru.
Lai arī visbiežāk saimnieces jūtas paēdušas jau no ēdiena smaržas vien, pašai Edītei no saviem ēdieniem vislabāk garšo pupiņu zupa un uzpūtenis ar vaniļas mērci. “Garšīgs jau ir viss. Kādreiz varētu arī “Sargs.lv” komandu uzaicināt uz Zemessardzes lauka mācībām un jūs kārtīgi pabarot,” saka Edīte.
