Zemessargs Viesturs Leimanis no Zemessardzes 27.kājnieku bataljona Zemessardzei dāvājis 25 gadus. Un nedomā apstāties. Sākums bija 1991.gada barikāžu notikumi. Toreiz viņu motivēja sajūta, ka nebūs labi, ka ir jādodas valstij palīgā. Viesturs domā, ka daļu patriotisma iedevis arī tēvs, kurš pats bijis Vācu armijā. Lai arī tēvs bijis mazrunīgs cilvēks, ar to nelielo mazumiņu dēlam pieticis, lai saprastu kas ir kas.
Patlaban Viestura ikdienas darbs ir saistīts ar dažādu smago tehniku. Arī, dienot Zemessardzes 2. brigādes 27 kājnieku bataljonā, viņš ir autovadītājs. Lai arī veselības dēļ vairs tik aktīvi nevar skriet pa mežu, autovadītāja darbs nav tikai sēdēt kabīnē un grozīt stūri.
Janvāra izskaņā Zemessardzes 27.kājnieku bataljona 1.rota, ko pārstāv Viesturs, devās šī gada pirmajās lauka mācībās. To izskaņā rotas komandieris pasniedza Viesturam Leimanim apbalvojumu par 25 gadu dienestu.
Viesturam šo gadu laikā nekad neesot bijusi doma izstāties. Viņš saka, ka liela nozīme ir kolektīvam: “Man patīk kolektīvs, visi ir saprotoši, draudzīgi, prieks braukt uz mācībām. Nāk jaunie zemessargi un redzu viņos degsmi, tas uztur garu. Un liela nozīme ir arī rotas komandierim, kurš ir draudzīgs, ar humoru, bet prot novilkt stingras robežas. Komandieris izplāno mācības, un tajās ir ne tikai jaunas zināšanas, bet arī kāda odziņa. Piemēram, pirms gada komandieris bija noorganizējis mācības ar alpīnisma elementiem, laišanos ar striķi no tilta.”
Agrāk Viesturs jutis lielāku respektu pret zemessargiem, arī apbrīnu no apkārtējiem: “Tagad katrs aizņemts ar savām lietām, reizēm ir vienaldzība, esi vai neesi zemessargs. Taču tas jārisina citā, varbūt valsts līmenī, lai katrs aizdomātos. Kaut vai tos pašus jauniešus izvilktu no datoriem. Ir iespējas iesaistīties Jaunsardzē, no kurienes nāk arī liela daļa zemessargu”, domā Viesturs.