Inese Miltiņa: Zemessardzē esmu iekšā uz visiem simts!

NBS
Sargs.lv
Image
Zemessardze
Foto: I. Miltiņas pers. arhīvs

Inese Miltiņa nesen pilnībā mainīja savu nodarbošanos – sēdošu darbu iemainīja pret daudz aktīvāku jomu un pašlaik studē Rīgas Stradiņa universitātē Veselības sporta programmā, lai iegūtu fitnesa trenera kvalifikāciju. Paralēli tam iestājusies arī Zemessardzē, kļūstot par 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona zemessardzi. Nākotnē viņai ir ambīcijas sniegt arī savu ieguldījumu bataljona jauno zemessargu fiziskās sagatavotības uzlabošanā, jo novērojumi liecina, ka daudziem zemessargiem psiholoģiskā izturība ir stiprāka par fizisko.

Ar sportu uz “tu”

Topošā trenere I. Miltiņa stāsta – lai arī iepriekš viņas profesionālā dzīve bijusi saistīta ar IT un grāmatvedības jomu, vadot ģimenes uzņēmumu, ar sportu vienmēr bijusi uz “tu”. Viņa gan atzīst, ka iepriekšējie dzīves gadi vairāk veltīti bērniem, atbalstot viņus treniņos, jo dēls mācījies sporta skolā, savukārt meita ilglaicīgi trenējusies sporta dejās. Taču tagad, mainot profesionālo jomu un iestājoties Zemessardzē, viņa beidzot var laiku veltīt arī sev.

Paralēli studijām un darbam Siguldas Sporta centrā un “Fischer slēpošanas centrā” viņa vada arī grupu nodarbības ārā – vispusīgās fiziskās sagatavotības, tostarp spēka, treniņus gan bērniem, gan pieaugušajiem. “Arī ziemā un aukstumā ir iespējams vingrot ārā, galvenais pareizi saģērbties – kārtās, lai vajadzības gadījumā kaut ko varētu novilkt. Bērni pat mīnus 12 grādos ne reizi nav sūdzējušies, ka viņiem būtu auksti,” saka Inese.

Image
Zemessardze
Foto: I. Miltiņas pers. arhīvs
Foto: I. Miltiņas pers. arhīvs

Pilnībā maina nodarbošanos

Zemessardzē Inese ir nepilnu gadu, un pati to raksturo kā nejaušu sakritību rezultātu. Tas lielā mērā noticis, arī pateicoties sadarbībai ar Siguldas Sporta skolas atbalsta biedrību, jo reiz, organizējot pasākumu 500 jauniešiem, viņa ēdināšanai meklējusi lauka virtuvi.

Viņa atceras – uzmeklējusi Siguldā par lauka virtuvi atbildīgo karavīru un lūgusi atbalstu.

“Tā, vārds pa vārdam, līdz attapos, ka jau rakstu lielu kaudzi ar papīriem, lai iestātos Zemessardzē. Karavīrs arī iedrošināja, nosaucot jomu, kurā mani saredz, kā es varētu noderēt. Likās interesanti, jo kādreiz jaunībā par Zemessardzi jau biju interesējusies, taču tolaik bērni bija prioritāte,” viņa saka.

Lai arī pēdējā gada laikā daudzus plānus ietekmējusi Covid-19 pandēmija, Inese jau paspējusi uz savas ādas izjust, ko būšana Zemessardzē īsti nozīmē. Zemessarga zvērestu viņa deva 2020. gada vasarā, laikā, kad daudzi cilvēki Covid dēļ palikuši bez darba. “Tas man deva iespēju iziet pilno pamatapmācības kursu trīs nedēļu garumā Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas militārajā bāzē “Meža Strautiņi” Alūksnes novadā, tur izjutu, ko nozīmē būt Zemessardzē. Ja uz mācībām būtu braukusi tikai nedēļas nogalēs, nebūtu tās sajūtas,” viņa stāsta. Tāpat tikai pāris dienas pēc pamatapmācības beigšanas Inese tikusi nosūtīta uz militārajām sacensībām “Zemessardzes patruļa 2020”.

Image
Zemessardze
Foto: ZS 2. Vidzemes brigāde
Foto: ZS 2. Vidzemes brigāde

Šī ikgadējā vingrinājuma mērķis ir noteikt zemessargu un karavīru taktisko un fizisko sagatavotību, kā arī veicināt starptautisko sadarbību militārajā jomā, jo tajā pērn piedalījās komandas ne tikai no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet arī vairākas ārvalstu bruņoto spēku komandas no Lietuvas un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas. Savā komandā viņas bijušas tikai divas sievietes un vingrinājumu izturējušas godam.

Viņa stāsta, ka aktīvi piedalījusies arī NBS militāro mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros esošajās Zemessardzes mācībās “Zobens 2020”. “Jā, Zemessardzē esmu iekšā uz visiem simts!” viņa īsi rezumē.

Nesen Zemessardzes ziemas izdzīvošanas mācību laikā izbaudījusi arī lekšanu āliņģī, to gaidījusi visu dienu, jo iepriekš nekas tāds nebija darīts.

Inese gan atzīst, ka dienestam Zemessardzē bijusi gan fiziski, gan psiholoģiski gatava. Pēdējos gados viņai īpaši patīk distanču slēpošana, kas ir labs fiziskās izturības treniņš. Viņa novērojusi, ka ne vienmēr zemessargu, īpaši gados jaunu, vājā vieta ir fiziskā sagatavotība, bet gan emocionālais briedums. Tajā brīdī arī daudzi mēdz “salūzt” un izstājas.

“Man ir ambīcijas, tai skaitā saistītas arī ar savas vienības zemessargu fiziskās sagatavotības attīstīšanu, bet vēl mazliet jāpamācās, lai zināšanas būtu pilnīgas,” viņa saka. Zemessargiem, tāpat kā ikvienam no mums, būtu jāsporto regulāri. Daudziem liekas – ja esmu norāpojis šīs mācības līdz galam, tātad esmu izturīgs. Tā vairāk ir psiholoģiskā izturība, taču fiziskās izturības mēraukla ir cita – pēc fiziski smagām mācībām nākamajā dienā esi spējīgs normāli izkāpt no gultas un neklibojot aiziet uz darbu.

Image
Zemessardze
Foto: I. Miltiņas pers. arhīvs
Foto: I. Miltiņas pers. arhīvs

Bērni lepni par mammas izvēli 

Inese stāsta, ka viņu drosmīgo ideju un aktivitāšu dēļ daudzi saukuši par traku jau pirms Zemessardzes, tāpēc lēmumu par brīvprātīgo dienestu uztvēruši atbalstoši, arī bērni. Dēls, kurš pašlaik mācās Rīgas Tehniskajā koledža, pat vairākkārt teicis, ka pats vēlas pievienoties profesionālajam militārajam dienestam. Inese to atbalsta, uzsverot, ka vispirms gan jāpabeidz esošā mācību iestāde.

“Dienests Zemessardzē ir grūts, un tā ir liela atbildība, bet tajā pašā laikā tas ir forši un jautri. Zemessardzē ir cilvēki, ar kuriem ārpus mācībām nesatiekos, taču esmu pārliecināta, ka vajadzības gadījumā viņi cits citam nāktu palīgā. Būšana Zemessardzē nozīmē nevis atņemt sev brīvdienas, bet gan iegūt brīvdienas ar pievienoto vērtību, un tas viennozīmīgi ir ieguvums sev,” pārliecinoši saka Inese.

Tāpat Zemessardzes mācības viņai iemācījušas to, ka ikvienas grūtības agri vai vēlu beigsies, līdz ar to mainījies skatījums uz dažādiem izaicinājumiem ikdienā. Tas dod sava veida mieru – arī Covid kaut kad beigsies, viss sakārtosies. Līdz ar to Inese atzīst, ka būšana Zemessardzē palīdzējusi sakārtot domu gājienu, neļaujot būt tik stresainai, kā iepriekš.

Image
Zemessardze
Foto: I. Miltiņas pers. arhīvs
Foto: I. Miltiņas pers. arhīvs

Lai arī nav noslēpums, ka jaunieši mūsdienās nereti ir fiziski diezgan vāji sagatavoti, trenējot bērnus, Inese novērojusi, ka viņi ir aktīvi un spēcīgi. “Kurā brīdī viņi pazaudē to savu spēku? Te arī vecākiem jāpaseko līdzi, kā viņi paši pavada brīvdienas. Ja visu dienu sēž pie datora, tad nav jābrīnās, ka arī bērni seko šim piemēram,” saka Inese.

Viņa uzsver –  atšķirībā no daudziem runātājiem, Inese sevi uzskata par darītāju, kura vajadzības gadījumā gatava ņemt rokās ieroci un aizsargāt valsti. Tāpat viņa mutiski piekritusi, ka ir gatava vakcinēties pret Covid-19. “Ja šī būs prasība, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties mācībās un ja vakcīna palīdzēs paplašināt manu redzes loku, es vakcinēšos,” pauž Inese.

Dalies ar šo ziņu