Igaunijas Iekšējās drošības dienests (KAPO) savā jaunākajā gada pārskatā atklāj satraucošu tendenci – krievijas izlūkdienestu aktivitāte pret Igauniju saglabājas augsta, vienlaikus pieaugot arī atklāto aģentu skaitam. Aizvadītajā gadā identificēti 16 ar krieviju saistīti spiegi, kas ir lielākais līdz šim gada laikā atklātais pretinieka izlūku skaits.
KAPO ģenerāldirektors Margo Pallosons uzsver, ka šāds rezultāts ir divu faktoru kombinācija – krievijas pastiprināta spiegošanas aktivitāte un būtiski uzlabotās Igaunijas pretizlūkošanas spējas.
Viņš norādīja, ka krievijas rīcībā ir vairāki izlūkdienesti, kuri paralēli īsteno informācijas iegūšanu, aģentu vervēšanu un pret Baltijas valstīm vērstās ietekmes operācijas. Visu trīs dienestu darbība pret Latviju, Lietuvu un Igauniju ir sistemātiska un tai ir ilgtermiņa raksturs.
Analizējot pēdējos gados atklātos gadījumus, iezīmējas skaidra tendence – lielākā daļa aģentu tiek savervēti viņiem atrodoties Krievijas teritorijā. Arī viņu turpmākā darbības vadība un uzdevumu koordinācija tiek veikta no krievijas.
Viens no spilgtākajiem šādas agresorvalstu specdienestu vervēšanas piemēriem ir kāda 60 gadus veca sieviete. Viņu spiegošanas darbībām savervēja krievijas federālais drošības dienests. Strādājot Vērskas sanatorijā, sieviete ievāca informāciju gan par sanatorijas klientiem, gan apkārt notiekošo, izmantojot savu profesionālo piekļuvi.
Šis gadījums izgaismo būtisku tendenci – katram aģentam tiek piešķirti uzdevumi, kas atbilst viņa iespējām. Tas var būt gan vizuāls novērojums, gan informācijas apkopošana par robežinfrastruktūru, militārajām aktivitātēm vai sabiedrības noskaņojumu.
Dienvidigaunijā šāda veida aģenti spēj novērot arī militārās kolonnas un mācības, tādējādi sniedzot krievijai fragmentāru, bet visai vērtīgu informāciju par Igaunijas aizsardzības nozares aktivitātēm.
KAPO uzsver, ka galvenais mērķis ir identificēt aģentus pēc iespējas agrākā stadijā. Tas ir kritiski svarīgi, jo krievijas izlūkdienesti savus aģentus attīsta pakāpeniski, ar laiku uzticot tiem arvien sarežģītākus un sensitīvākus uzdevumus.
Daļa no aizturētajiem aģentiem jau bija izgājuši nopietnu apmācību un potenciāli nākotnē varēja radīt būtisku apdraudējumu Igaunijas drošībai.
Papildus kriminālvajāšanai Igaunija pret krievijas spiegiem aktīvi izmanto izraidīšanu no valsts. Pagājušajā gadā šādā veidā no Igaunijas izraidīti 18 ar drošības riskiem saistīti ārvalstnieki, tostarp krievijas izlūkdienestu pārstāvji, ekstrēmisti un personas, kas veica ietekmes operācijas.
Kā savā pārskatā atzīmē KAPO, līdztekus klasiskajai spiegošanai arvien lielāku lomu ieņem krievijas informatīvās ietekmes operācijas. Tās arvien biežāk tiek veiktas sociālajos tīklos, kur tiek izplatīta propaganda un mēģināts ietekmēt sabiedrisko domu.
Kā vienu no pretpasākumiem Igaunija izmanto Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu aktu, kas ļauj ierobežot naidīgas informācijas izplatību tiešsaistē. Tomēr KAPO uzsver – tehniski risinājumi vien šo problēmu nerisina. Izšķiroša nozīme ir sabiedrības noturībai pret dezinformāciju. Lai gan kontus iespējams slēgt, jauni informācijas kanāli parādās ļoti ātri, tādēļ galvenais aizsardzības līdzeklis ir iedzīvotāju spēja atpazīt un neizplatīt propagandu.
