Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) identificējis un publiskojis sešu krievijas bruņoto spēku Galvenās pārvaldes (GRU) darbinieku vārdus un fotoattēlus, kā arī viena baltkrievijas GRU darbinieka identitāti. Šīs personas veikušas izlūkošanas darbības pret Latviju, sistemātiski vācot informāciju par valsts aizsardzības spējām, sabiedrības noturību, NATO spēkiem reģionā un militāro industriju. Šī informācija tiek izmantota potenciālu militāro operāciju plānošanai, teikts MIDD 2025. gada darbības pārskatā.
Kā norāda MIDD, krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde, neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar tās darbinieku izraidīšanu no Latvijas (kuri iepriekš darbojās diplomātiskā piesegā), turpina vākt informāciju un attīstīt aģentūras tīklu, vervējot vietējos iedzīvotājus pret Latviju vērstām darbībām.
Būtisks priekšnoteikums šādai darbībai ir aģentūras attīstība jeb spiegu vervēšana, iesaistot personas izlūkošanā vai jaunu aģentu piesaistē. MIDD secinājis, ka par spiegu tīkla veidošanu Latvijā atbild izlūkošanas centri Maskavā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā (Kēnigsbergā) un Smoļenskā, kuru darbiniekiem spiegošana ir pilna laika darbs. Īpaši aktīva vervēšana notiek starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri regulāri ceļo uz krieviju un baltkrieviju.
Līdz 2022. gada februārim vairāki GRU virsnieki darbojās krievijas vēstniecībā Latvijā diplomātiskā piesegā, pildot militāro atašeju funkcijas, bet faktiski veicot stratēģisko izlūkošanu. Pēc krievijas iebrukuma Ukrainā šie darbinieki tika izraidīti, taču Latvijā joprojām darbojas vismaz divi Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta (SVR) pārstāvji.
Neraugoties uz ierobežojumiem, krievijas specdienesti turpina vervēt vietējos iedzīvotājus sabotāžai un spiegošanai. MIDD identificējis trīs galvenās riska grupas: marginālas personas ar zemu sociālo atbildību un kriminālu pagātni; jauniešus un bērnus, kuri pakļaujas ātras peļņas solījumiem; kā arī ideoloģiski motivētus cilvēkus, kuri atbalsta tā dēvēto “krievu pasauli” un apzināti iesaistās pretvalstiskās darbībās.
Latvijā šādi atbalstītāji ir gatavi sadarboties ar agresorvalsts struktūrām, tostarp piedaloties represijās pret līdzpilsoņiem. Daļa no viņiem iepriekš bijuši saistīti ar pretvalstiskām organizācijām vai politiskajiem spēkiem.
MIDD uzsver, ka valsts drošības iestādes aktīvi strādā, lai novērstu draudus, taču būtiska ir arī sabiedrības iesaiste. Iedzīvotāji tiek aicināti neiesaistīties aizdomīgos piedāvājumos un par tiem ziņot atbildīgajām iestādēm.
Tāpat MIDD norāda četras pazīmes, kas var liecināt par iespējamu sadarbību ar naidīgiem dienestiem: atklāts atbalsts krievijai un tās režīmam; regulāri ceļojumi uz krieviju vai baltkrieviju un kontakti ar turienes personām; piekļuve kritiskajai infrastruktūrai vai aizsardzības objektiem; kā arī aizdomīga uzvedība, piemēram, objektu novērošana vai fotografēšana.
MIDD aicina iedzīvotājus ziņot par šādām personām, lai novērstu iespējamos draudus. Dienests arī brīdina, ka militāras konfrontācijas gadījumā vervētie aģenti var tikt izmantoti pret civiliedzīvotājiem, radot nopietnus apdraudējumus.
Savukārt krievijas savervētajiem spiegiem MIDD atgādina par sadarbības sekām – kara gadījumā pret šādām personām netiks izrādīta žēlastība un tās tiks iznīcinātas. Vienlaikus brīvprātīga atzīšanās un sadarbība ar valsts drošības iestādēm var mazināt juridiskās sekas.
