2025. gada martā ASV valdība veica militāro simulāciju mācības par to, kā aizsargāt armijas bāzes no bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Tikai trīs mēnešus vēlāk tas, kas šķita teorētiski iespējams, kļuva baisi tuvu realitātei. 2025. gada jūnijā notika Ukrainas operācija „Spiderweb”, kur Ukrainas aģenti mēnešiem ilgi bija kontrabandā ieveduši simtiem bezpilotu lidaparātu dziļi Krievijas teritorijā, lai veiktu koordinētu uzbrukumu. Vairāk nekā 100 mazi bezpilotu lidaparāti iznīcināja 20 līdz 40 Krievijas kara lidmašīnas piecās gaisa bāzēs, kas izkliedētas no Maskavas līdz Sibīrijai. Šādu potenciālo draudu dēļ kopš 2022. gada ASV armija un domnīca "RAND Corp." ir rīkojusi sešas militārās mācības par to, kā mazināt dronu radītos draudus.
Zaudējumi skāra ne tikai Krievijas gaisa spēkus vai Kremļa lepnumu. Dronu uzņemtie video ar degošajiem bumbvedējiem nosūtīja satraucošu signālu valstīm visā pasaulē. Ja tas varēja notikt ar Krieviju, tad tas varēja notikt ar jebkuru valsti, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis.
“Mēs cenšamies izprast esošās spējas, kas mums ir pieejamas, lai novērstu tādu scenāriju kā operācija Spiderweb,” teica Pols Lušenko, ASV Armijas kara koledžas docents, kurš palīdzēja organizēt dronu uzbrukuma simulāciju.
Daudzas šo militāro spēļu detaļas ir klasificētas, bet viens no galvenajiem secinājumiem ir, ka ASV iekšzemes bāzu aizsardzība nevar būt tikai militārs uzdevums.
Taču patiesībā jau gadiem ilgi bija pazīmes, ka droni kļūst par draudiem ASV objektiem. 2016. gadā Islāma valsts Irākā izmantoja mazus bruņotus dronus, kas satrauca daudzus ASV komandierus. Tad 2023. gadā parādījās noslēpumainu dronu vilnis, kas pārlidoja gaisa spēku bāzi, neradot bojājumus, bet izraisot lielu ažiotāžu par potenciāli naidīgiem bezpilotu gaisa kuģiem ASV gaisa telpā.
ASV valdība lēš, ka 2024. gadā militārajos objektos notika 350 bezpilota lidaparātu incidenti. Lai gan lielākā daļa no tiem bija neuzmanīgu vai ziņkārīgu bezpilota lidaparātu operatoru darbs, pastāv iespēja, ka tie varētu tikt izmantoti naidīgiem izlūkošanas vai uzbrukuma mērķiem.
Konkrēti, marta militārajās spēlēs tika izpētīti apstākļi, kādos ASV Ziemeļu komandcentrs, kas jau ir atbildīgs par Ziemeļamerikas gaisa telpas drošību, koordinētu militāro bāzu aizsardzību pret droniem. Mācībās tika izpētīts arī, kā kopējie militārie dienesti un valdības aģentūras var maksimāli palielināt datu apmaiņu un situācijas izpratni, kā arī kā veicināt pretdronu tehnoloģiju, piemēram, GPS signālu traucējumu, izmantošanu.
Mācībās tika atbalstīta arī „flyaway kits” ideja, kas sastāv no mobilām pretdronu sistēmām un apmācīta personāla, ko nepieciešamības gadījumā var izvietot ar komerciālo gaisa transportu. Interesanti, ka militārā simulācija liecināja, ka Nacionālā gvarde varētu spēlēt izšķirošu lomu dzimtenes militāro objektu aizsardzībā. Īpaši vērtīgas būtu Nacionālās gvardes civilās atbalsta komandas, kas ir pieejamas 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, var tikt izvietotas 90 minūšu laikā,” skaidrots "RAND" secinājumos.
Dronu militārās simulācijas bija vērtīgas arī tādēļ, ka tās pulcēja kopā cilvēkus no dažādām aģentūrām. Kā atzīst mācību dalībnieki, tad kopā tika izrunāta katras aģentūras atbildība konkrētu uzdevumu veikšanā, lai krīzes situācijā katrs zinātu, ko darīt vai ar ko sazināties.
