Agresorvalsts Krievijas diktatora Vladimira Putina sāktais karš Ukrainā un ar to saistītie centieni paplašināt Krievijas bruņotos spēku personālsastāvu Krievijas uzņēmējiem palielina darbaspēka trūkumu. Pēdējā gada laikā no darba civilajās nozarēs okupantu armijā iesaukti simtiem tūkstošu darbinieku.
Federālā statistikas dienesta dati liecina, ka pagājušajā gadā agresorvalsts bruņoto spēku personāla pieaugums bija par aptuveni 400 000 cilvēkiem jau tā rekordzemā bezdarba apstākļos. “Bloomberg Economics” eksperti lēš, ka tik liels tas bija pēc tam, kad V. Putins lika iesaukt armijā 300 000 rezervistu pirmajā izsludinātajā “daļējās mobilizācijas” kārtā , kas bija lielākā kopš Otrā pasaules kara.
Papildus tam, Kremlis paziņojis, ka šogad armijas personāls tiks papildināts vēl par 400 000 profesionālajiem karavīriem. Kā “Bloomberg” norāda avoti, kuri labi pazīstami ar personāla palielināšanas plānu, tik daudz cilvēku vajadzīgs, lai tie cīnītos Ukrainā. Tāpat nesen Krievijas diktators apstiprinājis mērķi palielināt Krievijas militārpersonu skaitu no 1,15 miljoniem līdz 1,5 miljoniem cilvēku. Šo personāla apjomu plānots sasniegt līdz 2026. gadam.
Tiesa Krievijas sabiedrībā ne visi vēlas ar ieročiem rokās iesaistīties Kremļa saimnieka sāktajā karā Ukrainā. Simtiem tūkstošu iesaucamā vecuma krievu vīriešu pērn aizbēga no valsts pēc tam, kad V.Putins 2022. gada septembrī izziņoja mobilizāciju, vēl vairāk palielinot demogrāfisko lejupslīdi Krievijas sabiedrībā. Jaunākās aplēses liecina, ka nākamajā desmitgadē darbspējīgo iedzīvotāju skaits Krievijā var samazināties vēl par 6,5%.
Šonedēļ V.Putins valdības sēdē savus ministrus mudināja koncentrēties uz darba ražīguma uzlabošanu, brīdinot, ka apstrādes rūpniecība Krievijā joprojām ir vāja un zem pagājušā gada līmeņa. Zemais bezdarba līmenis "nenozīmē, ka visas problēmas darba tirgū jau ir atrisinātas," viņš teica.
"Ir jautājumi par darba iespēju kvalitāti," sacīja diktators. "Dažos reģionos bezdarba līmenis joprojām ir daudz augstāks nekā vidēji valstī," viņš sacīja, piebilstot, ka atsevišķās rūpnīcās, kurās ražošanas apjomi ir samazinājušies, darbinieki neesot gana produktīvi.
Apmēram trešdaļā statistikas dienesta apskatīto tautsaimniecības nozaru pērn bija vērojams nodarbinātības samazinājums, bet militārā personāla komplektēšana gandrīz visu negatīvo ietekmi uz kopējo skaitu kompensēja. Gan iesaukšana militārajā dienestā mobilizācijas kārtībā, gan personāla vervēšana darbam algotņu grupējumos, ko papildināja arī krievu aizplūšana no valsts, izraisīja līdz šim neredzētu vīriešu darbaspēka samazināšanos un personāla trūkumu virknē ekonomikas nozaru.
Politikas veidotāji Maskavā vairākkārt ir norādījuši uz bažām, ka pieaugošais darbaspēka trūkums kavē Krievijas ekonomikas attīstību, jo uzņēmumi un nozares cenšas pielāgoties bezprecedenta starptautiskajām sankcijām, kuras pret Krieviju tika ieviestas dēļ tās iebrukuma Ukrainā.
Lai gan Krievijā piedzīvoto pēdējo trīs ekonomikas recesiju laikā bezdarbs pieauga vidēji par 2,4 procentpunktiem, pērn tas sasniedza zemāko līmeni un turpina samazināties, norāda A. Isakovs.
Kā uzskata A. Isakovs, tam ir trīs iemesli. Pirmkārt, valsts tēriņu kāpums pagājušajā gadā ir paplašinājis vairumu nozaru ražošanas jaudas — ievērojams kāpums bija ar aizsardzības sektoru saistītajā ražošanā, celtniecības nozarē pieredzētais darba apjoms bija saistīts ar valsts pasūtījumu pieaugumu un ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Otrkārt, nodarbinātības samazināšanos cikliskajās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, lielākoties ir kompensēja nodarbinātības pieaugums militārā nozarē un valsts sektorā. Treškārt, krasais importa kritums, īpaši krīzes sākuma fāzē, nozīmēja, ka ir palielinājušās vietējo ražotāju peļņas maržas, kā arī auga to centieni visiem līdzekļiem noturēt darbiniekus.
Kā “Bloomberg” atzina Krievijas personāla atlases uzņēmuma “HeadHunter” analītiskās nodaļas vadītāja Natālija Danina, ikmēneša vakanču skaita pieaugums šā gada februārī pirmo reizi pēdējo 12 mēnešu laikā pārsniedza saņemto potenciālo darbinieku CV skaitu. Tas nozīmē, ka darbaspēka piedāvājuma rādītāji varētu atgriezties līmenī, kāds bija pēc Covid-19 pandēmijas Krievijā 2021.gadā, “kad personāla trūkums ekonomikā tika izjusts pilnā mērā”.
"Zemais bezdarba līmenis apvienojumā ar personāla trūkumu kavē ekonomikas strukturālās transformācijas procesus. Vai nu nav cilvēku, vai arī viņi nevēlas mainīt darbu sarežģītos ārējos apstākļos," sacīja N. Danina.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka kopš Krievija pērnā gada 24.februārī uzsāka nelikumīgo karu pret Ukrainu, Rietumvalstis pret to noteica līdz šim vēsturē plašākās un spēcīgākās ekonomiskās sankcijas. Lai gan Krievija dažādos veidos centusies tās apiet un panākt to mazināšanu, gaidāms, ka jau drīzumā Ukrainas sabiedrotie nāks klajā ar jaunu sankciju paketi, kurā īpaša uzmanība būs vērsta uz sankciju apiešanas mehānismu efektivitātes mazināšanu, tādējādi cenšoties iznīcināt Krievijas ekonomiku, kuru diktators V. Putins izmanto paša sāktā genocīda finansēšanai Ukrainā.
