Gandrīz droši, ka Krievijai ilgtermiņā būs grūti konkurēt ar Ķīnas un Turcijas augošo ietekmi Centrālāzijā un Dienvidkaukāzā, pausts Satversmes aizsardzības biroja sagatavotajā gada pārskatā. Tomēr biroja pētnieki uzskata, ka tuvā un vidējā termiņā Krievijai daļēji izdosies stiprināt ekonomisko un politisko ietekmi Armēnijā un Centrālāzijas valstīs, saglabājot vadošas pozīcijas reģionā.
Līdz ar iebrukumu Ukrainā Krievija sevi atainojusi kā atklāti agresīvu kaimiņvalsti, kas nevairās izmantot pat militārus līdzekļus ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Tomēr kopumā Ukrainas kara dēļ Krievijas pievērstā uzmanība pārējām tuvējās pierobežas reģiona valstīm samazinājās, tādējādi degradējot Krievijas kā drošības garanta un reģionālās līderes tēlu.
Krievijai 2022. gadā bija īpaši svarīgi gūt politisku un ekonomisku atbalstu no tās reģionālajiem partneriem. Daļēji tas īstenojās – valstis iesaistījās ekonomisko sankciju apiešanā, tomēr publisku politisko un it īpaši militāro atbalstu Krievija saņēma tikai no Baltkrievijas. Lai arī tuvējās pierobežas valstis centās balansēt savu ārpolitiku, un Krievijas agresija Ukrainā mazināja to vēlmi sadarboties ar Krieviju, kopumā tās saglabāja un vismaz vidējā termiņā saglabās ciešas attiecības ar Krieviju.
Krievijas nesekmīgais iebrukums Ukrainā samazināja tās autoritāti reģionā. Līdz karam Ukrainā Krievijai bija pietiekami daudz resursu un apņemšanās iesaistīties militāros konfliktos tuvējā pierobežā, pasniedzot sevi kā reģionālo līderi un drošības garantu citām valstīm.
Uzskatāms piemērs bija 2022. gada masveida protesti Kazahstānā, kad Krievijas vadītā Kolektīvās drošības līguma organizācija (KDLO) pirmo reizi demonstrēja kaujas gatavību un iesaistījās protestu apspiešanā, kaut arī pēc SAB domām tās loma protestu apspiešanā bija maznozīmīga un simboliska.
Piemēram, 2022. gadā Azerbaidžāna un Armēnija regulāri pārkāpa 2020. gadā Krievijas panākto Kalnu Karabahas pamiera līgumu. Regulāri pamiera līguma pārkāpumi kopumā diskreditēja Krievijas noteicošo lomu reģionā. Gandrīz droši, ka Azerbaidžāna izmantoja Krievijas vājumu, lai izdarītu spiedienu uz Armēniju un paplašinātu kontroli pār Kalnu Karabahu.
2022. gadā to īpaši varēja novērot V. Putina vizītēs pie Centrālāzijas valstu, Armēnijas un Baltkrievijas līderiem, kā arī Krievijas un reģionālo partneru savstarpējās tirdzniecības pieaugumā. Krievija veiksmīgi izmantoja Centrālāzijas un Dienvidkaukāza valstu ekonomisko atkarību no Krievijas, panākot situāciju, kurā šīs valstis tiek izmantotas Rietumvalstu ekonomisko sankciju apiešanai.
Piemēram, Dienvidkaukāza un Centrālāzijas valstis uz Krieviju reeksportēja Rietumvalstu sankcionēto produkciju, tikmēr Krievija piegādāja Centrālāzijas valstīm naftas izstrādājumus, kuri tālāk tika pārdoti kā šo valstu produkts.
Krievijas pilsoņi bēga no mobilizācijas, savukārt uzņēmumi pārcēlās, lai izvairītos no Rietumvalstu sankcijām. Tikmēr mobilizācijas izraisītās emigrācijas rezultātā Krievija arvien vairāk kļuva atkarīga no Centrālāzijas valstu darbaspēka – Krievija izmanto migrantus, lai kompensētu darbaspēka trūkumu Krievijā, kā arī Ukrainas okupēto teritoriju atjaunošanas darbos.
Publiskajā retorikā Krievijas kaimiņvalstis lielākoties pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei vai ieņēma izteikti neitrālu pozīciju. Savukārt ANO balsojumos, kuros nosodīts Krievijas uzsāktais karš un nelikumīgā Ukrainas teritoriju aneksija, tuvējās pierobežas valstis nepiedalījās vai atturējās.
Izņēmums ir Moldova un Gruzija, kuras ANO balsojumos un publiskajā retorikā pieslējās Rietumvalstīm, tomēr ciešo ekonomisko saišu ar Krieviju dēļ tās nepievienojās Rietumvalstu sankcijām.
