Krievijas karš Ukrainā "pielej eļļu" Gruzijas iekšpolitiskajām nesaskaņām

Līdz šim Ukraina ir atturējusies no savu apsūdzību pamatošanas, pieprasot pašai Gruzijai sniegt pierādījumus to atspēkošanai.

Tikmēr M. Saakašvilli partija izmantojusi Kijivas apsūdzības, lai Gruzijas sabiedrībai pamatotu pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu un varas maiņas nepieciešamību.

Gruzijas valdības pārstāvji, reaģējot uz Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieka Alekseja Arestoviča 25.aprīlī teikto “Youtube” kanālam “Feigin Live”, ka Gruzijas un Moldovas vadībā nav cilvēku, kas būtu gatavi sākt karu ar Krieviju, “nav kara cilvēku” un tāpēc “neatklāj otro fronti”, ko būtu darījis M.Saakašvili, atzīmē, ka pašreizējās Gruzijas varas iestādes “darīs visu iespējamo, lai valstī netiktu izšauts neviens šāviens”.

Neskatoties uz to, ka Gruzija pati cietusi no Krievijas agresijas, Tbilisi kopš kara sākuma Ukrainā kategoriski atteicās mainīt savu lēmumu nepievienoties sankcijām pret Krieviju.

Gruzijas premjerministrs Iraklija Garibašvili uzsvēris, ka valdības kritika par atteikšanos pievienoties sankcijām pret Krieviju, nemainīs šo nostāju.

Viņš apgalvoja, ka šādu nostāju, diktējot vēlme "rīkoties atbilstoši mūsu valsts, mūsu tautas interesēm".

Vienlaikus I. Garibašvili izteicies, ka Gruzija politiskā līmenī visos formātos atbalstot Ukrainu un sūta tai humāno palīdzību.

Tajā pašā laikā Gruzijas valdības vadītājs savos izteikumos joprojām izvairījies jebkādā veidā nosodīt Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Viņš arī izteicies, ka neatbalsta gruzīnu brīvprātīgo piedalīšanos karadarbībā Ukrainas pusē.

I.Garibašvili tiek uzskatīts par prokrieviski noskaņotā miljardiera, partijas "Gruzijas sapnis" dibinātāja un kādreizējā premjera Bidzina Ivanišvili marioneti.

Viņa lēmums nepievienoties sankcijām pret Krieviju izsaucis sašutuma vētru Gruzijas sabiedrībā un saspīlējis Tbilisi attiecības ar Kijivu.

Taču citi Gruzijas mediji ziņo, ka citi Tbilisi krievi ar kaunu un bažām vēro savas valsts karu Ukrainā, iespējams, tas saistāms ar to, Gruzijā pieaug pretkrieviskais noskaņojums, tādēļ daudzi Gruzijā mītošie krievi piekrīt gruzīnu šokam un riebumam par to, kas notiek Ukrainā.

Tāpat Gruzijas pilsoņi uzrunājuši valdību, iesniedzot petīciju par bezvīzu režīma atcelšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem. Petīciju parakstījuši jau teju 16 000 no nepieciešamajiem 25 000 iedzīvotājiem.

Petīcijas iesniedzējs raksta: “Krievijas pilsoņiem Gruzijā ir spēkā bezvīzu režīms. Tikai vienas nedēļas laikā (kopš kara sākšanās Ukrainā) tūkstošiem Krievijas pilsoņu iekļuva Gruzijā, apdraudot valsts nacionālo drošību. Krievijas pilsoņi izņem dolārus no bankomātiem un ved tos atpakaļ ģimenēm. Rezultātā nacionālā valūta vājinās.”

Petīcijā tiek uzvērts arī tas, ka 2014. gadā Krievijas diktators Vladimirs Putins anektēja Krimu, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus. Tādas pašas briesmas draud arī Gruzijas valstij.

Tāpēc izteikts priekšlikums, ka Gruzijā būtu svarīgi uzņemt tikai tos agresorvalsts pilsoņus, kuriem pamatoti draud politiska vajāšana. Pārējo Krievijas pilsoņu ieceļošana rada draudus Gruzijai, jo starp tiem var būt Krievijas specdienestu pārstāvji.

Šobrīd Gruzijā patvērumu raduši vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku no Krievijas un ik dienu šis skaitlis palielinās. Uzsākoties karam Ukrainā, Gruzijā krievu pilsoņu pieplūdums ir krietni vien lielāks.

Zināms, ka pēdējo gadu laikā Krievija atkārtoti veikusi agresīvas darbības pret kaimiņvalstīm. 2008. gadā tā uzbruka Gruzijai, 2014.gadā Ukrainai, anektēja Krimas pussalu, atbalstīja separātistus Ukrainas austrumos. 2022.gada februārī Krievija oficiāli atzina tā saucamo Luhanskas un Doņeckas tautas republiku neatkarību, bet šā gada 24.februārī izvērsa visaptverošu militāro uzbrukumu Ukrainai, bombardējot pilsētas, nogalinot tūkstošiem Ukrainas pilsoņu un veicot masveida kara noziegumus.