NBS Jūras spēku Mācību centrs sagatavo un apmāca arī ārvalstu bruņoto spēku ūdenslīdējus

NBS
Sargs.lv
Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Sargs.lv” NBS Jūras spēku Mācību centrā (JSMC) Liepājā ierodas astoņos no rīta, kad starptautiskā Kuģu ūdenslīdēju kursa kursanti – četri Latvijas bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības un divi Igaunijas Jūras spēku karavīri – sapulcējušies uz ikrīta karoga pacelšanu. Pēc tam mācību klasē seko instruktāža pirms gaidāmā iegremdēšanās treniņa Baltijas jūrā. Šoreiz niršanas uzdevums būs sarežģītāks – 20 metru dziļumā jāizspēlē avārijas situācija, kad no dzelmes virs ūdens droši jānogādā it kā bezsamaņā esošais biedrs.

Šim atbildīgajam un nebūt ne vienkāršajam uzdevumam kursanti gatavoti piecas nedēļas – jau kopš kursa sākuma 15. martā, jo viņi visi šeit ieradušies bez iepriekšējām zināšanām un niršanas iemaņām.

Avārijas niršanas procedūra 20 metru dziļumā plānota pirmo reizi, pirms tam līdzīgs vingrinājums veikts mācību centra baseinā piecu metru un Baltijas jūrā – 15 metru dziļumā.

Instruktāžas laikā instruktors brīdina, ka viļņi jūrā šorīt sasniedz viena līdz pusotra metra augstumu, tāpēc brauciens ar motorlaivu līdz niršanas vietai būs, maigi izsakoties, interesants, tomēr viļņi nav tik lieli, lai niršanas vingrinājumu atceltu.

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Tāpat vēlreiz īsi tiek atgādināta teorija, un darbības soli pa solim klases priekšā vēlreiz nodemonstrē Igaunijas bruņoto spēku topošie ūdenslīdēji. Kaut arī kursanti šādu vingrinājumu veikuši jau iepriekš, konkrētu darbību secības ievērošana ir ļoti būtiska, lai uzniršana abiem būtu droša.

Pēc aptuveni 20 minūšu brauciena ar laivu, šķeļot pretvēja radītos viļņus, esam sasnieguši vietu Baltijas jūrā, kurā ir uzdevuma veikšanai nepieciešamais dziļums – apmēram 20 metri.

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Jaunajiem ūdenslīdējiem dzelmē līdzi dodas jau pieredzējušie Jūras spēku Mācību centra ūdenslīdēji-instruktori, kuri ne tikai vēros, cik pareizi tiek veikts uzdevums, bet arī uzraudzīs, lai viss notiktu bez starpgadījumiem. Katram gadījumam laivā līdzi ir arī mācību centra mediķis, kurš gatavs sniegt pirmo palīdzību, ja kādam no puišiem kaut kas atgadītos.

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Sākotnēji jūras viļņos tiek izmestas bojas ar atsvaru, tās palīdzēs noteikt, kurā vietā atrodas ūdenslīdēji. Tāpat virve kalpo kā orientieris, lai katrs ūdenslīdēju pāris veiksmīgi varētu veikt avārijas pacelšanās procedūru.

Kad visi ūdenslīdēji jau ūdenī, laivā palikušais instruktors atzīst – lai arī Baltijas jūras dzelmē redzamība vienmēr ir apgrūtinoša, šajā laikā pēc ziemas un pirms vasaras ūdens esot pārsteidzoši dzidrs. Par to pārliecinās arī “Sargs.lv”, noskatoties, kā virvei piesietais atsvars grimst aizvien dziļāk zilizaļajā ūdenī.

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pēc nepilnas pusstundas niršanas uzdevums ir paveikts, un ūdenslīdēji, aizelsušies un  piekusuši, atkal raušas laivā. Vēl tikai jāsavāc bojas, kas neizdodas ar pirmo reizi, jo viļņi ir gana spēcīgi, lai tās varētu saķert ar pirmo mēģinājumu.

Atpakaļceļš uz piestātni ir daudz līganāks un ātrāks, jo motorlaivai, līdzīgi kā sērfošanas dēlim, uz priekšu palīdz tikt ne tikai jaudīgais motors, bet arī viļņi.

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Kā, izkāpis krastā, joko viens no kursantiem – Igaunijas Jūras spēku karavīrs kaprālis Kalevs Kello, lai arī šoreiz jūrā bijuši lielāki viļņi nekā citas reizes, zem ūdens jau esot diezgan mierīgi. “Sekojām klasē saņemtajām instrukcijām, uzpeldējām virs ūdens daudzmaz pieņemamā ātrumā, bet, protams, vienmēr ir detaļas, ko var paveikt vēl labāk,” viņš īsi raksturo tikko veikto zemūdens vingrinājumu.

Sākotnēji kursanti niršanas treniņus aizvadījuši mācību baseinā, tāpat niruši arī blakus esošajā kanālā, līdz visbeidzot bijuši gatavi doties atklātās jūras ūdeņos.

Uz jautājumu, kāpēc viņš izvēlējies kļūt par ūdenslīdēju, Kalevs atbild – tā ir ļoti interesanta un izaicinājumiem pilna pozīcija, un veiksme slēpjas ne tikai striktā instrukciju izpildē, bet arī spējā saglabāt mieru. “Kanāla dibenā gan bija diezgan dubļains un redzamība ļoti apgrūtināta, vienu brīdi domāju: “Kur es esmu?” Taču pats galvenais zem ūdens ir saglabāt mieru,” viņš saka.

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Šī ir jau piektā ūdenslīdēju kursa nedēļa, ko Kalevs kopā ar pārējiem kursantiem pavada Jūras spēku Mācību centrā. Covid-19 pandēmijas dēļ gan viņi pārsvarā uzturas tikai mācību centra teritorijā, pilsētā veicot vien nelielus pirkumus. Tāpat karavīri drīkst apmeklēt netālu esošo mežu un Karostas pludmali, kas no otras puses tomēr izskatoties citādāka nekā tad, kad atrodies laivā aptuveni 30 minūšu braucienā no krasta.

“Šajā kursā ir labākās klases instruktori, kuriem pašiem ir 15-20 gadu ilga niršanas pieredze. Tas ir jūtams – viņi patiešām zina visas nianses, ko mums māca. Arī dzīvošanas apstākļi centra dienesta viesnīcā ir lieliski. Mums ir baseins, kanāls un jūra, kur peldēt. Un visi latviešu kolēģi ir brīnišķīga komanda,” saka kaprālis Kello.

“Sargs.lv” par tikko veikto niršanas vingrinājumu jautā arī NBS Speciālo uzdevumu vienības karavīram Mārim Kalnam (vārds ir mainīts – red.piez.).

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Pēc plāna mums bija jāsasniedz apmēram 20 metru dziļums, ko arī izdarījām. Pārinieks, kurš tēloja, ka ir bezsamaņā, ar saviem spēkiem vien bija jāpaceļ virs ūdens, kas nemaz nav vienkārši. Šādu vingrinājumu iepriekš bijām darījuši tikai baseinā un jūrā 15 metru dziļumā, tagad bija dziļāk,” saka karavīrs.

Viņš arī atzīst, ka vērtīgi ir pamainīt ierasto dienesta vidi un apgūt pilnīgi jaunas iemaņas, tas palīdz neieslīgt rutīnā. Te ir cits nodarbību grafiks, kaut vai tā pati rīta rosme esot atšķirīga no ierastās.

“No rītiem trīs reizes nedēļā blakus esošajā kanālā peldam. Jau pus 7 no rīta lecam iekšā un nopeldam kilometru. Hidrotērpos ir diezgan silti, vienīgais, kas nedaudz salst, ir lūpas un seja. Tad seko brokastis, pēc tam sākas mācības – teorija un niršana. Šī nedēļa bija saspringtāka, jo katru dienu bija vismaz divas niršanas nodarbības,” viņš saka.
Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Lai arī iepriekš nav bijusi niršanas pieredze, kurss viņam nešķietot ļoti sarežģīts, tomēr neesot arī viegls. “Ja visu dara, kā instruktori liek, saglabā veselo saprātu un zem ūdens esi mierīgs, tad viss arī sanāk,” viņš rezumē, piebilstot, ka pēc kursa noslēguma apgūtās iemaņas būs jāturpina attīstīt savā vienībā, pielāgojot tās jau specifiski izstrādātam apmācību plānam. 

Pēc ūdenslīdēju tērpa novilkšanas kursanti vēlreiz sapulcējas mācību klasē, kur ātri tiek izanalizēti zemūdens vingrinājuma video. Īsu komentāru par katru pāri un viņu veikto avārijas procedūru izsaka arī instruktori, visvairāk aizrādot, ka jaunie ūdenslīdēji nav pienācīgi sekojuši līdzi skābekļa patēriņam, kā arī pieļāvuši vēl dažas citas kļūdas, glābjot it kā bez samaņas esošo kolēģi.

Šis starptautiskais Kuģu ūdenslīdēju kurss Jūras spēku mācību centrā norisinās no 15. marta līdz 23. aprīlim, un tajā kursantiem tiek sniegtas nepieciešamās zināšanas un iemaņas, lai viņi spētu patstāvīgi veikt zemūdens darbus. Mācības tiek organizētas kā lekcijas, fiziskie un praktiskie vingrinājumi dienā un nakts laikā paaugstinātas fiziskās un garīgās slodzes apstākļos.

Jūras spēku Mācību centra instruktors seržants Jānis Rusiņš atzīst, ka šī kursa ūdenslīdēju centība un progress esot vērā ņemams. Arī avārijas uzniršana veikta diezgan labi, ņemot vērā, ka parasti šis vingrinājums ir jāatkārto vairākas reizes.

“Domāju, ja realitātē būtu jāglābj briesmās nonācis ūdenslīdējs, tad ir cerība, ka viņiem tas arī būtu izdevies veiksmīgi. Lai nostiprinātu zināšanas un iegaumētu visas darbības, iespējams, vēl pāris reizes šo vingrinājumu atkārtosim.”
Jūras spēku mācību centrs
Jūras spēku Mācību centra instruktors
seržants Jānis Rusiņš

Viņš uzsver, ka kursa laikā obligāti jāapgūst trīs praktiskie posmi  – iegremdēšanās jūrā 20 metru dziļumā, veicot avārijas uzniršanas procedūru, riņķveida meklēšana zem ūdens un 600 metru nopeldēšana 20 metru dziļumā.

Nākamā nedēļa šajā kursā ir noslēdzošā, un tās laikā bez jau ierastajiem ikdienas peldēšanas treniņiem paredzēta arī niršana zem kuģa. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, iespējams, jūrā varētu notikt arī iegremdēšanās vingrinājums līdz 30 metru dziļumam.

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Instruktors atklāj – lai arī tas gadoties ļoti reti, ir bijuši pāris gadījumi, kad kāds šo kursu nepabeidz, jo “izkrīt” gala ieskaitē, līdz ar to nenokārtojot ūdenslīdēja kvalifikācijas eksāmenu.  

NBS Jūras spēku Mācību centra komandieris komandleitnants Kaspars Miezītis stāsta – plānots, ka nākamais starptautiskais Kuģu ūdenslīdēju kurss sāksies jau maija sākumā, un tajā ūdenslīdēju pamatapmācību apgūs seši Ukrainas bruņoto spēku karavīri un četri karavīri no NBS Speciālo uzdevumu vienības.

Tāpat šovasar plānots arī zemūdens sprādzienbīstamu priekšmetu izlūkošanas kurss, kurā mācīsies arī ūdenslīdēji no Lietuvas un Igaunijas. Pirmā kursantu atlase pirms šiem kursiem notiek mītnes valstī, taču otrais atlases posms tiek organizēts Jūras spēku Mācību centrā,  lai pārliecinātos, vai angļu valodas zināšanas un fiziskā sagatavotība atbilst kursa prasībām. Tāpat kursantiem no Igaunijas un Lietuvas līdzi ierodas arī viņu Jūras spēku  ūdenslīdēju instruktori, kuri sniedz atbalstu kursa laikā.

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Pirmoreiz Jūras spēku mācību centrā dienēju jau pirms 20 gadiem – laikā, kad tika izveidota Ūdenslīdēju skola. Tagad esmu atgriezies jau kā centra komandieris un varu salīdzināt, kā viss ir attīstījies. Ūdenslīdēju mācību daļa šajā laikā izveidojusies kā īpaša Mācību centra vizītkarte. Visi zina, ka mums tāda ir un ka tā atbilst visiem starptautiskajiem standartiem. Arī mūsu sabiedrotie atzīst – šeit apmācītie ūdenslīdēji ir augstas klases profesionāļi.”
Jūras spēku mācību centrs
NBS Jūras spēku Mācību centra komandieris
komandleitnants Kaspars Miezītis

Jūras spēku Mācību centrs ir viena no Mācību vadības pavēlniecības (MVP) pakļautībā esošajām militārajām mācību iestādēm. Tas izveidots 1991. gadā kā militāra mācību iestāde jūras robežsargu sagatavošanai. Kopš darbības sākšanas Jūras spēku mācību centrā veic Nacionālo bruņoto spēku karavīru individuālo apmācību, sagatavojot labi trenētus, zinošus, motivētus, NATO standartiem un Nacionālo bruņoto spēku kvalifikācijas prasībām atbilstošus Jūras spēku karavīrus.

Image
Ūdenslīdējs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Mācību vadības pavēlniecībā bez JSMC ietilpst arī šādas NBS izglītības iestādes un mācību centri: Nacionālā aizsardzības akadēmija, Kājnieku skola, Instruktoru skola, Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centrs, Sakaru skola un Valodu skola. MVP komandieris un vienlaicīgi arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors kopš 2020. gada 24. jūlija ir pulkvežleitnants Oskars Kudlis.

Dalies ar šo ziņu