“Sargs.lv” NBS Jūras spēku Mācību centrā (JSMC) Liepājā ierodas astoņos no rīta, kad starptautiskā Kuģu ūdenslīdēju kursa kursanti – četri Latvijas bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības un divi Igaunijas Jūras spēku karavīri – sapulcējušies uz ikrīta karoga pacelšanu. Pēc tam mācību klasē seko instruktāža pirms gaidāmā iegremdēšanās treniņa Baltijas jūrā. Šoreiz niršanas uzdevums būs sarežģītāks – 20 metru dziļumā jāizspēlē avārijas situācija, kad no dzelmes virs ūdens droši jānogādā it kā bezsamaņā esošais biedrs.
Šim atbildīgajam un nebūt ne vienkāršajam uzdevumam kursanti gatavoti piecas nedēļas – jau kopš kursa sākuma 15. martā, jo viņi visi šeit ieradušies bez iepriekšējām zināšanām un niršanas iemaņām.
Avārijas niršanas procedūra 20 metru dziļumā plānota pirmo reizi, pirms tam līdzīgs vingrinājums veikts mācību centra baseinā piecu metru un Baltijas jūrā – 15 metru dziļumā.
Instruktāžas laikā instruktors brīdina, ka viļņi jūrā šorīt sasniedz viena līdz pusotra metra augstumu, tāpēc brauciens ar motorlaivu līdz niršanas vietai būs, maigi izsakoties, interesants, tomēr viļņi nav tik lieli, lai niršanas vingrinājumu atceltu.
Pēc aptuveni 20 minūšu brauciena ar laivu, šķeļot pretvēja radītos viļņus, esam sasnieguši vietu Baltijas jūrā, kurā ir uzdevuma veikšanai nepieciešamais dziļums – apmēram 20 metri.
Jaunajiem ūdenslīdējiem dzelmē līdzi dodas jau pieredzējušie Jūras spēku Mācību centra ūdenslīdēji-instruktori, kuri ne tikai vēros, cik pareizi tiek veikts uzdevums, bet arī uzraudzīs, lai viss notiktu bez starpgadījumiem. Katram gadījumam laivā līdzi ir arī mācību centra mediķis, kurš gatavs sniegt pirmo palīdzību, ja kādam no puišiem kaut kas atgadītos.
Kad visi ūdenslīdēji jau ūdenī, laivā palikušais instruktors atzīst – lai arī Baltijas jūras dzelmē redzamība vienmēr ir apgrūtinoša, šajā laikā pēc ziemas un pirms vasaras ūdens esot pārsteidzoši dzidrs. Par to pārliecinās arī “Sargs.lv”, noskatoties, kā virvei piesietais atsvars grimst aizvien dziļāk zilizaļajā ūdenī.
Pēc nepilnas pusstundas niršanas uzdevums ir paveikts, un ūdenslīdēji, aizelsušies un piekusuši, atkal raušas laivā. Vēl tikai jāsavāc bojas, kas neizdodas ar pirmo reizi, jo viļņi ir gana spēcīgi, lai tās varētu saķert ar pirmo mēģinājumu.
Atpakaļceļš uz piestātni ir daudz līganāks un ātrāks, jo motorlaivai, līdzīgi kā sērfošanas dēlim, uz priekšu palīdz tikt ne tikai jaudīgais motors, bet arī viļņi.
Sākotnēji kursanti niršanas treniņus aizvadījuši mācību baseinā, tāpat niruši arī blakus esošajā kanālā, līdz visbeidzot bijuši gatavi doties atklātās jūras ūdeņos.
Uz jautājumu, kāpēc viņš izvēlējies kļūt par ūdenslīdēju, Kalevs atbild – tā ir ļoti interesanta un izaicinājumiem pilna pozīcija, un veiksme slēpjas ne tikai striktā instrukciju izpildē, bet arī spējā saglabāt mieru. “Kanāla dibenā gan bija diezgan dubļains un redzamība ļoti apgrūtināta, vienu brīdi domāju: “Kur es esmu?” Taču pats galvenais zem ūdens ir saglabāt mieru,” viņš saka.
Šī ir jau piektā ūdenslīdēju kursa nedēļa, ko Kalevs kopā ar pārējiem kursantiem pavada Jūras spēku Mācību centrā. Covid-19 pandēmijas dēļ gan viņi pārsvarā uzturas tikai mācību centra teritorijā, pilsētā veicot vien nelielus pirkumus. Tāpat karavīri drīkst apmeklēt netālu esošo mežu un Karostas pludmali, kas no otras puses tomēr izskatoties citādāka nekā tad, kad atrodies laivā aptuveni 30 minūšu braucienā no krasta.
“Sargs.lv” par tikko veikto niršanas vingrinājumu jautā arī NBS Speciālo uzdevumu vienības karavīram Mārim Kalnam (vārds ir mainīts – red.piez.).
“Pēc plāna mums bija jāsasniedz apmēram 20 metru dziļums, ko arī izdarījām. Pārinieks, kurš tēloja, ka ir bezsamaņā, ar saviem spēkiem vien bija jāpaceļ virs ūdens, kas nemaz nav vienkārši. Šādu vingrinājumu iepriekš bijām darījuši tikai baseinā un jūrā 15 metru dziļumā, tagad bija dziļāk,” saka karavīrs.
Viņš arī atzīst, ka vērtīgi ir pamainīt ierasto dienesta vidi un apgūt pilnīgi jaunas iemaņas, tas palīdz neieslīgt rutīnā. Te ir cits nodarbību grafiks, kaut vai tā pati rīta rosme esot atšķirīga no ierastās.
Lai arī iepriekš nav bijusi niršanas pieredze, kurss viņam nešķietot ļoti sarežģīts, tomēr neesot arī viegls. “Ja visu dara, kā instruktori liek, saglabā veselo saprātu un zem ūdens esi mierīgs, tad viss arī sanāk,” viņš rezumē, piebilstot, ka pēc kursa noslēguma apgūtās iemaņas būs jāturpina attīstīt savā vienībā, pielāgojot tās jau specifiski izstrādātam apmācību plānam.
Šis starptautiskais Kuģu ūdenslīdēju kurss Jūras spēku mācību centrā norisinās no 15. marta līdz 23. aprīlim, un tajā kursantiem tiek sniegtas nepieciešamās zināšanas un iemaņas, lai viņi spētu patstāvīgi veikt zemūdens darbus. Mācības tiek organizētas kā lekcijas, fiziskie un praktiskie vingrinājumi dienā un nakts laikā paaugstinātas fiziskās un garīgās slodzes apstākļos.
Jūras spēku Mācību centra instruktors seržants Jānis Rusiņš atzīst, ka šī kursa ūdenslīdēju centība un progress esot vērā ņemams. Arī avārijas uzniršana veikta diezgan labi, ņemot vērā, ka parasti šis vingrinājums ir jāatkārto vairākas reizes.
Viņš uzsver, ka kursa laikā obligāti jāapgūst trīs praktiskie posmi – iegremdēšanās jūrā 20 metru dziļumā, veicot avārijas uzniršanas procedūru, riņķveida meklēšana zem ūdens un 600 metru nopeldēšana 20 metru dziļumā.
Nākamā nedēļa šajā kursā ir noslēdzošā, un tās laikā bez jau ierastajiem ikdienas peldēšanas treniņiem paredzēta arī niršana zem kuģa. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, iespējams, jūrā varētu notikt arī iegremdēšanās vingrinājums līdz 30 metru dziļumam.
Instruktors atklāj – lai arī tas gadoties ļoti reti, ir bijuši pāris gadījumi, kad kāds šo kursu nepabeidz, jo “izkrīt” gala ieskaitē, līdz ar to nenokārtojot ūdenslīdēja kvalifikācijas eksāmenu.
Tāpat šovasar plānots arī zemūdens sprādzienbīstamu priekšmetu izlūkošanas kurss, kurā mācīsies arī ūdenslīdēji no Lietuvas un Igaunijas. Pirmā kursantu atlase pirms šiem kursiem notiek mītnes valstī, taču otrais atlases posms tiek organizēts Jūras spēku Mācību centrā, lai pārliecinātos, vai angļu valodas zināšanas un fiziskā sagatavotība atbilst kursa prasībām. Tāpat kursantiem no Igaunijas un Lietuvas līdzi ierodas arī viņu Jūras spēku ūdenslīdēju instruktori, kuri sniedz atbalstu kursa laikā.
Jūras spēku Mācību centrs ir viena no Mācību vadības pavēlniecības (MVP) pakļautībā esošajām militārajām mācību iestādēm. Tas izveidots 1991. gadā kā militāra mācību iestāde jūras robežsargu sagatavošanai. Kopš darbības sākšanas Jūras spēku mācību centrā veic Nacionālo bruņoto spēku karavīru individuālo apmācību, sagatavojot labi trenētus, zinošus, motivētus, NATO standartiem un Nacionālo bruņoto spēku kvalifikācijas prasībām atbilstošus Jūras spēku karavīrus.
Mācību vadības pavēlniecībā bez JSMC ietilpst arī šādas NBS izglītības iestādes un mācību centri: Nacionālā aizsardzības akadēmija, Kājnieku skola, Instruktoru skola, Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centrs, Sakaru skola un Valodu skola. MVP komandieris un vienlaicīgi arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors kopš 2020. gada 24. jūlija ir pulkvežleitnants Oskars Kudlis.
