Militārās policijas (MP) komandieris pulkvedis Tālis Majors ir viens no tiem Nacionālo bruņoto spēku virsniekiem, kurš savā amatā ir ilgu laika posmu – 2021. gada janvārī būs jau 11 gadi. “Sargs.lv” viņš atzīst – tam ir diezgan vienkāršs pamatojums, jo reti kurai NBS vienībai ir tik daudz atšķirīgu un komplicētu uzdevumu kā Militārajai policijai. Lai arī viņš smaidot saka, ka neaizvietojamu cilvēku nav, šādas vienības komandierim nepieciešama ne tikai konkrētas jomas ekspertīze, bet arī gadu gaitā uzkrāta profesionālā pieredze, tāpēc vienību vadīt “cilvēkam no malas” būtu ļoti grūti.
NATO samits - profesionālās ugunskristības
Viņš atzīst, ka īpaši pēdējo gadu laikā bruņotie spēki kopumā ir strauji attīstījušies, tāpat kā atsevišķas vienības, ieskaitot Militāro policiju. Atšķirībā no citām NBS vienībām militāro policistu dienests ir specifisks – viņi pienākumus veic 24 stundas diennaktī, apsargājot NBS noteiktos objektus un esot posteņos, kuros nepieciešama īpaša sagatavotība. Kopš Latvijā izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, palielinājies arī augstu ārvalstu amatpersonu vizīšu skaits, kurām Militārā policija nodrošina veselu drošības pasākumu kompleksu. Tāpat arī apsargājamo militāro kolonnu un kravu apjoms ievērojami palielinājies, turklāt papildu pamatpienākumiem klāt nākuši dažādi jauni.
Kā vienu no līdz šim lielākajiem profesionālajiem izaicinājumiem viņš min 2006. gadā Rīgā notiekošo NATO samitu, jo viņš bija atbildīgs par norises vietu drošību.
Nākamais profesionālais izaicinājums jau kā Militārās policijas komandierim bija 2013. gadā, kad T. Majors pildīja Latvijas kontingenta komandiera pienākumus Afganistānā. Tas devis iespēju uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paraudzīties no cita skatu punkta, jo Latvijas karavīri starptautiskajās operācijās, kurās tika iesaistīti dažādu spēku veidi, uzrādīja ļoti labu sniegumu.
Gaida militāro policistu papildspēkus
Tā kā vienība nepārtraukti attīstās un klāt nāk arī jauni uzdevumi, Militārā policija dienestā aicina papildspēkus. Komandieris atzīst, ka īpaši pēdējā laikā tiek rekrutēti arī jaunie karavīri, kuri tikko pabeiguši pamatapmācību Kājnieku skolā Alūksnē, taču pārsvarā par militāriem policistiem kļūst jau pieredzējuši karavīri, kuri pārnāk no citām NBS vienībām vai arī citu drošības un izmeklēšanas struktūru darbinieki, piemēram, bijušie policisti un izmeklētāji.
Pulkvedis Majors novērojis, ka vairumam sabiedrības ir nepilnīgs priekšstats par vienības pienākumiem, uzskatot, ka Militārā policija nodrošina tikai svarīgu amatpersonu eskortu un personisko apsardzi, bet patiesībā militārā policista darba lauks ir ļoti plašs. Vienībā ir gan militārie kinologi, gan militāro noziegumu izmeklētāji, un katrai no šīm pozīcijām nepieciešama konkrēta sagatavotība – prasme “pārredzēt lauku”, attiecīga izglītība un arī spēja darboties starptautiskā vidē.
Jautāts, kur pats smeļas spēku un motivāciju, pulkvedis T. Majors atbild, ka ģimenē. Tā viņam dod spēku un vēlēšanos turpināt iesākto.
Viņš piebilst, ka līdz ar sporta speciālista amata izveidošanu Militārajā policijā, vienība ir spērusi iespaidīgus soļus fiziskajā sagatavotībā, un ir izvirzītas jaunas ambīcijas arī turpmākajam periodam. Tāpat pulkvedis Majors atzīst, ka bruņotajiem spēkiem ir pietiekami labi attīstīta sporta infrastruktūra – pieejams peldbaseins un sporta zāles. Taču vienība paralēli vēl īrē papildu telpas un inventāru, lai paplašinātu iespējas karavīriem attīstīties.
Sagatavoti pirmie zemessargi – militārie policisti
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš Militārai policijai ir uzdevis jaunu uzdevumu – pārņemt Ādažu bāzes un nākotnē arī Gaisa spēku bāzes Lielvārdē apsardzi. Tam nepieciešami papildu cilvēkresursi, kas tiek plānoti jau šobrīd.
Video:
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šī gada pavasarī Militārā policija sadarbībā ar Zemessardzi uzsāka atvaļināto karavīru uzņemšanu dienestā, dodot iespēju zemessargiem slēgt darba līgumus par militāro objektu apsardzi.
2020. gada oktobrī Militārā policija pabeidza pirmo astoņu zemessargu – militāro policistu sagatavošanas kursu, un viņi jau tuvākajā laikā uzsāks rūpēties par drošību un kārtību Ādažu bāzē.
Pašlaik zemessargu – militāro policistu sagatavošana ilgst trīs nedēļas, ņemot vērā, ka dienestam tiek piesaistīti cilvēki, kuri jau beiguši zemessargu pamatapmācību. Nākotnē Zemessardzes – Militārās policijas vienība kandidātus plāno uzņemt tiešā veidā, nodrošinot arī Zemessardzei nepieciešamo apmācību.
Kā norāda pulkvedis T. Majors, nākamais jauno speciālistu kurss plānots 2021. gada janvārī, un interese par to augot. “Manuprāt, tas ir labs veids, kā arī pēc izdienas vecuma sasniegšanas ar Zemessardzes starpniecību var atgriezties aizsardzības nozarē,” viņš pauž.
Lai motivētu esošos karavīrus un kaut nedaudz kliedētu rutīnu, kas agri vai vēlu iestājas jebkurā darbā, komandieris dod iespēju karavīriem pamainīt dienesta pienākumus, protams, pēc attiecīgas apmācības. Tāpat liela uzmanība tiek pievērsta kolektīva saliedēšanas pasākumiem, sporta aktivitātēm, kuras gan šobrīd iepauzētas saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem. “Īpaši pēdējā laikā vienībā iedibinātas jaunas “labo darbu” tradīcijas – labdarības pasākumi sociālās aprūpes, kā arī bērnu un jauniešu centros, iepriecinot tos, kuriem šobrīd grūtāk. Tāpat Militārā policija sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” un vietējo pašvaldību par godu Latvijas armijas simtgadei piedalījās parka izveidē Tukuma novada Slampē,” viņš stāsta.
No 2019. gada janvāra vienībā ir arī kapelāne – virsleitnante Estere Tumoviča (iepriekš Pumpura – red. piez.), kura atbalsta karavīrus grūtā brīdi.
Tā kā Covid-19 ierobežojumu dēļ atceltas daudzas ārvalstu amatpersonu vizītes Latvijā, līdz ar to nav nepieciešams arī eskorts un viņu apsardze, ko nodrošina militārie policisti. Taču tas nenozīmē, ka darbu un pienākumu šobrīd ir mazāk, turklāt laiks tiek izmantots lietderīgi – mācoties, profesionāli pilnveidojoties un trenējoties.
Militārie policisti – spēkavīrs, reperis un biatlonists
Daļa cilvēku Militārās policijas vārdu dzirdējuši vairāk saistībā ar sabiedrībā zināmiem militārajiem policistiem – spēkavīru un vienu no šobrīd stiprākajiem vīriem Latvijā – dižkareivi Didzi Zariņu un mūziķi, repa mākslinieku R.2.R.S. – seržantu) Artūru Strēlnieku, kurš sacerējis daudz patriotisku dziesmu un izpildījis tās gan ar Zemessardzes orķestri, gan individuāli.
Video:
Taču Militārās policijas komandieris atklāj, ka vienībā ir vēl kāds labi zināms savas jomas profesionālis – biatlonists Andrejs Rastorgujevs. Viņš gan atzīst, ka pēdējā laikā biežo treniņu un sacensību dēļ Andrejs vienībā novērojams reti, jo cītīgi gatavojas Olimpiskajām spēlēm.
Viņš arī atzīst – Latvijas armija ir ļoti laba darba un dienesta vieta ar to, ka karavīriem pēc kāda laika ir iespēja rotēt no vienības uz vienību. Protams, katras vienības komandieris labprāt paturētu savus karavīrus mūžīgi, taču, ja cilvēks jūtas sevi izsmēlis konkrētajā pozīcijā, viņš var apgūt specifiskās zināšanas un prasmes un dienēt citā vienībā.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka redz sava darba turpinātāju arī paša vadītajā vienībā, piebilstot, ka pēctecība ir svarīga, lai bruņotie spēki turpinātu attīstīties. “Jauno asiņu pieplūdums ir nepieciešams, jo vidējais vecums gan vienībā, gan armijā kopumā jau nemazinās. Tāpēc tas ir tikai likumsakarīgi, ka arī jaunos virsniekus vajag. Bet esmu pagodināts, ka varu būt noderīgs šajā amatam arī pēc maksimālā vecuma sasniegšanas. Tas man ir liels gods,” saka Militārās policijas komandieris.
Militārās policija veic Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību, tāpat arī apsargā aizsardzības nozīmes un NBS objektus, pavada kolonnas un apsargā militārās kravas, gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās, novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās, izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī sniedz atbalstu citām valsts drošības struktūrām un operatīvajiem dienestiem.
