Latvijas sakarnieki pārbauda spējas vērienīgajās NATO mācībās "CWIX 2026"

Foto: JFTC

No 8. līdz 26. jūnijam NATO Apvienoto spēku mācību centrā (JFTC) Bitgoščā, Polijā, norisinājās alianses vēsturē vērienīgākās ikgadējās sakaru un komandvadības sistēmu savietojamības mācības “Coalition Warrior Interoperability Exercise” jeb “CWIX 2026”. Šogad mācības pulcināja rekordlielu dalībnieku skaitu – vairāk nekā 4000 speciālistu no vairāk nekā 40 NATO un partnervalstīm, lai kontrolētā vidē testētu, pilnveidotu un pārbaudītu digitālo savietojamību pirms reālu operāciju uzsākšanas. Šajās mācībās nozīmīgu lomu spēlēja arī Latvijas kontingents, nodrošinot savu "puzles gabaliņu" kopējā alianses aizsardzības sistēmā un pārbaudot savu spēju reaģēt uz mūsdienu hibrīddraudiem un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem, intervijā ar "Sargs.lv" norāda NBS Sakaru skolas komandieris pulkvežleitnants Almants Naglis.

Latviju mācībās “CWIX 2026” pārstāvēja 15 speciālisti no dažādām Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībām – NBS Sakaru skolas, Štāba bataljona, Mehanizētās kājnieku brigādes, Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona un Apvienotā štāba. Ļoti būtisks bija arī Latvijas industrijas atbalsts, jo kā tehnoloģiju partneri mācībās darbojās pieci uzņēmuma LMT pārstāvji, sniedzot savu ieguldījumu sakaru un kiberdrošības sistēmu risinājumu attīstībā.

Mācību laikā tika izspēlēti visdažādākie scenāriji vairāk nekā 20 tematiskajās grupās, un Latvija aktīvi darbojās trijās no tām. Pirmā bija misijas tīkla un komandvadības grupa, kurā tika izspēlēti sauszemes operāciju scenāriji. Otrā fokusa grupa aptvēra radiosakarus, 5G sakarus un to savietojamības testus, savukārt trešā bija kiberdrošības grupa, kurā speciālisti saskārās ar tādiem izaicinājumiem kā pretinieka veiktie uzbrukumi tīkliem un signālu slāpēšana jeb džemings.

Sabiedroto komandas pie datoriem — Foto: JFTC

Kā norāda NBS Sakaru skolas komandieris pulkvežleitnants Almants Naglis, Latvijas karavīri mācībās demonstrēja augstu profesionalitāti un spēja veiksmīgi sadarboties ar mūsu reģiona sabiedrotajiem.

“Mums veicās ļoti labi. Mūsu galvenie testēšanas partneri bija Baltijas valstis, Kanāda un tuvākie kaimiņi - Polija un Skandināvijas valstis. Lai gan mēs bijām mazs puzles gabaliņš kopējā bildē, mēs strādājām ļoti labi. Mācībās mēs trenējām komandvadību, kā apmainīties ar svarīgu informāciju komandavadības sistēmā, respektīvi esošo kaujas situāciju analīzi apmanīties ar informāciju no simulēta kaujas lauka,” stāsta pulkvežleitnants.

Galvenā atziņa: Informācijas ātrums uzvar kaujas laukā

Mācībās gūtā pieredze un veiktie testi ļauj izdarīt nopietnus secinājumus par to, cik gatavas ir NATO komandvadības sistēmas un cik lielā mērā tās atbilst tam reālajam mācību procesam, ko šobrīd pasaulei sniedz Ukrainas pieredze karā. Pulkvežleitnants Almants Naglis uzsver, ka tehnoloģiskā dominance ir tieši saistīta ar laiku, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai un tā nonākšanai līdz karavīram.

“Galvena atziņa ir tā, ka kaujas laukā uzvar tas, kurš spēj visātrāk nodot informāciju. Svarīgs ir laiks no lēmumu pieņemšanas līdz izpildītājiem. Kurš šo posmu spēj pārvarēt ātrāk, tas arī principā uzvar kaujas laukā. Informācijas nodošanas ātrums ir ļoti svarīgs, to mēs sapratām šajās mācībās un mums pie tā ir jāstrādā.”

Sakarnieku darbs nekad neapstājas, jo tehnoloģiju attīstība un pretinieka spējas liek pastāvīgi meklēt jaunus un drošākus risinājumus, atzīst komandieris.

“Sakari attīstās nemitīgi, līdzīgi kā Rīga nekad nebūs gatava, tā arī sakari nebūs nekad gatavi. Tie visu laiku tehnoloģiski tik strauji attīstās, tādēļ mums pie tā jāstrādā visu laiku un jau uzlabo savas spējas. Arī pretinieks neguļ, viņš negaida. Šajās mācībās mēs iedzīvinām savu mazo puzles gabaliņu, piedaloties kopējā plānošanas procesā un kopā veidojot NATO aizsardzības bildi.”

Kā vienu no svarīgākajiem ieguvumiem Latvijai komandieris min ne tikai tehnisko sagatavotību, bet arī iespēju paraudzīties uz savu darbu no malas, salīdzinot to ar citu valstu sasniegumiem un mācoties no partneriem.

“Piedaloties šajās mācībās mēs iegūstam pieredzes apmaiņu, iepazīstamies ar saviem tuvākajiem kaimiņiem un viņu darba stilu, redzam, kā to dara citas valstis. Mēs varam redzēt vai mēs ejam pareizā virzienā. Viens ir domāt, ka mēs Latvijā strādājam labi, taču otrs ir redzēt, ko dara citi. Noskaidrot, vai mēs esam uz pareizā ceļa šajā attīstības virzienā.” atzīst Sakaru skolas komandieris.

Iespēja pievienototies Latvijas komandai

Latvija šajās mācībās piedalās jau aptuveni desmit gadus un, apzinoties sakaru sistēmu nozīmi valsts aizsardzībā, plāno savu dalību arī nākamajā gadā. Lai stiprinātu Latvijas komandu un sniegtu karavīriem neatsveramu starptautisko pieredzi, NBS Sakaru skolas komandieris pulkvežleitnants Almants Naglis vēršas pie visiem bruņoto spēku speciālistiem ar aicinājumu nekavēties un pieteikties nākamajam mācību ciklam.

“Es gribu ieinteresēt arī citus NBS speciālistus, kuri vēlās nākošajā gadā piedalīties mācībās, iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, pieteikties pie manis, sūtot epastu vai zvanot līdz 1. oktobrim. Tikai mācoties mēs kļūsim labāki. Tie, kuri vēlās izaugt, izglītoties, iegūt jaunas zināšanas un pieredzi ir laipni aicināti," noslēdz pulkvežleitnants.

Dalība šāda mēroga starptautiskā vidē ir ne tikai devums valsts drošībai, bet arī būtisks pakāpiens paša karavīra profesionālajā dzīvē, paverot jaunas perspektīvas dienesta gaitā.