No 8. līdz 19. jūnijam Igaunijā norisinājās vērienīgākās daudznacionālās NATO militārās medicīnas mācības “VIGOROUS WARRIOR 2026”, pulcējot aptuveni 2000 karavīru un medicīnas speciālistu no 32 sabiedroto valstīm. Šajās mācībās Latviju un Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) vada sastāvā pārstāvēja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes mobilo ķirurgu vienība.
Kā norāda vienības vadītājs kapteinis Dzintars Ozols, šis vērienīgais pasākums ir lielākās NATO mācības mediķiem, kurā šogad piedalās vairāk nekā 26 valstis un dažādu nāciju medicīnas vienību pārstāvji. Viņš uzsver, ka Latvijas karavīri un zemessargi ir ieradušies, nodrošinot gan stabilizācijas, gan ķirurģijas, gan arī evakuācijas kapacitātes.
Mācību galvenais mērķis ir salāgot NATO operācijām atbilstošu medicīniskā atbalsta plānošanu un stiprināt alianses kopējās spējas NATO 5. panta ietvaros, jo dažādām nācijām joprojām atšķiras medicīnas kompetences un protokoli.
Latvijas vienībai šis uzdevums izvērtās par nopietnu un daudzpusīgu eksāmenu jau no pašas pirmās dienas. Kapteinis Dzintars Ozols atzīst, ka šīs mācības bija liels izaicinājums, īpaši tādēļ, ka rotas vada sastāvam bija patstāvīgi jānodrošina visas apgādes un pārapgādes funkcijas, vienlaikus sekmīgi iekļaujoties starptautiskajā vienībā. Pats grūtākais posms bijis saistīts ar infrastruktūras izveidi, kad, saņemot pavēli, Latvijas karavīriem nācās sākt medicīnas iestādes izveidi praktiski no nulles.
Viņu uzraudzībā bija ne tikai cietušo stabilizācijas vieta, bet arī operāciju zāle ar īpašu ekipējumu, kurā obligāti jānodrošina specifiska vides temperatūra.
Mūsdienu karadarbības tendences ieviesušas būtiskas izmaiņas arī militāro mediķu ikdienā, liekot reaģēt uz jauniem apdraudējumiem, kas agrāk mācībās netika tik plaši izvērsti. Kapteinis skaidro, ka tagad ir nākuši klāt daudzi jauni izaicinājumi, piemēram, dronu radītie draudi, kuru dēļ militārajai medicīnai jāsāk domāt par pāriešanu no standarta teltīm uz cieto ekipējumu, ēkām, pagrabiem un pat sava hospitāļa ierakšanu pazemē.
Lai pasargātu pacientus un personālu no tiešas un netiešas uguns, kā arī no gaisa uzbrukumiem, Latvijas karavīri meklēja un ieviesa jaunus tehniskos risinājumus. Hospitāļa aizsardzībai tika izveidota speciāla dronu siena, un praktiskie testi parādīja, ka FPV drons šādu barjeru nespēj pārvarēt, apliecinot, ka arī vienkārši risinājumi ir ārkārtīgi noderīgi.
Mācību laikā tika izspēlēti ļoti sarežģīti medicīniskie scenāriji, tostarp simulēti pacienti ar smagiem vēdera, krūškurvja un ekstremitāšu ievainojumiem, kas gūti tieši dronu uzbrukumos. Tāpat mediķi trenējās rīkoties unikālās situācijās, kad pacienti cietuši no ķīmiskiem uzbrukumiem. Šāds ķīmiskais apdraudējums Latvijas vienībai līdz šim nebija tik detalizēti izspēlēts un prasīja īpaši komplicētu pieeju, jo pastāv risks, ka vielas pēc tam var apdraudēt arī pašus glābējus un ārstus. Neskatoties uz situāciju sarežģītību, Latvijas vienība parādīja izcilu sniegumu.
Sastrādāšanās starptautiskajā vidē un protokolu salāgošana noritēja ātri un produktīvi. Latvijas mobilajā ķirurgu vienībā mācību laikā jau tika sekmīgi integrēti un dežūrās iekļauti pārstāvji no Čehijas – čehu ķirurgs un intensīvās terapijas māsa, kuri strādāja un gatavojās operēt kopā ar mūsu personālu.
Vērtējot mūsu karavīru spēju iejusties daudznacionālajā vidē, kapteinis Dzintars Ozols atzīmē latviešiem raksturīgās īpašības, kas palīdz gūt panākumus. Viņš norāda, ka sākumā latvieši, kā vienmēr, ir kautrīgi, nemēģina nekur izrādīties un darbojas savu uzticēto uzdevumu ietvaros, taču vienmēr izpilda savu darbu teicami un ar milzīgu atdevi, panākot lielisku rezultātu. Šo pieeju augstu novērtē arī ārvalstu kolēģi, atzīstot, ka no Latvijas karavīriem var mācīties.
Noslēdzoties intensīvajam mācību posmam, Latvijas rota dodas mājup ar vērtīgu pieredzi, kas nostiprinās valsts aizsardzības spējas un medicīnisko gatavību. Vienības vadītājs neslēpj neviltotu lepnumu par savu komandu un tās paveikto darbu Igaunijas pamestajos mūros.
