Krievijas uzsāktā kara dēļ pieaug nepieciešamība palielināt aizsardzības nozares ražošanas jaudu, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu un papildinātu ieroču krājumus, tādēļ NATO dalībvalstis apsver iespēju izveidot jaunu aizsardzības nozares investīciju plānu, ziņo Eiropas ziņu aģentūra “EURACTIV”.
2014. gadā NATO samitā Velsā dalībvalstis apņēmās aizsardzībai veltīt 2% no sava IKP, taču līdz ar Krievijas karu Ukrainā un pieaugošo nepieciešamību palielināt savas aizsardzības spējas, NATO dalībvalstis ir palielinājušas ieguldījumus aizsardzībā, lai turpinātu apgādāt Kijivu ar militāro aprīkojumu un papildinātu savus krājumus.
Dažas no NATO dalībvalstis uzskata, ka nākamais loģiskais solis ir aizsardzības nozares investīciju "solījuma" jeb "rīcības plāna" izveidošana militārajai nozarei.
Šāda plāna izstrāde būtu nepieciešamais grūdiens militārajai rūpniecībai, lai palielinātu ražošanas jaudu un garantētu ilgtermiņa pasūtījumus un investīcijas nozarē, tā aģentūrai “EURACTIV” sacīja vairāki NATO diplomāti.
Tas nepieciešams arī tāpēc, ka aizsardzības rūpniecības ražošanas jauda 31 NATO dalībvalstī joprojām ir nepietiekama - pasūtījumi tiek izpildīti lēni.
Pašai militārai nozarei ir nepieciešams ilgtermiņa plāns no valstīm, kas veic pasūtījumus, lai attaisnotu ieguldījumus ražošanas līnijās, personālā un piegādes ķēdēs, norāda nozares pārstāvji, ar kuriem sazinājās “EURACTIV”.
NATO apspriestais rīcības plāns sniegtu pamatnostādnes ieroču iegādei un noteiktu krājumu papildināšanas sasniedzamos mērķus. Tas būtu daudzgadu daudznacionāls plāns, kas noteiktu NATO sabiedroto aizsardzības aprīkojuma iepirkuma mērķus – piemēram, konkrētam munīcijas veidam.
Tādējādi plāns paredzētu aprīkojuma standartizāciju visā aliansē. Trīs NATO diplomāti norādīja, ka jāapsver savstarpēji maināma un izmantojama aprīkojuma iegāde starp visiem NATO bruņotajiem spēkiem, lai tie varētu viegli sastrādāties kaujas laukā.
Jaunais plāns arī mudinātu dalībvalstis veikt kopīgus iepirkumus, gan agresijas atturēšanai, gan militārās alianses aizsardzībai.
Mērķis ir arī signalizēt militārajai nozarei, ka sabiedrotie noteiktā laika posmā iegādāsies konkrētu aprīkojumu un tā daudzumu, veicinot nozares nepieciešamību investēt ražošanas jaudas palielināšanā, tādējādi garantējot investīciju atdevi, uzskata intervētie NATO diplomāti.
"NATO ir unikāla un neaizstājama alianse, lai izstrādātu un ieviestu kolektīvās aizsardzības prasības un plānus, tostarp standarta militāros uzstādījumus," aģentūrai “EURACTIV” sacīja ASV amatpersona.
Kā norāda “EURACTIV”, dažas dalībvalstis uzskata, ka būtu lietderīgi ievērot jau "esošās NATO vadlīnijas par krājumiem", lai noteiktu plāna "mērķus".
Tomēr noteiktās vadlīnijas un to mērķi neatbilsts pašreizējai situācijai, lai NATO stātos pretī jaunajiem Krievijas radītajiem draudiem, atzīst viens no NATO diplomātiem.
Papildus NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šomēnes sacīja, ka dalībvalstis pašlaik vēlas noteiktos 2% no IKP uzstādīt par minimālo mērķi, lai gan lielākā daļa NATO dalībvalstu jau pašlaik nespēj sasniegt šo uzstādījumu. Kā arī daži sabiedrotie ir piesardzīgi pret pārāk ambicioziem finansēšanas solījumiem aizsardzības nozarei.
"Neatkarīgi no tā, vai NATO izveidos investīciju plānu, lai palielinātu pieprasījumu nozarei, jaunu līgumu parakstīšanai vajadzētu būt galvenajam rezultātam pēc šī lēmuma apspriešanas," uzskata ASV amatpersona.
Pastāv risks, ka šī apņemšanās paliks tikai uz papīra un pašas NATO dalībvalstis nolems faktiski neieguldīt nozarē. Vēl viens risks ir tas, ka izdevumi tiks novirzīti tikai lielākajiem pašreizējo vajadzību, piemēram, munīcijas ražotājiem, citas jomas paliekot bez vajadzīgajām investīcijām.
