NATO publicē alianses un sabiedroto aizsardzības izdevumus no 2014. līdz 2021. gadam

NATO regulāri apkopo datus par sabiedroto aizsardzības izdevumiem. Katras sabiedrotās valsts Aizsardzības ministrija ziņo par pašreizējiem un aplēstajiem nākotnes aizsardzības izdevumiem saskaņā ar vienotu aizsardzības izdevumu definīciju. Procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības nozares tēriņu līdere ir Grieķija, kura pēc aplēsēm atvēl 3.76% no sava IKP.

Image

Otrajā vietā ierindojas ASV ar 3.47%, trešajā – Polija ar 2.42%. Baltijas valstu pārstāve Lietuva ierindojas ceturtajā vietā ar 2.36%2, kurai seko Igaunija ar 2.34% un Latvija septītajā vietā ar 2.1%. NATO rekomendētajā 2% zonā atrodas tikai deviņas valstis. Vismazāk savas valsts aizsardzībai velta Luksemburga, kuras aizsardzības budžeta tēriņi ir tikai 0.58% no IKP. Summas atspoguļo valsts valdības maksājumus, kas faktiski veikti vai tiks veikti fiskālā gada laikā, lai pilnveidotu savas valsts, sabiedroto vai alianses bruņoto spēku vajadzības.

Apdraudējumi un drošības problēmas, kuru dēļ 2014. gadā pieņemts aizsardzības investīciju solījums, nav izzuduši. Varētu teikt, ka šie draudi pēc Krievijas visaptverošā uzbrukuma Ukrainai ir tikai palielinājušies. Veicot ieguldījumus aizsardzībā, NATO sabiedrotie turpina attīstīt, iegādāties un uzturēt bruņotos spēkus un spējas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu alianses drošību šajā sarežģītajā un neprognozējamā situācijā.

Sabiedrotie turpināja uzlabot gatavību, izvietojamību, ilgtspēju un savietojamību, lai spētu efektīvāk sasniegt alianses izvirzītos mērķus, par kuriem sabiedrotie vienojās 2021. gada oktobrī. Šie mērķi ir noteiktas jomas, kurās NATO cenšas uzlabot savas spējas, sākot ar smagāku un augstākas klases bruņoto spēku iegādi līdz spēku reaģēšanas laika samazināšanai.

Pēc NATO publicētajiem datiem šobrīd militārais personāls Latvijā ir 7,5 tūkstoši, kas kopš 2014. gada 4,6 tūkstošiem ir regulāri audzis.

Aprēķinos NATO izmanto arī Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pieejamo ekonomisko un demogrāfisko informāciju.

Ņemot vērā atšķirības starp šiem avotiem un valstu IKP prognozēm, kā arī NATO aizsardzības izdevumu definīciju un valstu definīcijām, šajā ziņojumā norādītie skaitļi var ievērojami atšķirties no skaitļiem, kurus citē plašsaziņas līdzekļi, publicē valstu iestādes vai norāda valstu budžetos. Izdevumi par ekipējumu ietver izdevumus arī par pētniecību un tā izstrādi. Personāla izdevumi ietver arī pensijas, ko izmaksā atvaļinātajiem aizsardzības nozares pārstāvjiem.

Šajā ziņojumā izmantotās informācijas sagatavošanas beigu datums bija 2022. gada 20. jūnijs. Skaitļi par 2021. un 2022. gadu ir aplēses.