Turpinoties Krievijas karam Ukrainā, NATO jārēķinās ar šāsdienas realitāti, jāpalīdz Ukrainai un vienlaikus jābūt gatavai uz operatīvu kolektīvo aizsardzību Baltijā, lai tur neatkārtotos Bučas vai Mariupoles traģēdija, pirmdien Viļņā notiekošajā NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijas plenārsēdē uzsvērusi Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena.
Pēc viņas teiktā, aliansei jādarbojas divās aizsardzības frontēs - karstajā frontē Ukrainā un aukstajā frontē, kas ietver visas alianses robežas.
"Patiesību sakot, aukstā fronte atrodas tepat, tikai 25 kilometrus no Seima," sacījusi parlamenta priekšsēdētāja, norādot uz attālumu, kas Viļņu šķir no Baltkrievijas robežas. "Lai aukstā fronte nekļūtu karsta, pirmkārt, nepieciešama Ukrainas uzvara un, otrkārt, būtiski jāpastiprina NATO aizsardzības spējas, lai Kremlis ne mirkli nešaubītos par NATO gatavību ar ieročiem aizstāvēt savas dalībvalstis un, vēl vairāk, lai tam neienāktu prātā pārbaudīt šo apņemšanos ar ieročiem."
"Mūsuprāt, aliansei no pakāpeniskas reakcijas, kas balstīta uz papildspēku izvietošanu, jāpāriet uz pastiprinātas klātbūtnes spēkiem, kas spēj nekavējoties sākt plaša mēroga aizsardzību," uzsvērusi spīkere.
"Pirmām kārtām, mēs ierosinām un lūdzam palielināt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas līdz brigāžu lielumam, izveidot Baltijas valstīs drošas NATO pretgaisa aizsardzības pozīcijas un savlaicīgi koncentrēt te NATO aprīkojumu un rezerves," viņa sacījusi.
"Lūdzu saprotiet - zinot par Krievijas armijas noziegumiem un tās necilvēcisko nežēlību, mēs nevēlamies kļūt par vēl vienu Buču vai Mariupoli," piebildusi Čmilīte-Nilsena.
Seima spīkere norādījusi, ka šie risinājumi jāapspriež jau jūnijā gaidāmajā NATO samitā Madridē, un apliecinājusi, ka Lietuva ir gatava investēt savā aizsardzībā.
Viņa arī aicinājusi Madrides samitā izteikt nepārprotamu alianses atbalstu Ukrainai, tās cīņai ar agresorvalsti Krieviju un teritoriālajai nedalāmībai.
"Ukrainai nepieciešama pastāvīga mūsu militārā palīdzība. Galu galā jau kļuvis skaidrs - lai kā mēs censtos izdabāt režīmam, tas neatturēs Kremli no jaunām militārajām avantūrām. Mūsu līdzšinējie soļi nav mainījuši [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina aprēķinu. Vienīgi militāra Ukrainas atbilde var piespiest viņu mainīt savu lēmumu, bet tam ir nepieciešami ieroči," izteikusies Čmilīte-Nilsena.
Viņa aicinājusi NATO nosūtīt Ukrainai nepārprotamu politiska atbalsta signālu un vēlreiz apliecināt, ka alianses durvis tai ir atvērtas.
"Tikai pati Ukraina var lemt, vai tai pieteikt dalību aliansē. Tas nevar būt nevienas trešās puses lēmums," uzsvērusi Lietuvas politiķe.