Tapas militārajā bāzē Igaunijā izvietotā un Lielbritānijas bruņoto spēku vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes (eFP) kaujas grupa ir miniatūra tam, kāda varētu būt Lielbritānijas armija kopumā, tā intervijā Igaunijas laikrakstam “Postimees”, atstājot līdzšinējo amatu, atzīst Apvienotās Karalistes aizsardzības atašejs pulkvežleitnants Metjū Hings (Matthew Hing).
Viņš intervijā norāda, ka Apvienotās Karalistes bruņoto spēku vadītajā NATO kaujas grupā Igaunijā kopš tās pirmsākumiem 2017. gadā ir dienējuši daudzi karavīri, no tiem daži arī piedzīvojuši vairākas rotācijas. Ikreiz, atgriežoties Igaunijā, viņi novērtējuši Tapas bāzes infrastruktūras, nodrošinājuma un apmācību kvalitātes attīstību.
"Vairāku vienību komandieri man ir teikuši, ka tādai britu armijai būtu jābūt visu laiku," par NATO kaujas grupu piebilda Hings, piebilstot, ka visas militārās mācības Igaunijā vienmēr ir labi nodrošinātas ar pietiekamu daudzumu vajadzīgo resursu, tostarp bruņojumu un munīciju.
Tāpat šo gadu laikā izveidojušās ciešas attiecības un profesionāla sadarbība ar citām NATO kaujas grupā Igaunijā esošajām alianses dalībvalstīm , galvenokārt no Dānijas un Francijas vienībām. Tāpat, protams, lieliska sadarbība ir ar bāzes saimniekiem – Igaunijas Aizsardzības spēku 1. kājnieku brigādi.
Viņš arī stāsta, ka iepriekš igauņi, dāņi un briti plecu pie pleca ir dienējuši Helmandas provincē Afganistānā, tāpēc kopīga militārā sadarbības vēsture padara šīs valstis par teju ideāliem partneriem.
Igaunijā izvietotā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ir viena no četrām kaujas grupām, kas tika izveidota pēc 2016. gada NATO Varšavas samita kā atturēšanas politikas stūrakmens pēc Krievijas Federācijas īstenotās Krimas okupācijas un iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā.
Latvijā esošā NATO kaujas grupa, kuras vadošā valsts ir Kanāda, apvieno visvairāk NATO dalībvalstu – tajā dien karavīri no 10 sabiedroto valstīm. Lietuvā izvietotās NATO kaujas grupas vadošā valsts ir Vācija, savukārt Polijā – ASV.
Tāpat NATO klātbūtne Baltijas reģionā tiek nodrošināta arī ar NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operāciju. Emari gaisa spēku bāzē Igaunijā šobrīd ātrās reaģēšanas pienākumus rotācijas kārtībā veic Beļģijas Gaisa spēku iznīcinātāji “F-16”, savukārt no Šauļu bāzes Lietuvā dažu minūšu laikā ir gatavi pacelties un neidentificētas lidmašīnas Baltijas gaisa telpas tuvumā gatavi pārtvert ir četri Polijas Gaisa spēku iznīcinātāji “F-16”.
