Plt. Veters: Saasinātā situācija Kosovā rimusies, tomēr etniski jūtīgie jautājumi to var ātri mainīt

Foto: NATO karavīri patrulē netālu no Kosovas un Serbijas robežas Jarinje ciemā Kosovas ziemeļos. Foto: AFP/Scanpix

Lai arī saasinātā situācija, kas bija radusies uz Kosovas-Serbijas diviem robežpunktiem, šķietami uz laiku ir atrasinājusies, Latvijas NATO miera atbalsta operācijas Kosovā (KFOR) karavīri, joprojām atrodas pastiprinātā gatavībā, lai nepieciešamības gadījumā spētu ātri reaģēt. Latvijas kontingenta komandieris pulkvežleitnants Armands Veters norāda – situācija robežpunktos bijusi saspringtākā pēdējo gadu laikā, un Latvijas karavīru iesaistīšana tajā demonstrēja KFOR Manevra bataljona komandiera uzticību viņu spējām. Viņš arī atzīmē, ka Kosovā joprojām “gaisā karājas” daudz jutīgo jautājumu, kas, iespējams, ne tik tālā nākotnē var radīt jaunas domstarpības ar Serbiju. Tieši tāpēc NATO karavīri šajā valstī uztur drošību un kārtību.

Saspringtā situācija Kosovas-Serbijas robežpunktos izvērtās dēļ Kosovas pieprasījuma visiem šoferiem, kuru automašīnām ir Serbijas numura zīmes, tās nomainīt uz Kosovas automašīnu numura zīmēm. Pulkvežleitnants norāda, ka Kosovas Ziemeļu daļā, kur pamatā dzīvo serbu tautības iedzīvotāji, tas tika ignorēts. Automašīnu numurzīmju nomaiņai bija atvēlēts aptuveni gads. Noslēdzoties šim termiņam, Kosova sāka kontrolēt ieviesto prasību izpildi. Tas nepatika serbu tautības iedzīvotājiem. Situācija eskalējās līdz ceļu bloķēšanai pie robežpunktiem. Galvenokārt saspringtā situācija bija vērojama tieši Kosovas Ziemeļu daļā, kur par drošību atbild KFOR Reģionālā pavēlniecība, kurā darbojas arī Manevra bataljons. Tā sastāvā ir arī Latvijas karavīru rota, kā arī karavīri no Polijas, Turcijas un ASV. Tā kā uzdevums iesaistīties situācijas kontrolē uz robežpunktiem tika uzdota Manevra bataljonam, tad uzdevuma izpildē iesaistījās arī latviešu karavīri.

Pulkvežleitnants A. Veters skaidro, ka šādās, saspringtās situācijās KFOR spēki iesaistās tikai kā trešie reaģētāji, jo Kosovas policija ir spējīga tikt galā ar gana smagu situāciju. Tā arī pamatā noteikts – pirmie spēki, kas reaģē un iesaistās saspringtu situāciju risināšanā, ir Kosovas vietējā policija. Jāatzīmē, ka arī Kosovas policija serbu daļā nav pārāk gaidīta. Tāpēc vietējās varas iestādes uz robežu nosūtīja Kosovas policijas Speciālo uzdevumu vienību. Tas situāciju saasināja vēl vairāk.

Pulkvežleitnants tomēr atzīmē, lēmums par specvienības izmantošanu bija pareiza rīcība. Kā otrie uz šo situāciju reaģēja Eiropas Savienības policijas spēki. Viņu iesaiste situācijā bija ļoti minimāla. Tad parādījās informācija, par šāvieniem amerikāņu karavīru virzienā, kuri gan nebija tieši tēmēti. Situācija saasinājās vēl vairāk, tāpēc NATO miera atbalsta operācijas Kosovā (KFOR) komandierim tika dota rīcības brīvība un uzdevums gruzdošo situāciju iespējami ātri noregulēt.

NATO karavīri un Kosovas policijas Speciālo uzdevumu vienība patrulē netālu no Kosovas un Serbijas robežas Jarinje ciemā Kosovas ziemeļos.Foto: AFP/Scanpix

Situācijas saasinājums bija vērojams divos robežpunktos. Uz vienu tika nosūtīta poļu karavīru rota, bet uz otru – galveno punktu nosūtīja latviešu karavīru rotu.

Pulkvežleitnants stāsta – Latvijas karavīri fiziski blokāžu noņemšanā neiesaistījās, bet nodrošināja drošu vidi, monitorēja situāciju, veicot pārrunas vietējiem iedzīvotājiem, lai panāktu ceļu atbloķēšanu. Pārrunas vadīja Manevra bataljona komandieris. Jāatzīmē, ka KFOR spēki bija pievilkti tuvāk bāzei pie robežas, esot rīcības gatavībā.

“Tika vadītas pārrunas. Tajās vietējie izvirzīja savus nosacījumus – viņi bija gatavi noņemt blokādi, ja prom dodas Kosovas policijas Speciālo uzdevumu vienība un situāciju pilnībā pārņem KFOR. Galu galā prasības bija kā vienai pusei, tā arī otrai. Piemēram, policija norādīja, ka vienība dosies prom, ja blokādes tiks noņemtas, bet jau pēc īsa brīža domas tika mainītas. Sarunas bija interesantas. Tur, manuprāt, bataljona komandieris strādāja labi. Tas gan prasīja ilgu laiku, tomēr beibu beigās ceļa atbrīvošana tika panākta,” stāsta pulkvežleitnants, piebilstot, ka kopumā sarunas norisinājušās vairāk nekā nedēļu.

Viņš uzsver, ka ļoti pareiza bija izvēlētā taktika, proti, konflikta atrisinājums, nepielietojot fizisku spēku. Skaidrs, ka ceļus KFOR spēki atbrīvotu ļoti ātri, bet tas radītu ļoti lielas negācijas sabiedrībā.

Latvijas karavīru galvenais uzdevums šajā situācija uz Kosovas-Serbijas robežas bija drošas vides nodrošināšana, saglabājot kaujas gatavību. Pulkvežleitnants A. Veters atzīmē, ka, viņaprāt, bataljona komandiera norīkot galvenajā punktā Latvijas karavīrus apliecināja uzticību viņiem un viņu spējām. Turklāt Manevra bataljona komandieris ar latviešu karavīriem esot jau no jūnija, kad viņi atradušies Vācijā.

Foto: Latvijas bruņoto spēku karavīri NATO miera uzturēšanas operācijā Kosovā.

“Viņš zina, ko Latvijas karavīrs un Latvijas rota spēj. Tas arī rezultējās viņu iesaitē galvenajā punktā. Viss tika izdarīts. Tagad jau šķiet, ka tas nebija nekas sarežģīts, taču tobrīd, esot uz vietas un nezinot, kā situācija izvērtīsies, nav nemaz tik viegli. Tas bija labs pierādījums un atgādinājums, kur mēs atrodamies un kāpēc. Ja arī sākumā šķita, ka braucam darīt savu darbu, devāmies patruļās ar nebruņotām mašīnām, bet pāris dienas vēlāk tās nācās jau nomainīt uz bruņotām,” saka pulkvežleitnants A. Veters.

Viņš gan uzsver – problēma pēc būtības atrisināta tā arī netika. Pašreiz autovadītājiem iedots pusgads, lai nomainītu auto numura zīmes. Tas savukārt nozīmē, ka pēc pusgada varētu atkārtoties līdzīga situācija.

Prognozējot, vai iespējami līdzīgi nemieri, pulkvežleitnants saka – iespējams, bet cerams, ka ne tuvākajā laikā. Tāpat kā citās valstīs, arī Kosovā ik bridi norisinās dažādi protesti, bet saspringtā situācija septembrī bija līdz šim augstākais punkts.

“Tas viss tikai pierāda – ja kaut kas parādās, kas skar etnisko jautājumu bāzi, situācija var eskalēties diezgan ātri. Šādi saasinājumi sen nebija notikuši. Jāteic gan, ka situācija joprojām var mainīties, jo te aizvien nav atrisināti dažādi jūtīgi jautājumi. Piemēram, norēķini par elektrību vai ūdeni - serbu daļā daudzi iedzīvotāji par šiem pakalpojumiem nemaksā, taču to nodrošināšana prasa izmaksas. Daļu komunālo pakalpojumu nodrošina Kosova, bet daļu Serbija. Ja kāds Kosovā nemaksātājiem nolems atslēgt ūdeni vai elektrību, skaidrs, ka tas vairs nebūs tikai jautājums par norēķiniem un tur nebūs tikai ceļu nobloķēšana. Cerams, ka puses šo jautājumu atrisinās politiski un spēs vienoties. Tomēr mums jābūt modriem, jo blakus Kosovai atrodas Serbija, kura negrib pieļaut, lai Kosova kļūtu par patstāvīgu valsti,” skaidro Latvijas kontingenta komandieris.

Viņš arī stāsta – tajā Kosovas daļā, kurā 94% iedzīvotāju ir albāņi, NATO karavīri tiek sagaidīti nesalīdzināmi laipnāk. Tur KFOR karavīrs ir vietējo iedzīvotāju draugs. Savukārt serbu apdzīvotajā Kosovas daļā ir jūtama krietni citādāka attieksme. Tomēr kopumā Kosovā situācija ir mierīga. Tas nozīmē, ka arī NATO karavīri var netraucēti veikt savus ierastos uzdevumus.

Jāuzver, ka Latvijas karavīri par iesaisti šajā uzdevumā saņēma arī KFOR komandiera atzinību. Viņš personīgi pateicies Latvijas karavīriem par viņu profesionālo darbu un uzdevuma sekmīgo izpildi, kas paveikta ļoti augstā līmenī.

“Man ir prieks, ka mūsu karavīrus tik atzinīgi novērtē. Viņi tiešām ir veikuši ļoti labu un nozīmīgu darbu. KFOR komandieris redz, ka mūsu Kosovā dienošie karavīri strādā labi, un ar viņu darbu ir apmierināts. Šobrīd KFOR komandieris viņiem uzticas. Tas nudien ir patīkami,” saka Latvijas kontingenta komandieris A. Veters.

Plt. Veters: Saasinātā situācija Kosovā rimusies, tomēr etniski jūtīgie jautājumi to var ātri mainīt

Dalīties ar šīs lapas saturu!