Latvijas kontingenta karavīri Kosovā palīdz Serbijas-Kosovas robežas uzraudzībā, mazinot kontrabandu

Foto: Foto: NBS Latvijas Nacionālais kontingents Kosovā

Šī rotācija pēc ilgāka pārtraukuma Kosovā ir pirmā, līdz ar to arī lielāka atbildība un vairāk darba, iekārtojot vidi sev apkārt. Tā par Latvijas bruņoto spēku karavīru dalību NATO miera uzturēšanas operācijā Kosovā (KFOR) intervijā “Sargs.lv” saka Latvijas kontingenta komandieris pulkvežleitnants Armands Veters. Lai arī šī nav kaujas operācija, zināms risks pastāv vienmēr. Ikdienā sadarbībā ar Kosovas robežsardzi un arī Serbijas bruņotajiem spēkiem tiek veiktas kopīgas patruļas gar valsts robežu ar Serbiju, kur pavisam nesen tika aizturēta bruņota kontrabandistu grupa. Paralēli tiešajiem dienesta pienākumiem Latvijas karavīri arī paspēj palīdzēt nelaimē nonākušiem vietējiem iedzīvotājiem un uzkāpt Kosovas augstākajā virsotnē.

Patrulē ar Kosovas robežsardzi un Serbijas armiju

Viņš stāsta, ka Latvijas kontingentu Kosovā varētu nosacīti sadalīt trīs daļās – skaitliski lielākā ir manevra rota, kas integrēta ASV vadītajā manevra bataljonā. Tajā ietilpst arī rotas no ASV, Polijas un Turcijas bruņotajiem spēkiem. Tad ir Nacionālais atbalsta elements, kura speciālistu uzdevums ir nodrošināt Latvijas kontingenta karavīrus ar visu dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamo. Savukārt pašam komandierim KFOR štābā uzticēti CIMIC jeb civilmilitārās sadarbības virsnieka pienākumi, līdz ar to arī viņš daudz dodas ārpus bāzes, tiekoties ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Latvijas bruņoto spēku karavīru galvenie pienākumi Kosovā ir patrulēšana. A. Veters stāsta, ka ir trīs veidu patruļas – kopīgas ar serbu armiju, kas tiek veiktas gar robežu, to nešķērsojot, neatkarīgās patruļas, kurās Latvijas karavīri dodas paši, novērojot savu atbildības rajonu, un patruļas sadarbībā ar Kosovas robežsardzi.

Galvenais Latvijas kontingenta patruļas uzdevums ir Kosovas-Serbijas robežas uzraudzība – jāvēro, lai to nešķērso nelikumīgie robežpārkāpēji, tai skaitā kontrabandisti. Patrulēšanas laikā karavīriem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai netīšām neiebrauktu Serbijas teritorijā, jo tur šādi soļi tiek uztverti ļoti sensitīvi un var tikt izmantoti pret NATO.

Kā stāsta pulkvežleitnants A. Veters, pirms dažām dienām Latvijas karavīri palīdzēja Kosovas robežsardzei aizturēt vairākus robežspārkāpējus, pie kuriem tika atrasti arī ieroči. Tālāk šīs personas tiek nodotas vietējai policijai. Bieži šādi gadījumi nenotiekot, taču kontrabanda te esot visai izplatīta, tāpēc ir jābūt robežas kontrolei, regulārām patruļām un novērošanai. Tomēr NATO karavīri šai kontrolei pieejot saprātīgi – netiek aizturēts katrs civiliedzīvotājs, kurš pāri robežai nes, piemēram, pienu savām vajadzībām.

“Ar savu klātbūtni demonstrējam, ka tur esam, un viņi ar to rēķinās,” viņš saka. Lai arī šī nav kaujas operācija, zināms risks vienmēr pastāv, tāpēc, dodoties patruļā, visi ir bruņoti. Ir reizes, kad valstī trauksmes līmenis tiek paaugstināts, kā tas nesen noticis saistībā ar iespējamiem improvizēto spridzekļu draudiem.

Nemitīga kaujas spēju uzturēšana

Raksturojot vienu “parastu” dienu KFOR operācijā, viens vads parasti ir patruļā, otrs vads tikmēr atrodas ātrās reaģēšanas vienībā (QRF). Katrai dalībvalstij jānodrošina viena mēneša dalība ātrās reaģēšanas vienībā, un augustā šis pienākums ir Latvijas kontingentam. Tas nozīmē, ka šīs vienības karavīriem jābūt spējīgiem ātri reaģēt nestandarta situācijās, kas varētu rasties ārpus ikdienas patruļām. Uzdevumi ir dažādi, piemēram, Latvijas karavīriem šajā laikā bijis gan jāpalīdz meža ugunsgrēka dzēšanā, gan arī jānodrošina apsardze citu valstu kontingentiem.

Tikmēr trešā vada karavīriem notiek ikdienas apmācības, piemēram, šaušanā un citi rutīnas pienākumi, ieskaitot ieroča apkopi. “Karavīrs vienmēr ir darbībā, pārāk daudz brīvā laika viņiem nemaz nav,” saka komandieris. Turklāt paralēli galvenajiem pienākumiem karavīriem vienlaicīgi jārūpējas arī par savu spēku aizsardzību un savu kaujas spēju uzturēšanu.

Pulkvežleitnants A. Veters Latvijas dalību KFOR operācijā raksturo kā savā ziņā unikālu, jo Latvija tajā sevi pilnībā nodrošina pati, tas attiecas arī uz izmantotajiem transportlīdzekļiem. Latvijas kontingenta atbalsta elementā ir arī vairāki mehāniķi, kuri uz vietas var veikt automašīnu uzturēšanas un remonta darbus.

Sadarbību ar citu valstu bruņotajiem spēkiem Latvijas kontingenta komandieris raksturo kā veiksmīgu. Lai arī visvairāk sanāk strādāt kopā ar ASV, daudz palīdz arī Šveices kontingents, īpaši ar tehnisko nodrošinājumu, ja jāsalabo kāda tehnikas vienība. Arī Latvijas karavīri ir atsaucīgi un, kad vien iespējams, izpalīdz sabiedrotajiem. “Reiz poļiem salūza mašīna, un pašiem savs evakuators nebija pieejams. Mēs viņus atbalstījām, aizgādājot auto uz bāzi,” stāsta pulkvežleitnants A. Veters.

Jūtama Kosovas attīstība

Viņš novērojis, ka Kosovas dienvidu daļā, kur albāņi ir vairākumā, NATO KFOR spēkus uzņem draudzīgāk, uzskatot viņus kā lielu atbalstu valsts drošības garantēšanā. Daudziem vietējiem iedzīvotājiem pie mājas pat esot divi karogi – Albānijas un ASV, tikmēr serbu daļā tuvāk Serbijas robežai attieksme pret NATO karavīriem esot rezervētāka. Komandieris gan saka – turp varot braukt droši, taču jūtams, ka vietējie nesagaida tik atvērti, kā otrā valsts daļā.

Tāpat esot arī citas, redzamākas atšķirības, piemēram, serbu daļa esot nabadzīgāka un tur joprojām tiek lietota vietējā valūta – Serbijas dinārs, kamēr Kosovā oficiālā valūta ir eiro. Tomēr kopējā situācija liecina, ka par Kosovas attīstību, piemēram, galvaspilsētā Prištinā strauji notiek ēku un infrastruktūras būvniecības darbi, izbūvēta arī jauna automaģistrāle.

Latvijas karavīri palīdz arī vietējiem

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka augusta sākumā Latvijas kontingenta karavīri palīdzēja dzēst aizdegušos zāli kādā vietējā Kosovas saimniecībā, un šis it kā nelielais palīdzības žests izpelnījās plašu vietējo mediju publicitāti. Kā stāsta pulkvežleitnants A. Veters, karavīri, atgriežoties no ikdienas patruļas, pamanījuši, ka kādā saimniecībā diezgan lielā platībā deg zāle. Notikuma vietā jau bija ieradies ugunsdzēsēju auto, bet arī Latvijas karavīri steidzās palīgā, un pēc apmēram pus stundas kopīga darba liesmas bija apslāpētas. Kā joko A. Veters, latviešiem jau savās mājās ir bijis ne viens vien treniņš, dzēšot lokālus ugunsgrēkus Ādažu poligonu.

Tāpat paralēli tiešajiem pienākumiem un regulāriem treniņiem Latvijas karavīri atrod laiku arī fiziskām aktivitātēm apvienojumā ar Kosovas dabas baudīšanu. 8. augusta pēcpusdienā Latvijas karavīru grupa uzkāpa Kosovas augstākajā virsotnē – Gjeravicā, kas atrodas 2656 metrus virs jūras līmeņa. Tā ir otrā augstākā kalnu virsotne t.s. Albānijas Alpu kalnu grēdā un Dināru Alpu ķēdē aiz Maja Jezercë.

“Ja vien starptautiskajās operācijās ir šāda iespēja, tad tas tiek darīts. Latvijas karogu uznest, cik vien augstu iespējams – tas ir gods,” saka Latvijas kontingenta komandieris. Paralēli šis kāpiens, ko noorganizējis viņa vietnieks, bijis arī kā izlūkgājiens, lai redzētu, vai tas visiem pa spēkam un vēlāk varētu doties arī cita grupa.

Labas pusdienas un treniņu vieta

Raksturojot sadzīviskos apstākļus bāzē, kurā dzīvo arī Latvijas karavīri, pulkvežleitnants A. Veters saka, ka faktiski esot viss nepieciešamais – ēdnīca un laba sporta zāle, ārā pieejams arī futbola un volejbola laukums. Karavīri dzīvo konteineros, kurus pirms tam paši mazliet “uzfrišinājuši”. Galvenais, ka tajos ir kondicionieris, jo tas Kosovas karstajā klimatā ir ļoti svarīgi. Pati bāze gan ir blīvi apdzīvota un, tā kā Latvija šobrīd ir pēdējā valsts, kas pievienojās dalībai operācijā, tad pagaidām mūsu karavīriem neesot atsevišķas atpūtas telpas kopā sanākšanai. Komandieris gan stāsta, ka šis jautājums tiekot risināts un no Latvijas jau pasūtīta šim mērķim piemērota liela telts.

Tāpat bāzes teritorijā, līdzīgi kā visā valstī, esot diezgan vājš interneta ātrums. To īpaši izjūtot vakaros, kad daudzie NATO valstu karavīri vienlaicīgi grib sazināties ar mājiniekiem. Tā kā telefonsarunas ir ļoti dārgas, interneta sniegtās iespējas ir ļoti nozīmīga, taču arī par interneta ātruma palielināšanu šobrīd tiekot domāts.

“Kopējā situācija te ir samērā laba un ikdiena diezgan droša. Tu esi labi paēdis, un tev ir sporta zāle. Te veidojas tā saucamais starptautiskās misijas četrstūris – dzīvojamais konteiners, ikdienas pienākumi, sporta zāle, ēdnīca,” saka pulkvežleitnants A. Veters, piebilstot, ka bāzes teritorijā ir arī veikali un kafejnīcas, līdz ar to brīvdienās var arī kafiju vai limonādi iedzert.

Jautāts, kā pats jūtas, esot Latvijas kontingenta komandieris pēc ilgāka laika Latvijai atgriežoties KFOR operācijā Kosovā, viņš saka – šis amats vienlaicīgi ir liels gods un arī atbildība. Šī rotācija ir pirmā, līdz ar to arī vairāk darba un pienākumu, iekārtojot vidi sev apkārt. “Tas ir interesanti, bet jebkurš komandieris starptautiskajā operācijā vēlas, lai kontingents no misijas atgriežas tikpat veselīgs, kā aizbraucis un lai viss notiek bez starpgadījumiem. To vēlos arī es,” viņš saka.

Paralēli šie karavīri arī nes Latvijas vārdu pasaulē un reprezentē savu valsti. Arī viņam kā nacionālā kontingenta komandierim 18. novembrī būs jāiepazīstina citas misijā pārstāvētās valstis kaut ar nelielu daļiņu no Latvijas tradīcijām un vēstures. “Tagad apmeklēju citu valstu rīkotos pasākumus, lai iedvesmotos. Daudz atkarīgs arī no tā, ko un cik ātri ir iespējams atgādāt no dzimtenes, arī esmu veicis savu pasūtījumu no Latvijas. Būs viss kārtībā, izdomāsim veidu, kā vislabāk pasniegt sevi,” viņš saka.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Latvija ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm reiz jau ir piedalījusies starptautiskajā operācijā Kosovā – no 2000. gada februāra līdz 2009. gada augustam. Atsaucoties NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieka aicinājumam, tika lemts par Latvijas karavīru atkal atgriešanos KFOR operācijā, līdz ar to LR Saeima 2020. gada 3. septembrī pieņēma lēmumu par NBS dalību šajā operācijā uz laiku līdz 2023. gada 31. decembrim.

Pirmā Latvijas kontingenta rotācija uz Kosovu devās šī gada 7. jūnijā un plānots, ka Kosovā uzturēsies līdz 2022. gada sākumam.

Balstoties uz ANO Drošības padomes 1999. gadā pieņemtu rezolūciju, NATO vadītā starptautiskā operācija Kosovā sākta 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta Balkānu reģionā. Tās galvenie uzdevumi ir drošas vides nodrošināšana un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt un koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, Kosovas drošības spēku pilnveidi, kā arī atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudzetniskas Kosovas attīstību.

Šobrīd Latvijas bruņoto spēku pārstāvji dažādos apmēros piedalās arī citās NATO starptautiskajās operācijās – ASV vadītās globālās koalīcijas pret ISIS operācijā “Inherent Resolve” Irākā, ES Apmācības misijā Mali, ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali “MINUSMA” un ES militārajā operācijā Vidusjūras reģionā “Eunavfor Med Irini”.

Latvijas kontingenta karavīri Kosovā palīdz Serbijas-Kosovas robežas uzraudzībā, mazinot kontrabandu

Dalīties ar šīs lapas saturu!