Līdz pat 11. maijam Vidzemē norisinās militārās mācības “Kristāla bulta 2025” – lielākie šī pavasara bruņoto spēku manevri, kuros iesaistīti vairāk nekā 3000 Latvijas un sabiedroto karavīru, kā arī ap 1400 tehnikas vienību. Šogad mācības vairs netiek rīkotas norobežotos poligonos, tās notiek reālā vidē - Madonas, Cēsu, Ropažu un Siguldas novados. Tieši šajā ainavā, kur dzīvo un strādā cilvēki, karavīri trenējas tam, ko nāktos darīt kara gadījumā – aizsargāt valsti jebkurā vietā.
Mācību kulminācija šonedēļ tika sasniegta Siguldas novada Jūdažos, kur pļavā starp bibliotēku, sabiedrisko centru un dzīvojamām mājām izspēlēta aizsardzības operācija. Paraugdemonstrējumā tika izmantota kaujas tehnika, droni un helikopters, kā arī imitēta ievainotā karavīra medicīniskā evakuācija.
Pulkvežleitnants A. Rozītis atzīst, ka brīžiem pat grūti pateikt, kurā fāzē atrodas mācības, tik dinamiski attīstījies to scenārijs. Viss aizsākās jau 2024. gada novembrī, kad sākās sagatavošanās darbs: plānošana, koordinācija ar pašvaldībām un sabiedrotajiem, saskaņojumi par teritoriju izmantošanu.
Pirmā aktīvā fāze notika Madonas apkaimē – tur tika izveidots pretinieka spēku izvietojums. Karavīri no Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes nākamajā rītā devās apvidū, lai identificētu pretinieku un sāktu aizkavēšanas operācijas. Tās turpinājās vairākas dienas dažādās Vidzemes daļās, virzoties rietumu virzienā.
Pretinieka lomu mācībās pildīja NATO daudznacionālā brigāde Latvijā, kurā šoreiz aktīvāk iesaistīti Kanādas un Itālijas bruņoto spēku karavīri. Mācībās viņi nevis tikai imitēja klātbūtni, bet reāli darbojās apvidū, izaicinot Latvijas vienības taktiski un organizatoriski.
“Mēs spēlējam reālā apvidū, pret spēkiem, kas arī atrodas apvidū – pretinieks nav tikai uz papīra,” skaidro pulkvežleitnants A.Rozītis. “Katrā dienā komandieriem bija savs uzdevums, bet viņi paši izlēma, kā to izpildīt, pielāgojoties apstākļiem.”
Latvijas spēku pusē mācībās pilnībā integrēts arī Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljons, piedalījās arī elektroniskās karadarbības un sakaru speciālisti. Vairākas epizodes tika sinhronizētas ar Gaisa spēkiem – tika izmantoti gan helikopteri, gan sensori, kas ļāva paplašināt situācijas redzamību ārpus karavīru tiešās redzes.
Jūdažos sekoja mācību kulminācija. Ienaidnieks virzījās Rīgas virzienā, un stratēģiski svarīga teritorija kļuva par aizsardzības pozīciju.
Kapteinis Mārtiņš Brēdiķis, 1. mehanizētā kājnieku bataljona rotas komandieris, stāsta: “Iepriekšējās dienās mēs veicām izlūkošanu, meklējām ceļus, pa kuriem palīdzēt citām vienībām. Šodien mēs demonstrējam, kā aizstāvētos pilsētvidē, ja tiešām nāktos karot.”
Demonstrācijas laikā pretinieka vienība uzbruka, mūsu spēki vispirms iesaistījās cīņā, pēc tam atkāpās, izmantoja ceļus, pozīcijas, dronus. Tad sekoja atkārtots kontakts, kurā pretinieks tika iznīcināts. Scenārijā tika iekļauts arī ievainotā evakuācijas scenārijs – mediķi ar helikopteru pacēla karavīru no lauka.
Karavīriem ikdienā bija jāsadzīvo ar civiliedzīvotāju klātbūtni – šoreiz viņi trenējās ne tikai starp kokiem, bet arī starp mājām. Sabiedrības attieksme bijusi ļoti atbalstoša.
Jūdažu iedzīvotāji atzina, ka tik plaša militārā aktivitāte ciemā redzama pirmo reizi. Daudzi pulcējās, lai vērotu notiekošo – gan no ziņkārības, gan patriotiskas intereses.
“Līdz šim brīdim mācības ir ļoti veiksmīgas,” secina Rozītis. “Bet karavīram tās nebeidzas, kamēr nav viss ekipējums novietots, pārbaudīts, un tikai tad viņš dodas mājās.”
Drošība esot primārais – neviens uzdevums nav svarīgāks par karavīra veselību vai dzīvību. Tāpēc pārvietošanās pa ceļiem notika ievērojot satiksmes noteikumus, un sadarbība ar pašvaldībām bija cieša.
