7. maija rīts Latgales iedzīvotājiem nesa nemierīgas ziņas – dūkoņa debesīs, sprādzieniem līdzīgi trokšņi Rēzeknes pusē un operatīvo dienestu šūnu apraides paziņojumi, kas aicināja meklēt patvērumu. Kamēr speciālisti apsekoja naftas uzglabāšanas objektus un meklēja bezpilota lidaparātu atlūzas, sabiedrībā uzvirmoja loģisks jautājums: kāpēc šādi incidenti atkārtojas un vai mūsu pretgaisa aizsardzība ir pietiekami efektīva? Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Māris Tūtins skaidro, ka šī ir jauna realitāte, kurā mums jāmācās dzīvot, kamēr kaimiņvalstīs plosās nežēlīgs karš.
Kāpēc droni nokrīt Latvijā?
Dronu parādīšanās mūsu gaisa telpā nav nejaušība, bet gan tiešas sekas tehnoloģiskajam izrāvienam un intensīvajai elektroniskajai karadarbībai Ukrainā. Krievija, nespējot efektīvi nosargāt savu kritisko infrastruktūru no ukraiņu triecieniem, izmanto jaudīgas traucēšanas iekārtas. Rezultātā daudzi droni pazaudē vadāmību, to "smadzenes" jeb mikroshēmas tiek bojātas, un tie kļūst par nevadāmiem objektiem, kas lido tik ilgi, kamēr beidzas degviela.
Tas nozīmē, ka droni, kas sākotnēji sūtīti uz mērķiem frontē vai krievijas iekšienē, pēc elektroniskās neitralizācijas sāk dreifēt nejaušos virzienos, šķērsojot arī Latvijas robežu.
Miera laika ierobežojumi un pretgaisa aizsardzība
Sabiedrībā bieži izskan pārmetumi par to, kāpēc katrs drona lidojums netiek pārtraukts jau pie pašas robežas. Tomēr bruņoto spēku taktika miera laikā būtiski atšķiras no aktīvas karadarbības zonas. NBS virsnieks norāda, ka miera stāvoklis uzliek milzīgu atbildību – jebkurš šāviņš vai pārtverts objekts kaut kur kritīs, un pastāv risks, ka tas var notikt apdzīvotā vietā.
Pretgaisa aizsardzības vienības austrumu Latvijā ir izvērstas un pēdējie incidenti pierādījuši, ka NBS spēj objektus pamanīt un identificēt. Tomēr, lai objektu droši notriektu, vienībām ir jādodas uz iepriekš identificētām šaušanas pozīcijām, kur netiek apdraudēta civiliedzīvotāju dzīvība vai infrastruktūra.
Tas prasa laiku – no apziņošanas līdz pozīciju ieņemšanai. Turklāt miera laikā armijai ir arī citi uzdevumi, piemēram, valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācība, tāpēc nav iespējams un arī nebūtu lietderīgi katru metru gar robežu nosegt ar nepārtrauktā gatavībā esošiem zenītartilēristiem, uzver pulkvedis.
Ko darīt, ja atrodat aizdomīgu objektu?
Ja savā īpašumā, mežā vai ceļa malā pamanāt aizdomīgu objektu, kas atgādina bezpilota lidaparātu vai tā daļas, pulkvedis Māris Tūtins uzsver: šis nav brīdis ziņkārei.
-
Netuvojieties un neaiztieciet: Drons var būt aprīkots ar sprāgstvielu vai pašiznīcināšanās mehānismu, kas var nostrādāt jebkurā brīdī.
-
Zvaniet 112: Nekavējoties informējiet glābšanas dienestus vai policiju par atradumu un tā atrašanās vietu.
-
Brīdiniet citus: Neļaujiet bērniem vai kaimiņiem piekļūt objektam, līdz ierodas speciālisti.
-
Reaģējiet uz paziņojumiem: Ja saņemat šūnu apraides ziņojumu telefonā, ievērojiet norādes — palieciet telpās un aizveriet logus.
Informatīvais karš un "Gatavības kultūra"
Incidenti Latgalē ir arī augsne dezinformācijai. Krievijas propaganda, mēģinot attaisnot savas armijas nespēju pasargāt savus naftas rezervuārus, izplata melus, ka Baltijas valstis "izīrē" savu gaisa telpu ukraiņiem. Pulkvedis Tūtins aicina neiekrist šajās lamatās. "Viņi vienkārši mēģina savai sabiedrībai paskaidrot – kā tas ir iespējams? Viņi nedrīkst stāstīt, ka ukraiņi ir kļuvuši spēcīgāki. Tad nu jāmeklē attaisnojumi, izplatot melus un atrodot "Baltijas fašistus"," viņš uzver.
Mums kā sabiedrībai ir jāmācās no Ziemeļvalstu piemēra, veidojot noturību jeb "gatavības kultūru". Tas nozīmē apzināties, ka dzīvojam blakus agresīvam kaimiņam un "pulvera mucai". Tā vietā, lai ļautos histērijai, katram iedzīvotājam ir jāizdara savs mājasdarbs: jāpārliecinās par 72 stundu somas krājumiem, jāzina, kur atrodas tuvākais pagrabs, un jābūt gatavam rīkoties krīzes situācijā pragmatiski un ar vēsu prātu.
Pēdējo dienu notikumi izgaismoja vēl kādu zīmīgu tendenci – iedzīvotāji sociālajos tīklos un ziņapmaiņas grupās bieži vien viens otru apziņo ātrāk, nekā pienāk oficiālais valsts iestāžu paziņojums. Šī parādība būtu jāuztver nevis kā valsts komunikācijas trūkums, bet gan kā veselīgas, modras un saliedētas pilsoniskās sabiedrības pazīme.
Nobeigumā NBS virsnieks atgādina, ka labākais veids, kā nodrošināt Latvijas drošību ilgtermiņā, ir turpināt atbalstīt Ukrainu. Kamēr Ukraina cīnās, mums ir jābūt modriem, saliedētiem un jāsaprot, ka katra iedzīvotāja atbildīga rīcība ir mūsu kopīgā miera pamats.
