Agresorvalsts krievijas teritorija vairs nav “drošā aizmugure”, kuru nesasniedz Ukrainas aizstāvju pretuzbrukumi, bet gan aktīva karadarbības zona, kurā ik dienu notiek uzbrukumi agresora militārajam un ekonomiskajam potenciālam.
Ukraina, cīnoties pret pilna mēroga krievijas iebrukumu, jau ar ievērojami lielāku efektivitāti spēj uzbrukt okupantu militārajiem objektiem un peļņu nesošajam enerģētikas sektoram. Savukārt kremļa propagandistu stāsti par tā saukto “nepārspējamo krievijas pretgaisa aizsardzību” nu jau vairāk atgādina anekdoti, nevis biedējošus brīdinājumus.
Lai gan Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevies uzlauzt krievijas debesis, zināms pretgaisa aizsardzības potenciāls agresoram joprojām saglabājas. Tas īpaši novērojams elektromagnētiskās karadarbības jomā. Tāpēc ik reizi, kad Ukrainas bruņotie spēki veic dronu uzbrukumus, daļa palaisto dronu tiek pakļauta elektromagnētiskajai ietekmei un novirzās no kursa, dažkārt nokrītot kaimiņvalstīs.
Cik lielā mērā Latvijā esam spējīgi atklāt, izsekot un pārtvert bez vadības palikušus dronus, un ko darīt pierobežas iedzīvotājiem, atrodot iespējamas drona atlūzas, portāla “Sargs.lv” raidierakstu sērijas “Droši ir zināt” jaunākajā epizodē skaidro Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Māris Tūtins.
