Turpinoties agresorvalsts uzsāktajam karam Ukrainā, pastāv risks, ka atkārtosies gadījumi, kad ārvalstu bezpilota lidaparāti, kas aprīkoti ar kaujas galviņām, tuvojas Latvijas robežai vai šķērso valsts gaisa telpu. Amatpersonas uzsver — iedzīvotājiem jābūt informētiem un gataviem rīcībai šādās situācijās.
Par to pēc valdības sēdes informēja Krīzes vadības centra direktors pulkvedis Arvis Zīle, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis.
Pulkvedis A. Zīle norādīja, ka līdzīgi incidenti, kā 25. martā Krāslavas novadā, kad Ukrainas izcelsmes trieciendrons nogāzās pēc agresorvalsts elektroniskās karadarbības ietekmes, var atkārtoties tik ilgi, kamēr turpināsies krievijas agresijas karš pret Ukrainu.
Amatpersonas informēja, ka 30. martā vakara stundās Latvijas gaisa telpas novērošanas sistēmas konstatēja nezināmas izcelsmes bezpilota lidaparātu kustību Latvijas robežas virzienā.
Lai savlaicīgi brīdinātu iedzīvotājus Balvu un Ludzas novados, tika aktivizēta šūnapraides sistēma. Vienlaikus NBS pretgaisa aizsardzības vienības tika izvietotas gatavībā, lai nepieciešamības gadījumā pārtvertu mērķi ar RBS 70 sistēmām.
Konstatētais lidaparāts Latvijas gaisa telpā neielidoja — tas mainīja virzienu un attālinājās krievijas gaisa telpā.
NBS komandieris ģenerālmajors K. Pudāns uzsvēra, ka dienestu rīcība bijusi savlaicīga un atbilstoša situācijai.
Savukārt VUGD priekšnieks ģenerālis M. Baltmanis akcentēja šūnapraides sistēmas efektivitāti, norādot, ka brīdinājuma ziņojumi iedzīvotājiem tika nosūtīti nekavējoties un sasniedza gandrīz visas mobilā tīkla šūnas.
Vienlaikus viņš atzina, ka pēc brīdinājumu saņemšanas būtiski pieauga iedzīvotāju aktivitāte, meklējot papildu informāciju, kas radīja īslaicīgu noslodzi informācijas kanāliem.
Amatpersonas uzsvēra — šūnapraides paziņojumu galvenais mērķis ir nodrošināt tūlītēju iedzīvotāju rīcību.
NBS komandieris aicināja iedzīvotājus atkārtoti iepazīties ar Aizsardzības ministrijas sagatavotajiem materiāliem par rīcību krīzes un kara gadījumos, kā arī ar ieteikumiem rīcībai dronu apdraudējuma situācijās.
Jau ziņots, ka 30. martā tika konstatēts bezpilota lidaparāts Latvijas robežas tuvumā Ludzas un Balvu novados; tas Latvijas gaisa telpā neielidoja. Savukārt 25. martā Krāslavas novadā nogāzās Ukrainas izcelsmes trieciendrons, kas bija pakļauts krievijas elektroniskās karadarbības ietekmei.
Iedzīvotāji aicināti ievērot atbildīgo dienestu norādījumus un regulāri papildināt zināšanas par rīcību ārkārtas situācijās.
Kā rīkoties dronu incidentu gadījumos un ko darīt, saņemot brīdinājumu šūnu apraides sistēmā, noskaidro portāla
