Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas inženieri šonedēļ uzsāka Austrumu robežas militāro šķēršļu izbūvi uz tām zemēm, kuras kā pirmās tikušas atsavinātas un pārņemtas no vietējām pašvaldībām. Pirmā no šādām vietām ir Balvu novadā, netālu no Valsts robežsardzes nodaļas “Punduri”. Lai vērotu, kā norit darbi, uz Austrumu robežu devās arī “Sargs.lv” komanda.
Ierodoties pierobežā, sastopam Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes kaujas inženierus, kuri Balvu novada pārņemtajā teritorijā rosās kopš šīs nedēļas sākuma. Te – vien pāris desmitu metru attālumā no robežas ar Krieviju – tiek veidota “pūķa zobu līnija”.
Darba apstākļi ir sarežģīti. Par spīti straujajai pavasara atnākšanai, Balvu pusē šā gada ziema bijusi krietni sniegota. Tas atstājis iespaidu arī uz darbu gaitu. Daudzas teritorijas aizvien klāj vairāk nekā 40 centimetru bieza sniega kārta, savukārt zem sniega sācies kušanas process, samitrinot augsnes virskārtu un darbu izpildes teritoriju pārvēršot dubļu jūrā. Tas apgrūtina darbu gan tehnikai, pie kuras riteņiem un kāpurķēdēm dubļi veido pamatīgu kārtu, gan zemessargiem, kuriem ik solis – līdz ar pie zābakiem pielipušo augsni – kļūst smagāks.
Kā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Inženieru rotas 2. inženieru vada seržants Ādolfs Grīns, lai arī atnākušais pavasaris sagādā izaicinājumus, aizvien sasalusī zeme daļēji atvieglo darbus, jo atkusnis nav bijis tik straujš, lai teritoriju padarītu pilnībā neizbraucamu. Kā darbi sekmēsies tālāk, to diktēs laikapstākļi.
“Konkrētajā vietā strādājam nedēļu, veicam pūķa zobu uzstādīšanu – tā ir konstrukcija, kas domāta bruņutehnikas apturēšanai. Šādas betona konstrukcijas tiks uzstādītas visās atklātajās teritorijās gar Austrumu robežu, kur pretinieka tehnika var brīvāk pārvietoties,” skaidroja seržants Ā. Grīns.
Lai gan darba apstākļi ir sarežģīti, seržants Ā. Grīns uzteic zemessargus. Viņš uzsver – daudzi no viņiem apzināti darbavietās ņēmuši atvaļinājumu, lai varētu ziedot savu laiku un darbu valsts drošības stiprināšanai.
Balvu pusē aizsāktie darbi ir tikai pirmā fāze plašākajā Baltijas aizsardzības līnijas izbūvē uz tām zemēm, kuras valsts Austrumu robežas militārajai stiprināšanai pārņēmusi no vietējām pašvaldībām. Drīzumā darbi sāksies arī teritorijās, kuras atsavinātas no privātīpašniekiem. Līdzīgus darbus pierobežas zonā, tiklīdz to ļaus laikapstākļi, uzsāks arī Zemessardzes 3. Latgales brigādes kaujas inženieri.
Kā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, pašvaldība lieliski izprot Nacionālo bruņoto spēku un visas aizsardzības nozares darbu Baltijas aizsardzības līnijas izbūvē, tāpēc nepieciešamie pašvaldības lēmumi par teritoriju nodošanu vai darbu saskaņošanu tiek pieņemti operatīvi, negaidot likumā noteiktos termiņus.
Vaicāts, kā vietējie iedzīvotāji attiecas pret NBS sākto projektu robežas stiprināšanā, J. Trupovnieks atzina, ka attieksme ir pozitīva.
Vienlaikus viņš atzina, ka, neraugoties uz pašvaldības un vietējo iedzīvotāju atbalstu robežas nostiprināšanai, aizvien ir virkne risināmu jautājumu – viens no tiem ir meliorācijas sistēmu darbības saglabāšana.
“Izbūves laikā meliorācijas teknes bieži tiek sabojātas. Tāpēc no zemnieku puses ir nākuši ierosinājumi, kā šo problēmu novērst, lai gala rezultātā zemnieks nebūtu cietējs un iekoptās lauksaimniecības teritorijas neapplūstu. Tieši par šo jautājumu šobrīd ir lielākais uztraukums un neziņa. Taču sarunas par to notiek, un risinājums tiek meklēts,” sacīja J. Trupovnieks.
Savukārt Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 31. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Freimanis, kura atbildības teritorijā atrodas gan Alūksnes, gan Balvu novads, sarunā ar portālu “Sargs.lv” sacīja, ka līdzšinējā sadarbība ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem kopumā bijusi sekmīga.
Viņa komandētajam bataljonam Baltijas aizsardzības līnijas Alūksnes un Balvu novada posma izbūvē ir koordinējošā loma. Pēc pulkvežleitnanta J. Freimaņa teiktā, visefektīvākā sadarbība viņa atbildības rajonā līdz šim bijusi tieši ar Balvu novada pašvaldību un zemju īpašniekiem, kamēr Alūksnes novadā neskaidrību izrādījies vairāk.
Kā atzīmēja 31. bataljona komandieris, šogad darbu apjoms būs ievērojami lielāks nekā pērn.
Jau vēstīts, ka, lai paātrinātu Austrumu robežas militāro stiprināšanu, 2025. gada rudenī Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas sagatavoto Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu. Savukārt 2025. gada 22. decembrī Ministru kabinets apstiprināja pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas – nekustamo īpašumu sarakstu un grafiskos materiālus. Šī gada 24. februārī valdība apstiprināja arī pretmobilitātes infrastruktūras izveides otrās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas un grafiskos materiālus.
Vienlaikus valdība atbalstīja nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu minētajām teritorijām, kā arī servitūta nodibināšanu uz privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem vai to daļām saskaņā ar Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.
Par pretmobilitātes infrastruktūrai nepieciešamo teritoriju atsavināšanu nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta taisnīga atlīdzība. Tās noteikšanu veiks taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.
