Otrdien, 24. februārī, Ministru kabinets apstiprināja pretmobilitātes infrastruktūras izveides otrās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas – nekustamo īpašumu sarakstu, kurā iekļautas 717 zemes vienības ar kopējo platību 293,77 hektāri, kā arī grafiskos materiālus.
Iesniegtie otrās kārtas saraksti paredz pretmobilitātes infrastruktūras izveides pasākumu īstenošanu sešos novados Latvijas austrumu pierobežā – Alūksnes, Smiltenes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadā. Vienlaikus turpinās darbs pie trešās kārtas detalizācijas, kuru plānots pabeigt līdz šī gada beigām.
Tāpat valdība atbalstīja nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu minētajām teritorijām, kā arī servitūta nodibināšanu uz privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem vai to daļām, saskaņā ar Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.
Par pretmobilitātes infrastruktūrai nepieciešamās teritorijas atsavināšanu nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta taisnīga atlīdzība. Taisnīgas atlīdzības noteikšanu veiks taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju. Taisnīga atlīdzība sastāv no nekustamā īpašuma tirgus vērtības un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīto zaudējumu apmēra.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Smiltenes novados. Identificētās teritorijas ir valsts, pašvaldību un privātpersonu īpašumā.
Lai paātrinātu austrumu robežas militāro stiprināšanu, 2025. gada 2. oktobrī Saeima pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, savukārt 22. decembrī Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas – nekustamo īpašumu sarakstu un grafiskos materiālus.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums atvieglo Nacionālo bruņoto spēku pretmobilitātes pasākumu ieviešanu. Uz pretmobilitātes infrastruktūras izveidi neattiecas būvniecības, mežu apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības. Pretmobilitātes infrastruktūras izveidi varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki bez komersantu piesaistes. Tāpat plānots projekta ieviešanā iesaistīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizēs un nodrošinās visus pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus.
Lai paātrinātu robežas militāro stiprināšanu, militārās pretmobilitātes infrastruktūras izveidē netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, kas ļaus ietaupīt laiku, stiprinot mūsu valsts robežu. Pretendentu izvēlē tiks ievēroti publisko iepirkumu pamatprincipi. Likums dod tiesības pretmobilitātes infrastruktūras izveidei izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas tiks sakoptas.
Plašāk par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, lasiet šeit.
