20. jūnijā Cēsīs sarunu festivāla "Lampa" ietvaros Aizsardzības ministrijas "Drošajā teltī" norisinājās diskusija "Baltijas tīģeris dronu jomā: kā Latvija virzās uz tehnoloģiju virsotnēm?", kur nozares pārstāvji un eksperti runāja par to, kas ir veiksmes formula, darbojoties šajā industrijā, kā tajā iesaistīties un kas ir tuvākās un tālākās nākotnes vajadzības turpmākai dronu attīstībai.
Pirms Krievijas aizsāktā pilna mēroga kara Ukrainā Latvijā bija četri bezpilota lidaparātu jeb dronu ražotāji, kuri jau tad bija uzkrājuši pieredzi un ieguvuši kontaktus plašākā mērogā. Šī iemesla dēļ mēs jau sākotnēji atradāmies salīdzinoši labā situācijā, lai Latviju sāktu virzīt pretī iekļūšanai dronu lielvalstu pulkā.
Bez zināšanām bezpilota lidaparātu uzbūvēt un attīstīt līdzi laikam nav iespējams, tāpēc arī izglītības jomai ir jāseko līdzi tendencēm. Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāns inovāciju jomā Ivo Vaicis skaidro, ka universitāte nav dronu ražotājs, bet gan tehnoloģiju attīstītājs. Izglītības iestāde nerada konkrētu dronu, taču tā strādā ar tehnoloģijām un inovācijām, kuras vēlāk var integrēt dronos, lai uzlabotu to veiktspēju. I. Vaicis atzīst, ka ir jāstrādā nākotnei, lai laikus varētu identificēt un attīstīt tehnoloģijas, kas būs aktuālas pēc vairākiem gadiem.
LMT Inovāciju ekosistēmu vadītāja Ilze Kauce atzīst, ka uzņēmuma redzeslokā droni ir jau vairāk nekā 10 gadus, un šo gadu laikā ir veikti daudzi gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi izmēģinājumi. Dronu izstrāde un ražošana ir ļoti dārgs process, kas prasa gan zināšanas, gan finanses pētniecības un ražošanas procesā.
Tieši inovācijas var nodrošināt izaugsmi nacionālās aizsardzības industrijas uzrāvienam. Tādēļ tika lemts par investīcijām pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijās vismaz 1,5% no aizsardzības budžeta un 3% nākotnē. Tie ir aptuveni 30 miljoni eiro gadā līdz 2028. gadam, dubultojot 10 gadu perspektīvā. Tāpat tiek veidots arī aizsardzības un militāro tehnoloģiju inovāciju investīciju fonds 50 miljonu eiro apjomā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds diskusijā uzsvēra, ka bezpiloti lidaparāti un citas autonomās sistēmas ir attīstāmas nepārtraukti. Šī iemesla dēļ Latvija veidos Autonomo sistēmu jeb Dronu kompetences centru, kuru plānots atklāt šī gada rudenī. Topošais centrs būs atbildīgs par gaisa, zemes un jūras droniem, kā arī dažādiem pretdronu risinājumiem.
Centra galvenie uzdevumi būs nodrošināt autonomo sistēmu un to komponenšu piegāžu nepārtrauktību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem krīzes gadījumā, sniegt atbalstu Latvijas uzņēmumiem dronu ražošanā, veicinot inovāciju attīstību un saikni ar industriju, kā arī sniegt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem dronu apmācībā, šo tehnoloģiju testēšanā, nodrošinot arī dronu testēšanas iespējas.
Autonomo sistēmu kompetences centra ambīcija ir kļūt par starptautisku Eiropas līmeņa centru, tā darbībā piesaistot arī citu valstu ekspertus, pārstāvjus un finansējumu. Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs atzina, ka darbs jau ir uzsākts.
Diskusijas dalībnieki atzinīgi novērtēja arī jaunā Sēlijas poligona nozīmīgumu dronu industrijas attīstībai. Testa vieta, kuru aktīvi izmanto gan Latvijas bruņotie spēki, gan Dronu koalīcijas dalībnieki, ir paredzēta, lai reālos apstākļos testētu dronu un to pilotu spējas. Testēšanas iespējas iekļauj arī darbību elektroniskās karadarbības ietekmē, kas mūsdienu straujajā tehnoloģiju attīstības procesā ir īpaši svarīgs faktors. Šādu iespēju atzinīgi vērtē arī starptautiskie partneri, kuriem nav šādu specializētu poligonu.
Diskusijā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs, Rīgas Tehnikās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāns inovāciju jomā Ivo Vaicis, “Orgin Robotics” līdzdibinātājs un vadītājs Agris Ķipurs, kā arī LMT Inovāciju ekosistēmu vadītāja Ilze Kauce.
