Robežsargi un karavīri gatavi atvairīt A.Lukašenko režīma “sveicienus” Latvijas svētkos

Latvijā
Sargs.lv
Image
Valsts robežsardzes speciālo uzdevumu vienības "Sigma" kaujinieks uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Lai gan šobrīd situācija uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju ir relatīvi mierīga, tā var mainīties jebkurā mirklī. Valsts robežsardzē pieļauj - tieši Valsts svētku laiks varētu būt īpaši izaicinošs, kad Baltkrievijas pašpasludinātā vadoņa Aleksandra Lukašenko režīms varētu censties pārbaudīt Latvijas robežsargu, karavīru un policistu modrību atvairīt līdzīgus agresīvu migrantu uzbrukumus, kādi vēl šonedēļ bija manāmi Polijā Kužņicas robežpārejas punktā. Tiesa, šādiem scenārijiem Latvijas drošības spēki ir gatavi. Ja sekos agresija, robežsargi, karavīri un policisti pret to sola stingru atbildi.

“Sargs.lv” komanda šonedēļ Latvijas robežu ar Baltkrieviju Silenē apmeklēja divas reizes. Vienā no tām līdz ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu apmeklēja Silenes robežas šķērsošanas punktu un sauszemes robežu ar Baltkrieviju.

Vietā, kur vēl nesen abas valstis atdalīja tikai neliela zemē uzarta pēdu josla, nu slejas pagaidu dzeloņdrāšu žogs. Atšķirībā no vasaras mēnešiem te vairs neredz nedz Minskas režīma atvestos migrantus, nedz Baltkrievijas robežsargus. Tiesa, Baltkrievijas robežsargu no zariem ierīkotās apmetņu vietas iepretim Latvijas robežai aizvien stāv, taču pie tām vairs nekūp ugunskuri, kā tas bija novērojams pāris mēnešus iepriekš.

Image
Karavīri kopā ar robežsargiem patrulē uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju/srž.Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Karavīri kopā ar robežsargiem patrulē uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju/srž.Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Kā stāsta robežsargi, vietās, kur uzbūvēts pagaidu dzeloņstiepļu žogs, migranti vairs nav redzami, tomēr apgalvot, ka situācija ir mierīga, aizvien nevar. Teju ik dienu Latvijas robežu ar Baltkrieviju cenšas šķērsot vidēji 20 līdz 30 migrantu. Pēc robežsargu novērojumiem, Baltkrievu robežsargi acīmredzami robežas šķērsošanā migrantiem sniedz atbalstu, piemēram, dodot iespēju uzlādēt mobilos telefonus un parādot virzienu, kā nonākt Latvijā.

Kā liecina Valsts robežsardzes apkopotā statistika, šogad uz Latvijas un Baltkrievijas robežas strauji pieaudzis aizturēto ārvalstnieku skaits. Ja pērn visa gada garumā tās bija tikai 30 personas, tostarp 23 trešo valstu pilsoņi, tad šogad šis skaitlis sasniedzis 418 aizturētos. Tikmēr novērsto robežas šķērsojumu skaits ir vēl lielāks – šogad kopumā jau 2332 gadījumi. Visvairāk šādu gadījumu bijis augustā, kad novērsts 791 robežas šķērsošanas gadījums, septembrī – 653 gadījumi, bet oktobrī - 577. Šomēnes novērsti 311 mēģinājumi ienākt Latvijas teritorijā no Baltkrievijas puses.

Image
Valsts robežsardzes speciālo uzdevumu vienības "Sigma" kaujinieks uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju/srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Valsts robežsardzes speciālo uzdevumu vienības "Sigma" kaujinieks uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju/srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Līdztekus migrantu virzīšanai aug arī citas A. Lukašenko režīma “laipnības” Latvijas virzienā, piemēram, akcizēto preču kontrabanda.

Kaimiņi apsveic svētkos, vai gaidāma “dāvana”?

Kā stāsta robežsargi, kopš migrācijas krīzes sākuma līdz šim koleģiālās attiecības ar Baltkrievijas robežsargiem nu ir neglābjami sabojātas. Ņemot vērā kaimiņvalsts robežsardzes dienesta nelikumīgo un  visai atklāto iesaisti migrantu stumšanā pāri Eiropas Savienības robežai, runāt par jebkādu uzticību pušu starpā ir teju neiespējami.

Neraugoties uz sabojātajām attiecībām, Baltkrievijas robežsargi saviem Latvijas kolēģiem nav kautrējušies atsūtīt apsveikuma vēstules Valsts svētkos, cita starpā vēlot “panākumus un sekmes dienesta pienākumu izpildē”.

Image
Foto: Premjerministrs Krišjānis Kariņš sasveicinās ar karavīriem, kuri sniedz atbalsti robežsargiem Latviajs robežas apsardzē/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Premjerministrs Krišjānis Kariņš sasveicinās ar karavīriem, kuri sniedz atbalsti robežsargiem Latviajs robežas apsardzē/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Kā atzīst Latvijas robežsargi, šādi apsveikumi nu jau tiek uztverti ne tikai ar sarkasmu, bet arī aizdomām. Un iemesli šādiem pieņēmumiem ir vairāki. Baltkrievijas puse acīmredzami palēninājusi smago auto plūsmu caur Silenes robežpunktu. Ja vēl pirmdien tādas nebija, tad trīs dienas vēlāk tā stiepās jau vismaz desmit kilometru garumā. Iemesli tam ir divi. Pēc A. Lukašenko sakūdīto un ar skaņas un dūmu granātām apgādāto migrantu centieniem ielauzties Polijā Polijas puse nolēma slēgt robežu ar Baltkrieviju. Tas daudziem auto vadītājiem lika ceļu meklēt caur Latviju un Lietuvu. Lai gan Latvijas robežsardze savu darba apjomu pielāgojusi pieaugošajai transporta plūsmai, Baltkrievijas puse necenšas strādāt vairāk, lai mazinātu sastrēgumus. Vai šāds solis ir apzināts, atliek vien minēt.

Image
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts/vsrž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts/vsrž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Tai pat laikā parādās indikācijas, ka pēc pēkšņi pieklusušajiem migrantu nemieriem Polijā Minskas režīms varētu mēģināt migrantus pārvest uz citiem Rietumu robežas posmiem. Kā sarunā ar “Sargs.lv” atzīst ģenerālis G. Pujāts, ir risks, ka līdzīgs agresīvo migrantu uzbrukums, kāds šonedēļ pieredzēts Polijā, var tikt sarīkots arī pret Latviju.

“Mēs zinām, ka ne mazāk kā četri autobusi ar migrantiem tika aizvesti prom no Polijas un Baltkrievijas robežas. Tāpat ir fiksēts liels skaits migrantu, kuri no Polijas un Baltkrievijas robežā ierīkotajām apmetnēm dodas prom kājām. Iespējams, ka šādi tiks pārbaudīta Lietuvas un Latvijas gatavība atvairīt lielu skaitu migrantu. [..] Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā ir Valsts svētki un ar tiem saistītās brīvdienas, Minskas režīms varētu izraudzīt Latviju, lai iesūtītu tajā lielu skaitu ar pārkāpējiem,” atzina ģenerālis G. Pujāts.

Dienesti pienācīgi sagatavojušies provokācijām

Lai pārliecinātos, kā dienesti sagatavojušies iespējamai uzbrukuma atvairīšanai, to personīgi pārbaudīja arō premjerministrs Krišjānis Kariņš. Šī apmeklējuma laikā pieredzējām, ka nesnauž arī Baltkrievijas puse. “Sargs.lv” novēroja, ka brīdī, kad premjers kopā ar robežsardzes priekšnieku un Valsts robežsardzes speciālo uzdevumu vienības “Sigma” kaujiniekiem pietuvojās Baltkrievijas robežai, Silenes robežkontroles punktā Baltkrievijas pusē esošajā postenī sākās tūlītēja rosība. Pēc īsa brīža Latvijas robežas virzienā skrēja kāds melnā maskā tērpts Baltkrievijas militarizētās vienības kaujinieks, bruņojies ar vairogu un steku. Pamanījis ar šaujamieročiem bruņotos “Sigma” kaujiniekus, viņš pusceļā pagriezās, lai skrietu atpakaļ.

Image
Foto: Baltkrievijas militarizēto vienību kaujinieks dodas Latvijas robežas virzienā/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Baltkrievijas militarizēto vienību kaujinieks dodas Latvijas robežas virzienā/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Kā atzīst premjers, gatavība gan robežsargiem, gan karavīriem un policistiem uz robežas ar Baltkrieviju ir augsta.

“Es atbraucu satikt zēnus un meitenes, kuri dien uz robežas. Jāteic, ka sadarbība starp dienestiem ir vislabākajā kārtībā. Plāni ir sagatavoti, un mēs esam gatavi visdažādākajiem izaicinājumiem,” saka premjers.

Image
Foto: robežsargs ziņo ministru prezidentam Krišjānim Kariņam/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: robežsargs ziņo ministru prezidentam Krišjānim Kariņam/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Premjers atzīst, tāda sazobe sadarbībai, kāda izveidojusies starp iekšlietu un aizsardzības resoriem, ir par piemēru citiem.

“Jā, mums ir sistēmiskas nepilnības izglītības sistēmā, ir sistēmiskas nepilnības veselības aprūpē, tomēr šīs abas nozares [aizsardzība un iekšlietas] ir tās, kuras strādā ļoti profesionāli. Te nu var redzēt, ka visi iepriekšējo gadu ieguldījumi Nacionālajos bruņotajos spēkos un Valsts robežsardzē un abu dienestu aprīkojumā ir pierādījuši, ka šis solis bijis pareizs. Mums ir ļoti spējīgi cilvēki, jo labāks viņiem būs izsniegtais ekipējums, jo labāk viņi būs spējīgi pildīt sev uzticētos pienākumus,” sacīja premjers.

Kā novēroja “Sargs.lv”, pat apstākļos, kad Baltkrievijas pusē nav redzami nedz migranti, nedz spēka struktūru pārstāvji, Latvijas robežsargu patruļas turpinās. Robežsargu vadībā karavīri tajās dodas gan kājām, gan braucot ar visurgājējiem. Tāpat sagatavots aprīkojums iespējama agresīva pūļa kontrolei gadījumā, ja A. Lukašenko varētu izšķirties agresīvos migrantus virzīt Latvijas virzienā.

Ja vajadzēs, pielietosim ne tikai speclīdzekļus

Valsts robežsardzes priekšnieks stāsta – Polijas pieredze, aizsargājot savas valsts robežu, ņemta vērā arī Latvijā. Ja migranti ar vardarbīgām metodēm nolems šķērsot Latvijas robežu, pret tiem tiks vērstas visas dienestu rīcībā esošās spējas.

Kā atzīst ģenerālis G. Pujāts, kopš augusta uz Latvijas robežas jau ir piesaistīti papildus NBS un Valsts policijas spēki, turklāt pastiprinājumu dos arī nesen Latvijas Dienvidaustrumos izsludinātās NBS mācības “Decisive Point”. Tāpat dienestiem ir izstrādāti atbilstoši plāni dažāda veida uzbrukumu atvairīšanai. Tas dod pārliecību, ka tiks atvairīti jebkuri uzbrukuma mēģinājumi.

Image
Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš/srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš/srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Mēs rēķināmies arī līdzīgu scenāriju atkārtošanos, kādi bija vērojami uz Polijas robežas ar Baltkrieviju. Mēs rīkosimies tāpat, kā to darīja Polijas dienesti, pielietosim speclīdzekļus liela pārkāpēju skaita atvairīšanai. Ja briesmām tiks pakļauti robežsargu un karavīru dzīvības, mēs attiecīgi aizstāvēsim ne tikai sevi, bet primāri Latviju,” teica ģenerālis G. Pujāts.

Lūgts komentēt A. Lukašenko iepriekš medijos teikto, ka migrantu rokās “varētu nonākt ieroči no Donbasa reģiona”, Valsts robežsardzes komandieris atbildēja stingri – jebkura atbilde būs proporcionāla. Arī šādos gadījumos mīņāšanās un vilcināšanās lēmumu pieņemšanā nebūs.

Image
Valsts robežsardzes speciālo uzdevumu vienības "Sigma" kaujinieks uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Valsts robežsardzes speciālo uzdevumu vienības "Sigma" kaujinieks uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju/ srž.Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija
“Gan karavīri, gan robežsargi ir bruņoti. Mēs esam gatavi atvairīt arī bruņotus pārkāpējus, kas tuvosies Latvijai vai mēģinās te iekļūt. Mēs reaģēsim adekvāti uz bruņotiem pārkāpējiem, mēs pret viņiem lietosim ieročus ar kaujas munīciju,” sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks.

Uzdevums - nosargāt robežu un deeskalēt situāciju

Tikpat stingru apņēmību nepieļaut Latvijas robežas pārkāpšanu pauda arī premjerministrs.

“Mūsu valsts robeža ir nodrošināta, tā tiek un tiks aizsargāta pret jebkuriem robežas pārkāpumiem. Punkts! Par to diskusiju nav un nebūs,” stingri pauda ministru prezidents.

Viņš uzsvēra - neraugoties uz atsevišķu Eiropas Komisijas pārstāvju izteikumiem, ka Latvijai kopā ar Lietuvu un Poliju varētu tikt prasīts grozīt pašreizējo likumdošanu, kas atļauj Baltkrievijas režīma atvesto migrantu atstumšanu, šī pieeja nekādā gadījumā netiks mainīta.

Image
Foto: ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieri pulkvedi Gunāru Vizuli apmeklē valsts robežu ar Baltkrieviju/ srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieri pulkvedi Gunāru Vizuli apmeklē valsts robežu ar Baltkrieviju/ srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija
“Mēs savu politiku nemainīsim! Mēs drīzāk strādājam pie tā, lai mainītu Eiropas kopējo politiku tā, lai tā atbilstu tai situācijai, kādu mēs redzam uz robežas. Visi mūsu Eiropas partneri saka, ka mēs rīkojamies pareizi. Tie atzīst, ka darām vienīgo iespējami pareizo rīcību, kāda šajā situācijā ir iespējama, jo tas, ar ko mēs saskaramies, ir Baltkrievijas hibrīduzbrukums. Vienīgais veids, kā atbildēt, ir pateikt skaidru “nē” . Šādi draudi pret mums nedarbosies,” uzsvēra premjers.

Vienlaikus valdības vadītājs atzina, ka līdztekus robežas sargāšanai šobrīd aktīvs darbs jāturpina arī diplomātiskā frontē, kopā ar sabiedrotajiem meklējot veidus, kā deeskalēt situāciju uz robežas.

“Tagad mums ir jāstrādā ar Irāku, ar citām Tuvo Austrumu valstīm, kuras ir gatavas uzņemt atpakaļ savus pilsoņus,” viņš piebilda.

Tāpat premjers uzsvēra – darbs ir jāturpina arī pie tālākas sankciju paketes pret Baltkrieviju, kas tai liktu mainīt savu līdzšinējo politiku.

“Starpvalstu līmenī ar partneriem mums ir vienota izpratne. Arī viņi uzskata, ka mēs rīkojamies pareizi. Šāda izpratne ir arī NATO līmenī. Koordinācija un vienprātība Rietumu pusē ir pilnīga. Ja Lukašenko režīms bija iedomājies, ka šādi varēs sašķelt Eiropu, tad ir pierādījies, ka tas nedarbojas. Gluži pretēji – Eiropa savelkas ciešāk kopā. Nākamais solis šajā rīcībā ir atrast veidu, kā veicināt situācijas deeskalāciju un kā šos cilvēkus atgriezt mājās,” atzina premjerministrs.

K. Kariņš arī atzina – diez vai Baltkrievijas pašpasludinātā vadoņa režīms šādu operāciju būtu spējīgs paveikt bez aktīva Krievijas atbalsta. Lai gan, mēģinot atrisināt situāciju uz Eiropas Austrumu robežas, vairāku valstu līderi ir runājuši arī ar Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, Eiropa skaidri apzinās, ka šāda veida saspīlējumi no abu valstu autokrātiskajiem un nedemokrātiskajiem režīmiem gaidāmi arī nākotnē. Premjers atgādināja, ka līdztekus Baltkrievijas īstenotajai hibrīdoperācijai Krievija sākusi savilkt karaspēku pie Ukrainas robežām.

Image
Foto: ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Silenes robežkontroles punktā/ srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Silenes robežkontroles punktā/ srž.Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija
“Šie saspīlējumi ir savstarpēji saistīti. Tālab mums jābūt modriem un atvērtām acīm. Šobrīd mēs esam ļoti labi nodrošinājuši savu ārējo drošību. Pēdējo piecu gadu laikā esam dubultojuši valsts aizsardzības budžetu. Mēs turpināsim šos ieguldījumus. Arī diplomātiskajā frontē mums ir laba sazobe gan ar partnervalstu premjeriem, gan prezidentiem, gan aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministriem. Mēs katrs no sava kolēģa atrodamies viena telefona zvana attālumā. Mēs šo situāciju risinām kopā un stiprināsim sevi gan Latvijā, gan starptautiski,” sacīja K. Kariņš.

Dienests arī svētkos

Neraugoties uz Valsts svētkiem, gan robežsargi, gan karavīri bez apstājas turpina darīt savu darbu. Daudzi šā gada 18. novembri svinēs nevis ar ģimenēm, bet gan pilnā kaujas ekipējumā dodoties patruļās drēgnajās novembra dienās uz Austrumu robežas.

Premjerministrs savas vizītes laikā īpaši pateicās ikvienam robežsargam, karavīram, zemessargam un policistam par viņa devumu Latvijas drošībā.

“Mēs esam pateicīgi saviem senčiem, ka viņi pirms 103 gadiem izcīnīja mūsu valsts neatkarību. Tie zēni un meitenes, kuri šodien dien robežsardzē, Nacionālajos bruņotajos spēkos un policijā, ir tiešie šo tradīciju turpinātāji. Ar viņu veikumu ir pamats lepoties ikvienam Latvijas pilsonim. Tādēļ varu novēlēt viņiem tikpat veiksmīgi turpināt savu svarīgo darbu,” teica K. Kariņš.

Dalies ar šo ziņu