Straujā bezpilotu sistēmu pielietošana kaujas laukā un Bezpilotu sistēmu karaspēka (BSK) izveide Krievijas bruņotajos spēkos ir ne tikai pārveidojusi militāro organizāciju, bet arī būtiski mainījusi kaujas raksturu. Portāls “Sargs.lv” skaidro, kā BSK izveide ir ietekmējusi cīņu frontē un mainījusi karadarbības dinamiku, kādas operācijas ar to tiek veiktas un kāpēc dronu klātbūtne pilnībā pārveido taktiku, loģistiku, kustību un uztveri par drošību kaujas laukā.
Krievijas bezpilotu vienības ietekmē kara gaitu Ukrainā
BSK vienības pamatā darbojas zemajā gaisa telpā, kas ir kaujas lauka slānis starp sauszemes spēkiem un tradicionālajiem gaisa spēkiem. To nepārtraukti piepilda tūkstošiem izlūkošanas dronu, FPV bezpilotu lidaparātu, klīstošo munīciju un pretdronu pārtveršanas sistēmu.
Karā pret Ukrainu bezpilotu vienības sāka patrulēt līdz pat 25 km aiz pretinieka frontes līnijas, veicot triecienus apgādes kolonnām, pagaidu komandpunktiem, artilērijas pozīcijām un transporta mezgliem. Šādas darbības ievērojami ierobežoja pretinieka spēju pārvietoties, piespiežot vienības pastāvīgi izkliedēties un maskēties.
FPV trieciendronu izmantošana Krievijas armijā ir sistematizēta, kas tos padarījuai par vienu no galvenajiem taktiskajiem ieročiem kaujas laukā. Šie droni, kuru tipiskā cena ir ap 500 ASV dolāru, spēj sasniegt aptuveni 120 km/h lielu ātrumu un nest 0,7–3 kilogramus smagu kaujas daļu, nodrošinot precīzus triecienus 5–10 kilometru attālumā. To koordinētā pielietošana BSK vadībā piespieda pretinieka bruņutehniku atkāpties 3 līdz 10 kilometrus no frontes līnijas, būtiski mazinot spēju sniegt atbalstu kājnieku uzbrukumiem.
Šī atkāpšanās mainīja frontes dinamiku: aizsardzības pozīcijas, kuras ieņēma Krievijas spēki, kļuva vieglāk noturamas, jo pretinieks vairs nespēja tās ātri nostiprināt vai veikt tuvās distances pretuzbrukumus. BSK pakļautībā esošās FPV vienības izveidoja noturīgas triecienzonas, kur gandrīz jebkura kustība vairāku kilometru rādiusā varēja izraisīt vienlaicīgus vairāku dronu uzbrukumus.
Papildus triecieniem pret bruņutehniku FPV droni ir kļuvuši par būtisku līdzekli Ukrainas aizstāvju pozīciju izolēšanā. Regulāri apšaudot apgādes ceļus 3–10 kilometru attālumā aiz frontes līnijas, FPV droni piespieda ukraiņu vienības pamest atsevišķus nocietinājumus vai mēģināt nodrošināt karavīru apgādi bez tehnikas izmantošanas, nesot līdz pat 40 kilogramus smagas kravas.
Tādēļ 2025. gada sākumā sāka parādīties tuneļveida sieta konstrukcijas, kas domātas transporta maršrutu aizsegšanai no dronu triecieniem. Šīs pārmaiņas parāda, kā krievu BSK operacionālā doktrīna, kas balstās uz nepārtraukta spiediena izdarīšanu ar dronu palīdzību, spēj mainīt ne tikai kaujas taktiku, bet arī paša kaujaslauka fizisko izkārtojumu un Ukrainas bruņoto spēku loģistikas sistēmu.
BSK ietekme ir tikpat skaidri redzama arī nepārtraukti mainīgajā radioelektroniskās cīņas vidē. 2024. gadā abas puses spēja traucēt 60–80% FPV dronu. Pēc jaunā karaspēka veida izveides Krievijas spēki spēja pielāgoties straujāk: tika pāriets uz alternatīvām frekvencēm dominējošo kanālu traucēšanas gadījumā, ieviesti ar optiskās šķiedras kabeli vadāmie droni, kas ir imūni pret elektromagnētiskajiem traucējumiem, kā arī izmantoti tā dēvētie “bišu mātes droni” jeb lielas, parasti lauksaimniecībā izmantojamas platformas, kas nes mazākus FPV dronus un darbojas kā retranslācijas mezgli. Tas ļāva paplašināt FPV darbības rādiusu līdz 60–70 km. Atsevišķos gadījumos BSK vienības nosēdināja FPV dronus to iespējamās mērķa zonas tuvumā un gaidīja līdz pat vairākām stundām pirms uzbrukuma, tādējādi saglabājot to efektivitāti pat spēcīgas signālu traucēšanas apstākļos.
“Rubikon” kā bezpilota sistēmu inovāciju celmlauzis
Svarīga šīs transformācijas sastāvdaļa ir BSK spēja integrēt progresīvas eksperimentālās platformas, kuras tiek izstrādātas moderno bezpilotu tehnoloģiju centrā “Rubikon”. Šis centrs tika izveidots 2024. gada augustā un vēlāk formāli iekļauts BSK struktūrā. “Rubikon” ir kalpojis kā galvenais BSK izmēģinājumu un inovāciju centrs. Tā uzdevumos ietilpst dronu operatoru identificēšana visā frontes līnijā, loģistikas maršrutu skenēšana un kartēšana, pretinieka dronu pārtveršana, kā arī jaunu platformu novērtēšana.
Centrs ir izstrādājis un ieviesis optiskās šķiedras dronus, kuru vadība tiek nodrošināta caur īpaši plānu kabeli, nevis radiofrekvencēm. Šīs sistēmas izrādījās īpaši efektīvas intensīvas radioelektroniskās cīņas apstākļos, piemēram, Kurskas apgabalā, kur spēcīga sakaru un GPS signālu traucēšana, iepriekš bija padarījusi lielu daļu ar radio vadāmo dronu neefektīvus.
Kad Krievijas BSK standartizētās frekvences sāka plaši izmantot, Ukrainas spēki pārgāja uz jaunām frekvenču joslām. Tās pārbaudot, tika palaists pa vienam dronam un vērots, vai notiek traucēšana. Kad iebrucēju BSK to pamanīja un pielāgoja savas sistēmas šīm izmaiņām, Ukrainas vienības sāka izmantot frekvenču lēcienu tehnoloģijas. Tas savukārt piespieda Krievijas operatorus pārprogrammēt savus dronus tā, lai tie spētu sekot jaunajām frekvencēm un piespiestu Ukrainas REC sistēmām traucēt arī pašiem savām bezpilota platformām.
Šis straujais tehniskās pielāgošanās process veicināja mākslīgā intelekta pastiprinātu radioelektroniskās cīņas sistēmu ieviešanu, kuras Krievijas BSK izmēģināja kaujas apstākļos. Process, kas iepriekš bija lēns un nevienmērīgs, vienotajā karaspēka struktūrā kļuva ievērojami ātrāks un efektīvāks.
Standartizācija un centralizācija
Vieglie radioelektroniskās cīņas līdzekļi izplatījās ļoti strauji. Līdz 2024. gada beigām Krievijas rūpniecība un agresijas atbalstītāju brīvprātīgo tīkli mēnesī ražoja līdz pat 5000 nelielu REC sistēmu. Aprīkojuma klāsts būtiski paplašinājās - tika izmantoti 16 dažādi dronu detektoru tipi, 12 dokumentēti pārnēsājamo slāpēšanas kupolu veidi un 12 pretdronu “šautenes” modeļi, kas spēja nomākt bezpilotu lidaparātus līdz 5 kilometru attālumam.
Šīs sistēmas veidoja lokālas aizsardzības zonas 200–500 metru rādiusā, pasargājot iebrucēju kājniekus un militāro tehniku no ukraiņu FPV dronu triecieniem. Slāpētāji, kas uzstādīti uz bruņutehnikas, kļuva obligāti: jau 2023. gadā katram kaujas transportlīdzeklim tika piešķirti četri slāpētāji, bet nākamajā gadā tiem pievienoja vēl divus. šie risinājumi kļuva par stingriem standartiem, nevis atsevišķu komandieru izvēlētiem improvizētiem risinājumiem.
Standartizācija attiecas arī uz taktisko doktrīnu. Gan oficiālie, gan brīvprātīgo izstrādātie rokasgrāmatu un instrukciju materiāli tika apvienoti BSK apmācības un metodiskajā sistēmā. Šie dokumenti aptvēra FPV pilotēšanu, simulatoru izmantošanu, aprīkojuma sagatavošanu, munīcijas komplektēšanu, reljefa analīzi, uzbrukuma leņķu izvēli un aizsardzības pasākumus pret ukraiņu droniem. Iekļaujot visus elementus vienotā struktūrā, Krievijas bruņoto spēku BSK nodrošināja, ka taktiskie jauninājumi, ko atsevišķas vienības atklāja frontē, tika izplatīti visā agresora bezpilotu vienību tīklā.
Tāpat BSK operacionālajā sistēmā tika iekļauta arī tāla darbības rādiusa trieciendronu izmantošana. Vienvirziena trieciendroni, kas izstrādāti, balstoties uz Irānas “Šahed” tipa dronu konstrukciju, Krievijā tika ražoti lielos apjomos, pateicoties licencei par 6000 vienību izgatavošanai. Tatarstānas ražotnē laika posmā no 2024. gada janvāra līdz septembrim tika saražoti 5760 šādi droni, vidēji 20 vienības katrā rūpnīcas darba dienā.
Šie lidaparāti, kas spēj nest 40 kilogramus smagas kaujas daļas un veikt lidojumus 900–1500 kilometru attālumā, nodrošināja izmaksu ziņā efektīvu papildinājumu Krievijas raķešu arsenālam un ļāva veikt koordinētus triecienus. Ar BSK pārraudzību šīs tāla darbības rādiusa platformas varēja tikt sinhronizētas ar izlūkošanas droniem un FPV triecienviļņiem, radot spiedienu uz ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmām, tās būtiski pārslogojot.
Kopš krievu BSK izveides tā ietekme kaujas laukā balstās uz spēju sistematizēt, paplašināt un paātrināt Krievijas dronu karadarbības spējas. BSK koordinē izlūkošanas un trieciendronu izmantošanu, tostarp sauszemes un zemūdens dronu, integrē progresīvās platformas, kas izmēģinātas agresorvalsts pētnieciskajā centrā “Rubikon”, savieno radioelektroniskās cīņas un pretdronu darbību, paplašina FPV trieciensistēmu pieejamību, kā arī organizē gan taktisko, gan tāla darbības rādiusa dronu ražošanu un izvēršanu.
Centralizējot šīs funkcijas, BSK ir uzsākusi ceļu uz bezpilota operāciju transformēšanu no sadrumstalotiem, lokāliem risinājumiem par institucionalizētu, augsta tempa mūsdienu karadarbības sastāvdaļu, kas vienlaikus ietekmē sauszemes, gaisa un elektromagnētiskās kaujas dimensijas, pieprasot Ukrainas aizstāvju pastāvīgu un strauju pielāgošanos jaunajai kaujas apstākļu videi.
