Krievijai ir izdevies saglabāt un pat paplašināt savus bruņotos spēkus vairāk nekā četrus gadus ilgajā karā Ukrainā, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem. Tas, kas sākotnēji bija drudžains mēģinājums palielināt karavīru skaitu, ir pārvērties strukturētā, visā valsts teritorijā organizētā vervēšanas sistēmā, kas funkcionē kā darba tirgus.
Krievijai ir izdevies saglabāt un pat paplašināt savus bruņotos spēkus vairāk nekā četrus gadus ilgajā karā Ukrainā, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem. Tas, kas sākotnēji bija drudžains mēģinājums palielināt karavīru skaitu, ir pārvērties strukturētā, visā valsts teritorijā organizētā vervēšanas sistēmā, kas funkcionē kā darba tirgus.
Finansiāli stimuli, reģionālā konkurence un ievainojamāko sabiedrības grupu mērķtiecīga uzrunāšana ir radījusi personāla plūsmu, kas ik mēnesi nodrošina desmitiem tūkstošu jaunu karavīru. Šī sistēma ne tikai ļāvusi Krievijai kompensēt kaujas zaudējumus, bet arī stiprinājusi tās pozīcijas sarunās un raisījusi bažas Eiropas galvaspilsētās par valsts turpmākajiem nodomiem.
Galvenās pārmaiņas saistītas ar militārā dienesta pārvēršanos par reklamētu darba vietu. Visā Krievijā iesaukšanas piedāvājumi parādās sociālajos tīklos, īpaši “Telegram” platformā, kur vervēšanas kanāli izauguši par plašiem digitālajiem tirgiem. Sludinājumos tiek norādīti amati, sākot no kājniekiem līdz dronu operatoriem, un tiem pievienoti vilinoši ieguvumi. Parakstīšanās prēmijas var sasniegt desmitiem tūkstošu dolāru, kas ir dzīvi mainošas summas reģionos, kur vidējā mēnešalga joprojām ir zema.
Aiz šiem piedāvājumiem stāv koordinēta sistēma, kurā iesaistītas vairāk nekā 80 Krievijas reģionālās valdības. Maskavas noteikto kvotu spiediena dēļ reģioni sīvi sacenšas par iesaucamo piesaisti. Šo konkurenci veicina elastīgas prēmiju paketes, kas palielinās vai samazinās atkarībā no vervēšanas rezultātiem. Lai uzturētu šo drudzi, vietējās varas iestādes algo privātas personāla atlases firmas, kuras savukārt paļaujas uz vervētājiem, kas plaši reklamē piedāvājumus, pārbauda pretendentus un palīdz viņiem iziet iesaukšanas procesu.
Par vervētāju var kļūt ikviens, un daudzi to dara, jo komisijas maksa par vienu iesaukto var sasniegt vairākus tūkstošus dolāru. Veselas “Telegram” grupas ir veltītas darba sludinājumiem, kur katru dienu parādās desmitiem jaunu piedāvājumu, un vervētāji virza pretendentus uz tiem reģioniem, kas konkrētajā brīdī piedāvā augstākās prēmijas.
Finansiālie ieguvumi, kas saistīti ar šo sistēmu, padara to pārsteidzoši efektīvu. Daudzām Krievijas ģimenēm, īpaši ekonomiski nomāktos reģionos, dienests armijā ir vienīgais reālais ceļš uz sociālo mobilitāti. Piedāvātās summas nereti atbilst vairāku gadu parastajai algai. Dažos reģionos prēmijas pārsniedza 50 000 dolāru, kas ir pietiekami, lai nopirktu dzīvokli.
Arī par ievainojumiem pienākas noteiktas kompensācijas, kas pat daļēju darbnespēju var pārvērst ekonomiskā iespējā, salīdzinot ar drūmo perspektīvu, kas daudzus vīriešus sagaida civilajā dzīvē. Rezultātā vervēšanas sistēma galvenokārt piesaista visneaizsargātākās sabiedrības grupas: parādos nonākušus vīriešus, bezdarbniekus, personas ar kriminālu pagātni un vecākus vīriešus, kas tradicionālajai iesaukšanai nekvalificētos. Patriotisms spēlē nelielu lomu, un galvenie motīvi ir izdzīvošana, kā arī finansiāls spiediens.
Neatkarīgi aprēķini liecina, ka kopš 2022. gada ir nogalināti vai smagi ievainoti apmēram viens miljons Krievijas karavīru. Tomēr armija joprojām spēj iesaistīt kaujā jaunus spēkus, jo vervēšanas plūsma neapstājas.
Papildus brīvprātīgajiem Krievija ir pārveidojusi arī savu iesaukšanas sistēmu, pārejot no divām sezonālām iesaukšanām gadā uz nepārtrauktu iesaukšanas procesu. Tas faktiski rada pastāvīgas mobilizācijas infrastruktūru, kas jebkurā brīdī var novirzīt jauniesauktos armijā. Cietumnieki un tiesājamie arī turpina būt nozīmīgs armijas spēka avots - daudzi vīrieši pievienojas, lai izvairītos no cietumsoda vai to samazinātu. Daži uz fronti tiek nosūtīti dažu dienu laikā pēc līguma parakstīšanas.
Šī nepārtrauktā karavīru plūsma rada nopietnu izaicinājumu Ukrainas spēkiem. Daudzos austrumu frontes posmos Krievijas spēki skaitliski ievērojami pārsniedz Ukrainas aizstāvjus. Dažviet attiecība sasniedz pat septiņi pret vienu. Šīs skaitliskās priekšrocības apvienojumā ar Krievijas industriālo jaudu ļauj Maskavai vest ilgu novājināšanas un resursu izsmelšanas karu. Tagad Krievija ik mēnesi ieņem teritoriju, kas izmēra ziņā pielīdzināma lielai ASV pilsētai.
Turpretī Ukraina saskaras ar nopietnu karavīru trūkumu, ko saasina nogurums no kara un pieaugošais skaits karavīru, kuri pamet savas pozīcijas bez atļaujas. Lai kompensētu šo trūkumu, Kijiva arvien vairāk paļaujas uz ārvalstu brīvprātīgajiem, tomēr arī tas nedod nespēju konkurēt ar Krievijas iekšzemes vervēšanas jaudu.
Krievijas pieaugošais karavīru skaits ietekmē arī ģeopolitiskos aprēķinus plašākā kontekstā. Kremlis cenšas sasniegt 1,5 miljonus aktīvā dienesta karavīru skaitu, un analītiķi uzskata, ka tas ir reāls un sasniedzams mērķis. Šī bruņoto spēku palielināšana satrauc Eiropas amatpersonas, kuras bažījas, ka Krievijas militārā izaugsme liecina par ambīcijām, kas sniedzas ārpus Ukrainas. Karš jau ir izraisījis būtiskas izmaiņas NATO aizsardzības stratēģijā, un Krievijas turpmāka militāra ekspansija pastiprina bažas par iespējamu plašāku reģionālu konfrontāciju nākotnē.
Krievijas spēja nepārtraukti atjaunot savus kaujas spēkus balstās uz finansiālajiem stimuliem, reģionālo konkurenci un sistemātisku sabiedrības neaizsargātākā slāņa izmantošanu. Modelis ir dārgs, taču efektīvs. Kamēr šī vervēšanas sistēma turpinās darboties, Krievija spēs uzturēt savu karadarbību, un, iespējams, raudzīties arī tālāk par Ukrainu.
