Krievijas centieni piesaistīt jaunus karavīrus ar augstiem finansiāliem stimuliem zaudē efektivitāti. Kā norāda ASV bāzētais Kara izpētes institūts (ISW), arvien mazāk cilvēku ir gatavi pievienoties armijai pat par lielām naudas summām. Tas liecina, ka brīvprātīgo vervēšanas mehānisms tuvojas izsīkumam.
Hanču-Mansijas autonomais apgabals šobrīd piedāvā lielāko vienreizējo atlīdzību — 3,2 miljonus rubļu (apmēram 39 300 ASV dolāru). Sverdlovskas apgabals 2025. gada martā paaugstināja atlīdzību līdz 3,1 miljonam rubļu (ap 38 100 dolāru), taču tas nespēja piesaistīt jaunus brīvprātīgos. Reģionālie bonusi tiek regulāri paaugstināti — vidēji par 500 000 rubļu ik pēc 3-4 mēnešiem, taču interese joprojām sarūk.
Vairāki rekrutēšanas centri Sibīrijas reģionos ziņo, ka lielākā daļa jauno pieteikumu nāk no cilvēkiem, kuri ir ļoti veci vai ar nopietnām veselības problēmām. Lielākā daļa interesentu nav motivēti cīnīties, bet gan piesakās dēļ materiālajiem labumiem: priekšrocībām bērnu uzņemšanā augstskolās, kredītu atlikšanas un parādu norakstīšanas iespējām.
ISW secina, ka tie Krievijas iedzīvotāji, kurus varēja motivēt ar naudu, jau ir iesaistījušies karā. Tāpēc turpmāka atlīdzību paaugstināšana vairs būtiski nepalielinās rekrutēšanas apjomu. Tas liek Kremlim meklēt jaunus piesaistes mehānismus. Viens no piemēriem: Irkutskas apgabalā pirms ASV un Krievijas sarunām Aļaskā tika izvietoti aģitācijas sludinājumi ar saukļiem kā “Drīz iestāsies miers – pasteidzies nopelnīt miljonus, kamēr miers vēl nav pienācis.”
Ņemot vērā brīvprātīgo piesaistes krīzi, Krievijas valdība virza likuma grozījumus, kas ļautu mobilizēt ap diviem miljoniem rezervistu arī miera laikā. Līdz šim mobilizācija bija iespējama tikai pēc oficiāla kara stāvokļa izsludināšanas, taču Krievija savu iebrukumu Ukrainā joprojām sauc par “speciālo militāro operāciju”. Sagaidāms, ka parlaments atbalstīs šīs izmaiņas.
Jaunā likuma pieņemšana ļautu Kremļa vadībai izvairīties no atkārtotas mobilizācijas, kāda notika 2022. gada septembrī un izraisīja masveida vīriešu bēgšanu no valsts. Tā vietā Putins varētu izmantot rezervistus kā “pēdējo vēl neizmantoto resursu”, kā to formulē Valsts domes Aizsardzības komitejas vietnieks Aleksejs Žuravļovs. Turklāt likuma izmaiņas paredz iespēju sūtīt šos rezervistus arī ārpus Krievijas — tostarp uz Ukrainu.
Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Andrejs Kartapolovs norāda, ka rezervisti varētu tikt nosūtīti uz Ukrainas ziemeļaustrumu reģioniem — Sumu un Harkivas apgabaliem, kur Krievijas spēki šobrīd mēģina paplašināt kontroli.
ISW brīdina, ka, ja Krievijai neizdosies atjaunot karaspēku un kompensēt kara zaudējumus ar brīvprātīgajiem, Putins stāsies izvēles priekšā. Viņam būs jāizšķiras starp divām iespējām: ieviest piespiedu mobilizāciju vai sākt sarunas par kara izbeigšanu.
