Krievija arvien vairāk paļaujas uz ārvalstu karavīriem savā karā pret Ukrainu. Rekordlielo zaudējumu dēļ Kremlis vervē kubiešus, ziemeļkorejiešus, afrikāņus un migrantus no Centrālāzijas, raksta “Forbes”. Krievijai tas ir veids, kā turpināt karu bez iekšējas pretestības, bet tās sabiedrotajiem – iespēja iegūt kaujas pieredzi mūsdienu karā. Ukrainas amatpersonas norāda, ka Krievijas pusē drīzumā varētu karot līdz pat 25 tūkstošiem kubiešu. Tas padarītu viņus par lielāko ārvalstu kontingentu frontē, apsteidzot pat Ziemeļkoreju.
Kubiešiem izšķiroša ir nauda
Raksta autors norāda, ka daudziem kubiešiem piedalīšanās karā Krievijas pusē ir finansiāli izdevīga. Viņiem sola apmēram 2000 ASV dolāru mēnesī – daudz vairāk, nekā viņi pelna dzimtenē.
Ziņots, ka tūkstošiem cilvēku jau ir parakstījuši līgumus, lai nokļūtu frontē. Citi gan saka, ka tikuši apmānīti – viņiem solīta darba vieta būvniecībā, bet beigās viņi nokļuvuši ierakumos.
Virdžīnijas Universitātes Millera centra docente Kristīna Lopesa-Gotardi skaidro, ka Kuba pašlaik piedzīvo smagu ekonomisko un enerģētisko krīzi. Vidējā alga salā ir aptuveni 20 dolāru, tāpēc Krievijas piedāvātā samaksa kubiešiem šķiet astronomiska.
Lai gan Havanna noliedz tiešu līdzdalību šajā procesā, analītiķi uzskata, ka tik plašs vervēšanas apjoms nebūtu iespējams bez klusējošas vietējo varas iestāžu piekrišanas.
Krievijai cilvēkresursu netrūkst?
Ukrainas parlamenta deputāte Aleksandra Ustinova uzskata, ka Kubas un Ziemeļkorejas karavīru piesaiste ir vairāk politisks žests, nevis pierādījums tam, ka Krievijai trūkst karaspēka. Vēl augustā viņa vēstīja: "Krievija ir savervējusi apmēram 20 000 kubiešu, vairāk nekā 1000 jau karo Ukrainā, un mēs esam likvidējuši aptuveni 40. Mums ir viņu pases kā pierādījums. Mērķis ir parādīt, ka Krievijai ir uzticami partneri."
Pēc Ustinovas domām, pasaule arvien skaidrāk sadalās demokrātiskās valstīs un autoritāros režīmos, kurus pārstāv Krievija, Irāna un Ziemeļkoreja. “Forbes” žurnālisti tomēr uzsver, ka Kubas motivācija ir gan ekonomiska, gan ideoloģiska.
"Kubas karavīri saņem ārkārtīgi augstu atalgojumu. Ja viņi mirst, viņu atraitnes kļūst bagātas. Ja izdzīvo – kļūst par varoņiem un arī bagātiem. Katrā ziņā Kuba iegūst ļoti nepieciešamo naudu, un režīms to var izmantot savā labā," skaidro Rutgersa Universitātes politikas zinātnes profesors Aleksandrs Motils.
Viņaprāt, Havanna var censties arī nostiprināt savu revolucionāro tēlu, bet atklāta solidaritāte ar Maskavu varētu būt trieciens Vašingtonas pašlepnumam. Tomēr šāda rīcība vienlaikus liecina arī par Krievijas vājumu: "Karavīru piesaiste no tādām valstīm kā Kuba, Ziemeļkoreja, Āfrikas valstis un Centrālāzija ir vājuma, varbūt pat izmisuma pazīme. Putins redz, ka krievi arvien mazāk ir gatavi mirt bezjēdzīgi, tāpēc ļauj citiem mirt viņu vietā."
Vervēšana un šantāža: kā ārzemnieki nonāk karā
Līdz 2025. gada jūlijam 49% no sagūstītajiem Krievijas karavīriem bija ārvalstnieki – salīdzinājumā ar tikai 1% 2022. gadā. Ukrainas Drošības un sadarbības centra vadītājs Sergejs Kuzans uzskata, ka bez ārvalstu pilsoņu vervēšanas Maskava, visticamāk, nespētu uzturēt savas uzbrukuma operācijas.
Krievijas atkarība no ārvalstu kaujiniekiem tagad pārsniedz tās tradicionālo sabiedroto loku. Mediji ziņo, ka Kremlis piespiedis tūkstošiem afrikāņu studentu un darba migrantu pievienoties armijai. Tiem, kuri atteicās, draudēja ar deportāciju. Desmitiem sagūstīto karavīru no Kamerūnas, Senegālas un Zimbabves stāstījuši, ka viņiem solīta darba vieta rūpnīcā vai virtuvē, bet pēc nedēļu ilgas apmācības viņi nokļuva frontē.
"Šī atkarība no ārvalstu karavīriem pārsniedz tikai cilvēkresursus. Tā iezīmē augošu militāro asi, kas vieno Krieviju, Ziemeļkoreju, Irānu, Venecuēlu un tagad arī Kubu – režīmus, kas tirgojas ar ieročiem, tehnoloģijām un kaujas pieredzi," piebilst “Forbes”.
Ukraina – treniņu laukums autoritāriem režīmiem
Šāda sadarbība nozīmē, ka Ukrainas fronte kļūst par “kopīgu mācību poligonu” autoritāro režīmu bruņotajiem spēkiem, uzskata Ukrainas analītiķi. “Peace Through Strength” institūta dibinātājs un direktors Bils Kouls uzskata, ka Krievijas partneri patiesi vēlas piedalīties šajā "akcijā": "Putinam netrūkst cilvēkresursu – viņš tikko mobilizējis vēl 130 000 vīriešu. Patiesībā viņa partneri vēlas iesaistīties. Ziemeļkorejieši, kubieši un ķīnieši tur atrodas ne tikai, lai karotu Krievijas pusē, bet arī lai apgūtu modernā kara pieredzi – īpaši dronu izmantošanu."
Viņaprāt, tā ir reāla bīstamība, jo šie karavīri iegūst prasmes, kuras vēlāk var izmantot citos konfliktos: "Šeit nav runa tikai par Krievijas spēkiem. Problēma ir tajā, ka tās partneri iegūst kara pieredzi, ko viņi vēlāk var eksportēt uz citiem konfliktiem Eiropā, Latīņamerikā un Āzijā."
