Krievija 2025. gada otrajā pusē ir izveidojusi Bezpilota sistēmu karaspēku (BSK) kā atsevišķu ieroču šķiru savos bruņotajos spēkos. Tas atspoguļo pieaugošo bezpilota sistēmu nozīmi un nodomu tās attīstīt arvien tālāk. BSK ir viena no sastāvdaļām visās galvenajās spēku dimensijās – jūrā, uz sauszemes un gaisā, kas to padara par pastāvīgu un integrētu Krievijas militārās struktūras komponentu. Šajā rakstā “Sargs.lv” skaidro, kā noritēja BSK izveide, kā veidota tā struktūra un kādi stratēģiskie mērķi šai jaunajai ieroču šķirai ir noteikti.
Lēmums izveidot īpašu Bezpilota sistēmu karaspēku tika pieņemts 2024. gadā. Aizsardzības ministrijas kolēģijas paplašinātajā sēdē 2024. gada decembra vidū augstākā militārā vadība uzdeva ministrijai izveidot Bezpilotu sistēmu karaspēku. Sēdē apstiprinātais plāns noteica skaidru termiņu - jaunā karaspēka formēšana jānoslēdz līdz 2025. gada trešajam ceturksnim.
Jaunā karaspēka izveide realizēta šogad
2025. gadā šis plāns tika īstenots. Aizsardzības ministrija ziņoja, ka galvenie pasākumi un procedūras jaunās struktūras izveidei un tās darbības organizēšanai noteiktajos termiņos ir pabeigti. Līdz 2025. gada novembrim BSK izveide bija oficiāli izsludināta, un jaunais karaspēks tika pasludināts par nokomplektētu un darbspējīgu. Sabiedrībai tika prezentēts arī jaunās struktūras emblēmas dizains, vēlreiz uzsverot, ka tā nav īslaicīga programma, bet gan jauna ieroču šķira.
Jaunais karaspēks tika izveidots, pamatojoties uz straujo bezpilota sistēmu izplatīšanos Krievijas militārajā sfērā. To pieaugošais skaits, daudzveidība un nozīme radīja vajadzību pēc jauniem organizatoriskiem risinājumiem. Līdzšinējā pieeja, kurā nelielas dronu vienības vai improvizēti bezpilota lidaparātu grupējumi tika piesaistīti atsevišķām brigādēm, aviācijas daļām vai jūras spēku vienībām, radīja sadrumstalotību. Proti, bezpilota lidaparātu spējas attīstījās katrā formējumā atsevišķi, bez kopīgas sistēmas, vienotiem standartiem un centralizētas vadības.
Plānots, ka šis karaspēks turpinās paplašināties. Lai gan precīzi dati par vienību skaitu un personālu nav publiskoti, atsevišķos vērtējumos minēts ambiciozs ilgtermiņa mērķis. Līdz aptuveni 2030. gadam plānots sasniegt līdz pat 210 000 karavīru dažādās BSK struktūrās.
Ko ietver Bezpilota karaspēka struktūra
Strukturāli BSK aptver visas galvenās bezpilota tehnoloģiju kategorijas, ko izmanto Krievija. To atbildībā ir dažādu klašu bezpilota lidaparāti - mazi daudzrotoru droni, lielas bezpilota gaisa kuģu sistēmas, sauszemes robotu kompleksi, kā arī bezapkalpes jūras platformas. Tas nozīmē to, ka šis karaspēks pārrauga ne tikai dronus šaurā nozīmē, bet visu bezpilota un robotizēto sistēmu klāstu uz zemes, jūrā un gaisā. Tā galvenais uzdevums ir iekļaut šīs spējas vienotā bruņoto spēku struktūrā.
Svarīgs jaunā karaspēka struktūras elements ir tas, ka vienuviet apvienotas funkcijas, kuras agrāk bija izkaisītas, piemēram, dronu operācijas, to izstrāde, izmēģinājumi un pilotu apmācība. BSK ir atbildīgs par bezpilota lidaparātu izmantošanu kaujā, taktikas izstrādi, jaunu platformu un to aprīkojuma izmēģinājumiem, kā arī speciālistu sagatavošanu. Šāds ietvars veidots tā, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu bezpilota sistēmu dzīves ciklu no to projektēšanas un iegādes līdz izmantošanai frontē un tālākai modernizācijai.
Viens no galvenajiem organizatoriskajiem uzdevumiem ir iepirkumu un tehniskās attīstības centralizācija. Pirms BSK izveides atsevišķām vienībām nereti pašām nācās risināt dronu piegādes problēmas, dažkārt paļaujoties uz brīvprātīgajiem vai vietējiem risinājumiem. Aizsardzības ministrijas mērķis tagad ir apvienot dronu iepirkumus vienotā sistēmā un pakļaut neformālās vienības oficiālai kontrolei.
BSK izveidotas specializētas struktūras, kas tieši sadarbojas ar bezpilota sistēmu un radioelektroniskās cīņas aprīkojuma ražotājiem. Kaujas vienības izmēģina jaunus modeļus un to versijas, savukārt tehniskās atsauksmes par to veiktspēju, uzticamību un izturību pret pretpasākumiem tiek nodotas tehniskajiem speciālistiem lidaparātu pilnveidei. Šī ciešā saite starp fronti, karaspēka vadību un rūpniecības uzņēmumiem ir viens no būtiskākajiem jaunā karaspēka sistēmas elementiem.
Šī pieeja atspoguļojas arī spēku struktūrā. Augstākajā līmenī centrālās komandstruktūras atbild par plānošanu, politiku un koordināciju. Operacionālajā un taktiskajā līmenī tiek formēti pulki un bataljoni, kuros apvienotas operatīvās, tehniskās un loģistikas funkcijas.
2025. gada sākumā vispārējā karaspēka sastāvā tika izveidots bezpilota lidaparātu pulks ar 41 specializētu triecienvienību, kas balstītas uz FPV tipa droniem. Šis piemērs labi parāda, kādā mērogā tiek veidotas bezpilota lidaparātu vienības. Tie vairs nav nelielas daļas no kādas vienības, bet pilnvērtīgas pulka līmeņa struktūras, iekļautas bruņoto spēku struktūrā.
Kā tiks apmācīti topošie agresorvalsts dronu speciālisti
Personāls ir vēl viena būtiska jaunā karaspēka struktūras dimensija. BSK savās vienībās izvieto operatorus, inženierus, tehniķus un citus atbalsta speciālistus. Mērķis ir izveidot augsti specializētu profesionāļu kopumu, kas ir īpaši apmācīts darbam ar bezpilota sistēmām un ar tām saistītajām tehnoloģijām, tostarp sakaru risinājumiem un radioelektroniskās cīņas integrāciju. Personāls tiek izvēlēts gan pēc tehniskajām spējām, gan praktiskās pieredzes, lai nodrošinātu, ka vienības vada un tajās dienē cilvēki, kuri labi pārzina bezpilota operāciju specifiskās prasības.
Tomēr šī kārtība tiek uzskatīta par pārejas posmu. 2025. gada jūlijā tika parakstīts valdības lēmums izveidot augstāko militāro skolu, kas īpaši paredzēta Bezpilota sistēmu spēkiem ar mērķi uzsākt tās darbību ap 2027. gadu. Pēc izveides šī akadēmija sagatavos operatorus, tehniķus un inženierus jaunajam karaspēka veidam, kā arī veiks zinātnisko un teorētisko darbu bezpilota sistēmu jomā.
Šobrīd bezpilota sistēmu speciālistu apmācība notiek vairākās institūcijās, taču šī sistēma tiek pārveidota, lai tā pilnībā atbilstu jaunā karaspēka vajadzībām. Pašlaik speciālistus sagatavo Aizsardzības ministrijas augstskolas, militārās apmācības centri, kā arī bezpilota sistēmu ražošanas uzņēmumi. Šīs izglītības un rūpniecības iestādes nodrošina gan teorētiskās zināšanas, gan praktisko sagatavotību – treniņus īpaši aprīkotos poligonos un izmēģinājumu vietās.
Krievijas BSK izveidošanas mērķi var apkopot trīs galvenajos virzienos: integrācijā, centralizācijā un institucionalizācijā. Integrācija nozīmē nodrošināt, lai bezpilota sistēmas nebūtu atdalītas spējas, bet pilnvērtīgi iesaistītos kopīgās operācijās ar sauszemes, gaisa un jūras spēkiem. Centralizācija attiecas uz vienotu plānošanu, iepirkumiem, loģistiku un apmācību, aizstājot iepriekšējo sadrumstaloto pieeju. Institucionalizācija savukārt nozīmē bezpilotu lidaparātu un citu sistēmu pārvēršanu no eksperimentālajiem vai palīglīdzekļiem par atzītu, pastāvīgu ieroču šķiru ar savu emblēmu, organizatorisko struktūru, personāla sistēmu un izglītības iestādēm.
