Latvija un Lietuva turpinās atbalstīt Ukrainu tās centienos izmeklēt un fiksēt Krievijas pastrādātos starptautiskos noziegumus

Konfliktu zonas
LETA
Jauns pāris apskaujas pie dzīvojamās ēkas, kas tika iznīcināta plašā Krievijas uzbrukuma rezultātā, 2025. gada 25. aprīlī Kijevā, Ukrainā.
Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix

Baltijas valstis turpinās atbalstīt Ukrainu tās centienos izmeklēt un fiksēt Krievijas šobrīd pastrādātos starptautiskos noziegumus, liecina kopīgais Latvijas un Lietuvas tieslietu ministru paziņojums "Patiesība un taisnīgums okupācijas un agresijas upuriem".

Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un Lietuvas tieslietu ministrs Rimants Mockus paziņojumā uzsver, ka 9.maijā Krievijā plaši svin tā dēvēto "lielo uzvaru", bet Latvija kopā ar Lietuvu vēlas atgādināt starptautiskajai sabiedrībai, cik netaisnīgs bija kara iznākums Baltijas valstīm un kādas bija šī iznākuma ilgtermiņa negatīvās sekas.

Nacisma sagrāve Eiropā nenozīmēja neatkarības atjaunošanu Baltijā, bet Padomju Savienība (PSRS) izmantoja pašpasludināto "valsts - uzvarētājas" statusu un paturēja visas trīs Baltijas valstu teritorijas, ko tā bija sagrābusi kā nacistiskās Vācijas sabiedrotā Otrā pasaules kara pirmajos gados, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu.

Par šīs okupācijas sekām joprojām nav veikts visaptverošs starptautiski tiesisks izvērtējums, uzsvērts paziņojumā, papildinot, ka tāpēc ir būtiski pilnībā identificēt un aprēķināt visus zaudējumus, ko PSRS okupācijas režīms nodarīja Baltijas valstīm.

Tas ir abu valstu morāls pienākums pret visiem, kas cietuši svešas varas pakļautībā, norāda ministri, papildinot, ka Baltijas valstu vēsturiskais piemērs spilgti parāda, kādas ir postošas ilgtermiņa sekas, ja tiek ignorētas starptautisko tiesību normas un neatkarīgas tautas uz ilgu laiku nonāk totalitāras imperiālistiskas varas kontrolē.

Latvijas un Lietuvas tieslietu ministri kārtējo reizi apliecina savu kopīgo apņemšanos apzināt, dokumentēt un aprēķināt okupācijas radītos zaudējumus.

Dalies ar šo ziņu