Britu domnīca “The Royal United Services Institute” (RUSI) savā jaunākajā pētījumā par Krievijas īstenotajām nekonvencionālās karadarbības operācijām Krievijas-Ukrainas kara laikā pauž, ka Krievijas izlūkdienestiem ir izdevies gūt labākus panākumus nekā armijai, tomēr šo dienestu darba stila specifika un pašanalīzes trūkums nav ļāvis pilnvērtīgi izmantot to resursus vēlamo mērķu sasniegšanai.
39 lappuses apjomīgais pētījums “Preventīvas mācības no Krievijas nekonvencionālajām operācijām Krievijas-Ukrainas kara laikā” primāri vērsts kā brīdinājums un padomdevējs Rietumu valdībām, lai informētu tās par Krievijas slepenajām operācijām un taktiku kontroles pārņemšanai pār mērķa valsti.
Domnīcas pētnieki vēsta, ka Krievijas izlūkdienesti sāka aktīvi gatavoties Ukrainas invāzijai jau 2021. gada jūnijā, un Federālajam drošības dienestam (FSB) ir izdevies ātrā tempā panākt kontroli pār iedzīvotājiem Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos. Domnīcas veidotā pētījuma pamatā ir pārtvertas telefonsarunas un dokumenti, kā arī Ukrainas amatpersonu liecības un lauka pētījumi.
Kā norāda pētījuma autori, tad FSB guva labus panākumus aģentu vervēšanā, izveidojot īslaicīgas operatīvās grupas, kuru darbība koncentrējās uz galvenajām mērķa pilsētām, piemēram, Melitopoli. Līdz ar Krievijas armijas uzbrukuma virzību FSB virsnieki varēja piekļūt Ukrainas valsts iestāžu datubāzēm un lejupielādēt datoru cietajos diskos esošo informāciju, kas ļāva izveidot sarakstus ar valsts iestādēs nodarbināto cilvēku vārdiem un adresēm.
Tam sekoja pārmeklēšanas, cilvēku apcietināšanas un pratināšanas īpaši sagatavotos pagrabos. Šo pratināšanu laikā krievu izlūki bieži pielietoja spīdzināšanas metodes, kas visbiežāk bija vērstas nevis uz informācijas iegūšanu, bet pratināmo cilvēku emocionālu salaušanu un pretošanās vēlmju apspiešanu.
Pētnieku ieskatā, vismaz 800 Ukrainas amatpersonas kopš kara sākuma ir sadarbojušās ar FSB, daļa no tām brīvprātīgi, daļa piespiedu kārtā. Represijas pret Ukrainas iedzīvotājiem britu pētnieki nosauc par otru svarīgāko Krievijas nekonvencionālo militāro spēju.
Tajā pašā laikā elektroniskās karadarbības vienības strādāja, lai pārtrauktu piekļuvi Ukrainas TV, radio un internetam, tādējādi cenšoties vēl vairāk izolēt iedzīvotājus okupētajās teritorijās. FSB uzskati liecina, ka, viņuprāt, ir nepieciešams kontrolēt tikai 8% iedzīvotāju, lai pakļautu teritoriju.
Saskaņā ar domnīcas teikto, Krievijas ārējās izlūkošanas vadītājs brīdināja V. Putinu, ka viņiem nepieciešams vairāk laika, lai sagatavotos, un lūdza atlikt iebrukumu, taču viņa lūgums tika noraidīts.
"Krievijas specdienestiem trūkst paškritikas un godprātības, lai atklāti ziņotu par saviem centieniem. Šķiet, ka pastāv sistēmiska problēma, kas saistīta ar pārmērīgu ziņošanu par saviem panākumiem un vājo vietu slēpšanu priekšniekiem," teikts ziņojumā.
Džeks Votlings , “RUSI” vecākais pētnieks Sauszemes kara jomā norāda uz GRU militārās izlūkošanas Krievijas ģenerāļa piemēru, kurš bija atbildīgs par 2018. gada saindēšanu gadījumu Solsberi, kur, izmantojot nervus paralizējošu vielu “Novičok”, tika neveiksmīgi mēģināts nogalināt Sergeju Skripaļu. Neskatoties uz to, ka operācija tika atklāta un iespējamie vainīgie tika publiski identificēti, šis ģenerālis netika atlaists. Tā vietā viņš ir paaugstināts amatā.
Vēl viens būtisks trūkums Krievijas pieejā nekonvencionālajai karadarbībai ir tas, ka tā ir ļoti reglamentēta. Krīzes apstākļos reakcija ir bijusi atgriezties pie pārbaudītām padomju laika formām un metodēm, nevis ieviest jauninājumus. Kad tiek atklāta noteikta forma vai metode, kas palīdz efektīvāk veikt uzdevumu, tad tā uzreiz tiek pielietota visos apstākļos. Šāda situācija ļauj Ukrainas bruņotajiem spēkiem un izlūkdienestiem vieglāk paredzēt krievu armijas darbības un taktikas.
Neraugoties uz šo tendenci krīzes situācijās atgriezties pie sen iedibinātām formām un metodēm, Krievijas specdienestu vidū ir novērojams arī dinamiskums un uzņēmējdarbība. To pierādīja Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” vai GRU spēju pārstrukturēšana kontakta laikā. Šīs vienības ātri izmantoja potenciālās iespējas, kas lielā mērā bija iespējamas, jo tās neatradās tiešā un īpaši uzraudzītā pakļautībā Krievijas virsniekiem un doktrīnai.
