Krievijas specdienesti spiegošanai izmanto pārrobežu sadarbības projektus

Sabiedrība
Sargs.lv
Image
spiegošana
Foto: Pixabay.com

Viens no Krievijas specdienestu instrumentiem, ko tā var ērti izmantot pret Latviju izlūkošanas informācijas ieguvei, ir tā dēvētie pārrobežu “sadarbības” projekti, vēstīts  Valsts drošības dienesta aizvadītā gada pārskatā.

Tajā teikts, ka Latvijas pašvaldības turpina meklēt iespējas, lai īstenotu pārrobežu sadarbību ar Krieviju. Šim nolūkam tiek iniciēti gan divpusējie sadarbības projekti, gan notiek pieteikšanās projektiem, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība. Vairums no tiem saistīti ar kultūras, sporta un tūrisma veicināšanas jautājumiem, un pašvaldību iesaiste šajos projektos primāri tiek pamatota ar finansējuma piesaistes iespējām reģionu infrastruktūrai. Savukārt Krievijas specdienesti šos pārrobežu “sadarbības” projektus ērti izmanto, lai iegūtu izlūkinformāciju par Latviju.

Valsts drošības dienests katru gadu identificē projektus, kuri saistīti ar būtiskiem izlūkošanas riskiem. Diemžēl nepilnīgā izpratne par Krievijas un citu Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu radītajiem izlūkošanas riskiem vai atsevišķos gadījumos nevēlēšanās šos riskus apzināties, rada situācijas, kurās Latvijai naidīgām ārvalstīm var veidoties iespējas veikt reģionu audiovizuālu izpēti, vākt datus par Latvijas iedzīvotājiem, kā arī iegūt informāciju par kritiskās infrastruktūras objektiem, to drošības sistēmām un tehnoloģijām. Kā vēstīts publiskajā pārskatā, aizvadītajā gadā dienests identificējis trīs projektus, kuri uzskatāmi parāda raksturīgos riskus pārrobežu “sadarbības” projektos.

rskatā ziņots, ka pirmajā gadījumā kāda pašvaldība vairākkārtīgi centusies piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu sadarbības projektiem ar Krieviju. Viens no šādiem projektiem bijis saistīts ar dabas resursu monitoringam paredzētu videonovērošanas kameru izvietošanu novada teritorijā sadarbībā ar Pleskavas apgabala administrāciju. Uzsvērts, ka šāda veida sadarbības projekti ar Pleskavu Valsts drošības dienesta redzeslokā nonāca jau 2018. gadā, kad bijusi ieplānota Krievijā ražotas videonovērošanas tehnikas uzstādīšana kāda Latvijas ezera apkaimē. Jāatzīmē, ka gan iepriekš identificētais, gan arī jaunais projekts cita starpā ietvertu videonovērošanas rezultātā iegūto datu saglabāšanu Krievijas teritorijā, turklāt nebūtu izslēdzama pieslēgšanās iespēja videonovērošanai tiešsaistes režīmā. Pēc Valsts drošības dienesta izteiktiem iebildumiem minētais projekts tika pārtraukts.

Otrajā gadījumā cita Latvijas novada pašvaldība plānoja iesaistīties vides labiekārtošanas projektā ar vairākām Krievijas pašvaldībām. Projekta ietvaros Latvijas pašvaldībā plānots iekārtot dabas atpūtas vietas, kā arī uzstādīt Krievijā ražotas augstas izšķirtspējas videokameras. Arī šajā gadījumā pastāv būtiski izlūkošanas riski saistībā ar videonovērošanas laikā iegūto datu uzglabāšanu un iespējamu attālinātu piekļuvi tiešsaistes režīmā. Valsts drošības dienests ir informējis atbildīgās institūcijas par minētajiem riskiem.

Savukārt trešajā gadījumā, kā vēstīts ziņojumā, Valsts drošības dienesta redzeslokā nonācis Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Pure Water for Programme Regions”, kurā piedalās vairākas Latgales reģiona pašvaldības, bet vadošais partneris ir Krievijas Pleskavas pilsētas uzņēmums “Gorvodokanal”. Minētais uzņēmums plāno aktīvi iesaistīties projektā un tā pārstāvji ir izrādījuši interesi klātienē izpētīt ūdens ņemšanas vietas Latgales reģionā un iepazīties ar ūdensapgādes apsaimniekošanas uzņēmuma telpām un tehnoloģijām, kas ir valsts drošības interesēm svarīgs objekts. Pārskatā uzsvērts, ka šis Latgales uzņēmums apgādā reģionu ar pirmās nepieciešamības pakalpojumu – dzeramo ūdeni. Arī šajā gadījumā dienests ir informējis atbildīgās institūcijas par riskiem.

Dalies ar šo ziņu