Pēc gadu ilgām kaujām ne Krievijas, ne Ukrainas gaisa spēki nav spējuši pārņemt kontroli pār Ukrainas debesīm. Tas ir nopietni ierobežojis abu valstu Gaisa spēku lomu izšķirošajās cīņās. ASV Gaisa spēku amatpersonas atzīst, ka šāda situācija iezīmē mācības, kuras nākotnē var noderēt citos bruņotos konfliktos, vēsta “Insider”.
Katras karojošās puses pretgaisa aizsardzības ieroči, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas “S-300” vai jaunākās pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas “Stinger”, ir piespiedušas abas valstis mazāk izmantot gaisa spējas. Karā Ukrainā var novērot, ka šis faktors ir kļuvis par iemeslu apjomīgai artilērijas izmantošanai no zemes, kas ir ievērojami neprecīzāka.
Tiek lēsts, ka Ukraina ir zaudējusi vairāk nekā 60 lidmašīnas, kamēr Krievija vairāk nekā 70, norāda ASV gaisa spēku komandieris Eiropā ģenerālis Džeimss Hekers. Krievijas un Ukrainas Gaisa spēkiem joprojām ir lidmašīnas, kuras var izmantot karā, taču pastāv problēma.
"Problēma ir gan Krievijas, gan Ukrainas panākumi pretgaisa un pretraķešu aizsardzībā. Šī situācija apgrūtina gaisa kuģu operācijas gaisa telpā virs Ukrainas. Nav iespējams sniegt tuvo gaisa atbalstu ar pretgaisa aizsardzības ieročiem tik piesātinātā teritorijā," skaidroja Dž. Hekers.
Tāla darbības rādiusa radari un raķetes ļauj Krievijas lidmašīnām mērķēt uz Ukrainas lidmašīnām aiz frontes līnijām, vēl vairāk ierobežojot Ukrainas kaujas aviācijas operācijas, taču Ukrainas Gaisa spēki turpina veikt triecienus, bieži vien paļaujoties uz ASV bruņojumu.
ASV piegādātās pretradaru raķetes, kuras ASV inženieri pielāgoja izšaušanai ar Ukrainas gaisa spēku rīcībā esošajām padomju laikā ražotajām lidmašīnām, ļauj Ukrainas pilotiem mērķēt uz Krievijas radariem un pretgaisa aizsardzības ieroču baterijām.
Izmantojot šos ieročus un citus līdzekļus, Ukrainas gaisa spēki spēj veikt pāris triecienus dienā distancēs, kas ir nedaudz tālāk, nekā HIMARS šobrīd spēj sasniegt,” sacīja Dž. Hekers.
Stabila gaisa atbalsta trūkums Krievijas un Ukrainas karaspēkam un pretgaisa aizsardzības ieroču plašais pārklājums neļauj veikt pienācīgas gaisa operācijas. Šī ir pavisam citādāka situācija nekā tā, ar ko ASV karavīri ir saskārušies pēdējos karos, uzskata ASV Gaisa spēku štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs Brauns.
Jautāts par Dž. Hekera komentāriem, Č. Brauns sacīja, ka ir "pareizi" teikt, ka "strīdīgā vidē būs grūti nodrošināt tuvo gaisa atbalstu".
Kopš stāšanās Gaisa spēku augstākā virsnieka amatā 2020. gada augustā Č. Brauns ir uzsvēris, ka turpmākie kaujas lauki gaisa spēkiem būs sarežģītāki un nāvējošāki.
Čārlza Brauna parakstītā iniciatīva "Paātrināt izmaiņas vai zaudēt" ir mēģinājusi aizstāt lidmašīnas, kas nav piemērotas šādai videi. Piemēram, iznīcinātāju “A-10 Thunderbolt”, kas 1970. gadā tika speciāli izveidots, lai nodrošinātu tuvo gaisa atbalstu.
Kongress jau ilgu laiku ir iebildis pret “A-10” izņemšanu no ekspluatācijas, iebilstot, ka šobrīd nav tā aizstājēju. Likumdevēji decembrī tomēr piekāpās, ļaujot Gaisa spēkiem 2023. gadā pārtraukt ekspluatēt 21 lidmašīnu. Paredzēts, ka atlikušās 260 lidmašīnas pārtrauks izmantot līdz 2030. gadam, taču Č. Brauns norādīja, ka tas varētu notikt ātrāk, sakot, ka nākamo piecu līdz sešu gadu laikā lidmašīnas, "iespējams, vairs nebūs mūsu krājumos".
Citas lidmašīnas var pildīt šo lomu, sacīja Č. Brauns. "Esmu lidojis ar “F-16”, sniedzot tuvo gaisa atbalstu. Esmu lidojis ar mūsu bumbvedējiem kaujas laikā. Mēs esam ļoti spējīgi arī ar “F-35” un visām pārējām lidmašīnām."
Lai gan parasti tiek atzīts, ka zemu un lēni lidojošie “A-10” ir neaizsargātāki pret modernajiem pretgaisa ieročiem, eksperti ir pauduši šaubas, ka citas lidmašīnas var veikt tāda paša veida tuvā gaisa atbalsta misijas kā “Thunderbolt”.
Ģenerālis Marks Kellijs, kurš kā Gaisa kaujas pavēlniecības vadītājs pārrauga ASV iznīcinātāju pilotu apmācību, sacīja, ka veids, kā Gaisa spēki veic tuvo gaisa atbalstu, visticamāk, mainīsies.
M. Kellijs 1991. gada operāciju "Tuksneša vētra", ko turpināja sešas nedēļas ilga ASV vadītā gaisa kampaņa, lai iznīcinātu Irākas lidmašīnas un pretgaisa aizsardzību, pretstatīja kaujām Ukrainā, kas pēdējos mēnešos ir pārtapusi artilērijas kaujā ar lieliem zaudējumiem abās pusēs. Zaudējumi, viņaprāt, ir lieli, jo neviens nav noteicis gaisa pārākumu un neviens nav spējis veikt pretgaisa aizsardzības neitralizēšanu.
ASV gaisa spēkiem ir jāspēj veikt šīs misijas dažādos apstākļos, lai nepieļautu, ka ASV sauszemes karaspēks piedzīvo šāda veida zaudējumus, sacīja M. Kellijs.