Katras karojošās puses pretgaisa aizsardzības ieroči, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas “S-300” vai jaunākās pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas “Stinger”, ir piespiedušas abas valstis mazāk izmantot gaisa spējas. Karā Ukrainā var novērot, ka šis faktors ir kļuvis par iemeslu apjomīgai artilērijas izmantošanai no zemes, kas ir ievērojami neprecīzāka.
Tiek lēsts, ka Ukraina ir zaudējusi vairāk nekā 60 lidmašīnas, kamēr Krievija vairāk nekā 70, norāda ASV gaisa spēku komandieris Eiropā ģenerālis Džeimss Hekers. Krievijas un Ukrainas Gaisa spēkiem joprojām ir lidmašīnas, kuras var izmantot karā, taču pastāv problēma.
"Problēma ir gan Krievijas, gan Ukrainas panākumi pretgaisa un pretraķešu aizsardzībā. Šī situācija apgrūtina gaisa kuģu operācijas gaisa telpā virs Ukrainas. Nav iespējams sniegt tuvo gaisa atbalstu ar pretgaisa aizsardzības ieročiem tik piesātinātā teritorijā," skaidroja Dž. Hekers.
Tāla darbības rādiusa radari un raķetes ļauj Krievijas lidmašīnām mērķēt uz Ukrainas lidmašīnām aiz frontes līnijām, vēl vairāk ierobežojot Ukrainas kaujas aviācijas operācijas, taču Ukrainas Gaisa spēki turpina veikt triecienus, bieži vien paļaujoties uz ASV bruņojumu.
ASV piegādātās pretradaru raķetes, kuras ASV inženieri pielāgoja izšaušanai ar Ukrainas gaisa spēku rīcībā esošajām padomju laikā ražotajām lidmašīnām, ļauj Ukrainas pilotiem mērķēt uz Krievijas radariem un pretgaisa aizsardzības ieroču baterijām.
Izmantojot šos ieročus un citus līdzekļus, Ukrainas gaisa spēki spēj veikt pāris triecienus dienā distancēs, kas ir nedaudz tālāk, nekā HIMARS šobrīd spēj sasniegt,” sacīja Dž. Hekers.
Stabila gaisa atbalsta trūkums Krievijas un Ukrainas karaspēkam un pretgaisa aizsardzības ieroču plašais pārklājums neļauj veikt pienācīgas gaisa operācijas. Šī ir pavisam citādāka situācija nekā tā, ar ko ASV karavīri ir saskārušies pēdējos karos, uzskata ASV Gaisa spēku štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs Brauns.