“Defence News”: Kad Ukrainā beigsies karš?

“Defence news” intervētie eksperti norāda, ka karš būs dārgs, tas maksās daudz dzīvību, tas var ilgt gadus vai pat kļūt bezgalīgi ilgs. Tas apliks ar izmaksām ASV un Eiropas aizsardzības rūpniecību, īpaši munīcijas ražošanu, kā arī tas var izraisīt Krievijas ekonomisko sabrukumu, paralēli radot kodolkara draudus.

Ģenerālis Marks Millijs uzskata, ka karš, visticamāk, kādā brīdī beigsies pie sarunu galda. Amatpersonas un eksperti gaida asiņainu pavasari, jo Krievija uz fronti sūta jaunus iesaucamos un Ukraina savukārt mēģina atvairīt ofensīvu, vienlaikus veidojot savu.

Karam ieejot otrajā gadā, militārā palīdzība vēl joprojām tiek nodrošināta, taču rūpnieciskā jauda ir sarukusi un valstis ir sākušas rūpīgi pārbaudīt, cik daudz aprīkojuma tās var atdot Ukrainai, vienlaikus saglabājot savas un NATO pašaizsardzības spējas.

Bažas rada arī vēlēšanu tuvošanās ASV, kas pašlaik ir vislielākais Ukrainas bruņoto spēku atbalstītājs, taču starp ASV politiķiem briest argumenti pret nezināmi ilgā un dārgā kara uzturēšanu Eiropā.

Cik ilgs būs karš?

Eiropas un ASV analītiķiem jautājot par iespējamo kara ilgumu, viņi izsaka līdzīgas prognozes – sākot no mēnešiem un gadiem līdz pat nenoteikti ilgi laikam.

Berlīnes Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta pētnieks un analītiķis Johans Mišels (Yohann Michel) paredz vēl “ilgus mēnešus”, savukārt Vašingtonas Jūras spēku analīžu centra Krievijas studiju programmas direktors Maikls Kofmans (Michael Kofman) prognozē vēl pāris gadus.

Itāļu laikraksta “Limes” redaktors Lučio Karačiolo (Lucio Caracciolo) uzskata, ka karš beigsies tikai tad, kad sabruks Krievija vai Ukraina, vai arī abas, jo abām pusēm šis ir dzīvības un nāves jautājums.

Londonas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) vecākais pētnieks Pīters Roberts (Peter Roberts) sacīja, ka ir dažādi veidi, kā definēt kara beigas - "kinētiskās fāzes beigas" vai "Gruzijas iesaldētā konflikta vai Korejas situācija, kas ilgst gadiem.”

Image

"Es ceru, ka kinētiskā fāze varētu beigties 2023. gadā, bet man ir aizdomas, ka ar šāda mēroga cīņu, mēs varam apsvērt vēl trīs gadus," “Defence News” sacīja P.Roberts.

Ikviena puse var rīkoties drosmīgi, ja situācija nonāk strupceļā un tai ir nepieciešama izejas stratēģija. Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra militāro mācību eksperts Bendžamins Džensens (Benjamin Jensen) apsver iespējamību, ka Ukraina varētu izmēģināt realizēt sarežģītu operāciju, nogalinot Kremļa saimnieku, vai arī Krievija varētu izlemt izmantot kodolieročus.

Pēc Jensena domām, pat Krievijas konvencionālo spēku sabrukums vai Ukrainas uzvara var nenozīmēt kara beigas, tas var novest pie Krievijas lēmuma par kodolieroču izmantošanu.

Šī pavasara ofensīva

2022. gada 24. februārī Krievijas spēki iebruka Ukrainā, kad zeme nebija sasalusi un bruņu tehnikai tādēļ nācās pārvietoties pa ceļiem, kas to padarīja par vieglu mērķi. Taču šoziem gaidāms, ka Krievija sāks uzbrukumus atklātos līdzenumos, kur to būs grūtāk sakaut.

Nākamais izaicinājums ir apmācīt un aprīkot bruņotos spēkus, kas ir pietiekami apjomīgi un pietiekami zinoši, lai aptvertu Krievijas kaujas spējas.

Image

Ukrainas karavīriem būs jāiemācās darboties un uzturēt jaunāko militārās palīdzības kravu, kas ietver kājnieku kaujas mašīnas “Marder” un “Bradley”, kā arī tankus “Challenger” 2, “Leopard” 2, “Abrams” un Francijas kājnieku kaujas mašīnas “AMX-10 RC”.

Bijušais ASV armijas manevru kara skolas komandieris Džordžijas štatā, atvaļinātais ģenerālmajors Patriks Donahū (Patrick Donahoe) “Defence News” sacīja, ka Rietumu sūtījumi sniedz Ukrainai iespēju dominēt tuvcīņā un noslēgt taktiskās cīņas savā labā.

Taču lielāko teritoriju atbrīvošanai nepieciešams laiks un pat nepieciešamo spēku izveidošana prasīs sešus mēnešus, lēš atvaļinātais ģenerālmajors P.Donahū.

Kijivas vēlme pēc iznīcinātājiem un tālās darbības rādiusa taktiskajām raķetēm balstās uz pieņēmumu, ka tie liks Maskavai beigt karu un sākt sarunas, jo militārās izmaksas ir pārāk augstas. Šī cerība pastāv līdzās apziņai, ka Vladimira Putina valdība, iespējams, nekad nebeigs cīnīties, jo zaudējums karā var nozīmēt viņa politiskās varas beigas. 

Kādus ieročus Vašingtona nosūtīs?

Janvārī Ukrainu vizītē apmeklēja senators Ričards Blūmentāls (Richard Blumenthal), pēc kuras preses konferencē viņš sacīja: "ASV bruņotie spēki pastāvīgi par zemu novērtē Ukrainas kaujas spējas."

Ričards Blūmentāls ir pievienojies citiem senāta pārstāvjiem, īpaši tiem republikāņiem, kuri mudina prezidentu Džo Baidenu piešķirt Volodimiram Zelenskim lielāko daļu viņa pieprasīto ieroču, tostarp tālas darbības rādiusa raķetes ATACMS un iznīcinātājus F-16.

Džo Baidena administrācija ir paudusi bažas, ka ATACMS nosūtīšana uz Ukrainu varētu sniegt iespēju Ukrainai veikt triecienus Krievijā, potenciāli pārvēršot karu plašākā konfliktā ar NATO. Taču ukraiņi varētu izmantot šīs tālas darbības rādiusa raķetes, lai sasniegtu Krievijas raķešu palaišanas punktus savā teritorijā, tostarp Krimā.

Ā.Smits arī atzīst, ka ATACMS ražotājs “Lockheed Martin” vairs neražo šīs raķetes, un ASV armijai tās joprojām ir vajadzīgas savos krājumos, taču norit diskusijas par citu tāla darbības rādiusa munīciju.

Image

Šomēnes Džo Baidena administrācija paziņoja, ka nosūtīs Ukrainai no zemes palaižamās mazā kalibra vadāmās bumbas. To darbības rādiuss ir līdz 150 kilometriem, dubultojot pašreizējo Ukrainas trieciena diapazonu. Tomēr tas joprojām ir mazāks par ATACMS, kas ļautu Ukrainai uzbrukt Krievijas mērķiem aptuveni 300 kilometru attālumā.

Nākotnes finansējums

Joprojām nav skaidrs, vai ASV kongresmeņi turpinās finansēt Ukrainas palīdzības paketes, neatkarīgi no kara ilguma. Kopš Krievijas iebrukuma pagājušajā gadā ASV Kongress Kijivai ir sniedzis vairāk nekā 100 miljardu dolāru lielu palīdzību, tostarp militāro palīdzību 61,4 miljardu dolāru apmērā.

ASV valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda (Victoria Nuland) janvārī Senātā sacīja, ka Džo Baidena administrācija joprojām sagaida, ka decembrī Kongresā pieņemtā Ukrainas palīdzības pakete 45 miljardu dolāru apmērā turpināsies līdz šī fiskālā gada beigām.

ASV politiskā dinamika var kļūt vēl sarežģītāka, gatavojoties 2024. gada prezidenta vēlēšanām. Daži prominenti Ukrainas atbalsta pretinieki, tostarp bijušais prezidents Donalds Tramps un Misūri štata senators Džošs Holijs (Josh Hawley) vēlas pielikt punktu karam, tai skaitā beigt gan finansiālo, gan militāro palīdzību Ukrainai.

Ieroču izgatavošana

Viens no galvenajiem faktoriem, kas varētu noteikt kara beigas, ir tas, cik ilgi Ukrainas sabiedrotie ziedos ieročus.

Lai gan ASV un Eiropā aizsardzības izdevumiem ir tendence pieaugt, lielā mērā Krievijas uzbrukuma dēļ ieroču un munīciju rūpniecības kapacitāte ir kļuvusi par vājo vietu.

Tādēļ militārie uzņēmumi abās Atlantijas okeāna pusēs ir paziņojuši par plāniem atkal iedarbināt artilērijas šāviņu un citu ieroču ražošanas līnijas.

Tomēr paliek atklāts jautājums, vai ASV varēs neierobežoti turpināt savu pašreizējo atbalsta līmeni, uzskata Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra vecākais padomnieks Marks Kančāns (Mark Cancian).

"Ukraiņu karavīri artilērijas munīciju izmanto ar fenomenālu ātrumu. Mēs ievērojami palielināsim ražošanu, taču tā joprojām būs daudz zemāka par to, ko izmanto ukraiņi,” medijam “Defence News” sacīja Marks Kančāns.