Agresorvalsts Krievijas precīzi vadāmās raķetes līdz šim bija viens no tiem ieročiem, ko Krievijas okupanti plaši izmantojuši kopš iebrukuma sākuma Ukrainā šā gada februāra nogalē. Tiesa, pēdējo nedēļu laikā Krievijas uzbrukumi, kuros tiktu izmantotas vadāmās ballistiskās un spārnotās raķetes kļūst arvien retāki. Tas vedina domāt, ka Krievijas augstas precizitātes raķešu krājumi sāk būtiski sarukt.
Tieši ar Krievijā ražotajām vadāmajām raķetēm agresorvalsts spēki veikuši vispostošākos uzbrukumus Ukrainai, tostarp apšaudot ostas pilsētu Odesu, kā arī nu jau bēdīgi slaveno Kramatorskas dzelzceļa staciju, kur taktiskās ballistiskās raķetes “Tochka-U” triecienā tika nogalināti 57 civiliedzīvotāji un vēl vismaz 100 ievainoti. Zīmīgi, ka uzbrukums pret dzelzceļa staciju tika vērsts dienā, kad Kramatorsku vēlējās pamest lielas Ukrainas civiliedzīvotāju bēgļu masas.
Saskaņā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pagājušajā nedēļā teikto, kopš Krievijas nelikumīgā iebrukuma sākuma, okupanti pa dažādiem mērķiem Ukrainas teritorija izšāvuši 2154 raķetes.
Kā Krievijas augstās precizitātes ieroču krājumu samazināšanās varētu izpausties kaujas laukā, ar kādiem ieročiem Krievija varētu mēģināt aizstāt šo raķešu trūkumu un, ar ko tas draudēs Ukrainas civiliedzīvotājiem, to skaidroja Krievijas neatkarīgā laikraksta “The Moscow Times” žurnālists Džeimss Brādsvorts (James Beardsworth).
Kas ir “precīzi vadāmās raķetes”?
Termins “precīzi vadāmās raķetes”, militārajā pasaulē zināms arī kā “gudrā munīcija”. Šis ir ieroču veids, kas ir izstrādāts precīzu triecienu došanai pa pretinieka pozīcijām. Krievijas gadījumā šādi ieroči ir aprīkoti ar tā saukto “meklētāju”, kas raķetei ļauj ne tikai atrast mērķi, bet arī mainīt savu lidojuma trajektoriju izvairoties no notriekšanas. Ar šādu sistēmu ir aprīkota Krievijas raķete “Iskander –M”, kas spēj nolidot līdz pat 500 kilometru attālumam, trāpot mērķī peldbaseina izmērā.
Kādas raķetes Krievijas agresori līdz šim izmantojuši Ukrainā?
Līdz šim krievu iebrucēji Ukrainā izmantojuši dažāda veida “precīzās raķetes”. To vidū ir spārnotās raķetes Kh-101 un Kh-55, kuru palaišanai tiek izmantoti stratēģiskie bumbvedēji Tu-95 “Bear” un Tu-160 “Blackjack”.
Militārais analītiķis Robs Lī norāda, ka šīs raķetes līdz šim lielā skaitā pamanītas Ukrainas debesīs, lidojam savu mērķu virzienā. Tās izmantotas aprīļa uzbrukumos Ukrainas ostas pilsētai Odesai.
Viena no šajā karā pazīstamākajām iebrucēju izmantotajām sistēmām ir tieši “Iskander-M”. Šī raķete ir spējīga nest kā konvencionālo, tā arī kodolgalviņu. Salīdzinot ar krievu iebrucēju plaši izmantotajām spārnotajām raķetēm Kh-101, kas uz mērķi dodas zemā augstumā, “Iskander-M” lidojuma augstums var sasniegt pat 50 kilometrus.
Tieši šāda tipa raķetes Krievijas agresori izmantoja martā, apšaudot Ukrainas brīvprātīgo ārzemju leģiona karavīru bāzi.
Papildus tam Krievija Ukrainā plaši izmantojusi “Kalibr-M” spārnotās raķetes. Līdz šim šī tipa ieročus Krievijas spēki plaši lietojuši Sīrijā, kur krievu armija atbalsta kara noziedznieka un Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīmu. Uzbrukumiem pa mērķiem Ukrainas teritorijā Krievija “Kalibr” raķetes izšāva no Melnajā jūrā esošajiem kuģiem un zemūdenēm.
Kāpēc izmantot precīzi vadāmos ieročus?
Mūsdienu karadarbībā pamatā priekšroka tiek dota precīzi vadāmajai munīcijai, jo tā ir daudz efektīvāka, radot iespējami mazāk postošo blakus efektu.
“Ja jūs izmantojat augstas precizitātes munīciju, jūs varat uz kauju zonu nosūtīt, piemēram, tikai divas lidmašīnas, kas tur paveiks savu darbu, pretēji Otrā pasaules kara pieredzei, kur vienā uzlidojumā nācās nosūtīt 100 lidmašīnas,” skaidroja Džeimss Lūiss – Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko studiju institūta pārstāvis.
Tāpat augstas precizitātes munīcijas izmantošanai, vismaz teorētiski, vajadzētu nozīmēt mazākus civiliedzīvotāju upurus.
No kādām teritorijām Krievija izšauj savus augstās precizitātes ieročus?
Kā liecina Krievijas sāktā iebrukuma gaita Ukrainā, tā savus ieročus pamatā lieto no teritorijām, kas ir tās kontrolē.
Bijušais ASV misijas NATO pārstāvis Roberts Bells sakidro, ka Krievijas gadījumā tā savus, tā sauktos “augstās precizitātes ieročus” pret Ukrianu izmantojusi, rīkojot uzbrukumus ārpus Ukrainas teritorijas.
“Viņu novērotā taktika liecināja, ka ar šiem ieročiem viņi operēja no jūras, vai teritorijām, kas ir ārpus Ukrainas, piemēram izšaujot spārnotās raķetes no lidmašīnām, kuras riņķoja virs Baltkrievijas, raķetes “Kalibr” no Krievijas kara flotes kuģiem Melnajā jūrā, vai arī “Iskander” raķetes no pozīcijām Krievijā,” viņš skaidroja.
Vai Krievijai sāk pietrūkt augstās precizitātes raķešu?
Saskaņā ar virkni Rietumvalstu ekspertu teikto, Krievijas pirmo mēnešu kara taktika liecina, ka šobrīd agresorvalsts rīcībā esošās augstas precizitātes munīcijas krājumi ir ievērojami patukšoti.
"Šobrīd ir novērojas, ka karadarbībā Ukrainā vairs nav manāma tāla darbības rādiusa spārnoto raķešu izmantošana. Tāpat tik pat kā nav vērojami “Iskander” raķešu triecieni," laikrakstam “The Moscow Times” skaidroja neatkarīgais militārais analītiķis Pāvels Lužins.
Arī ASV amatpersonas medijiem norādījušas, ka Krievijai "ir problēmas ar precīzi vadāmās munīcijas krājumiem".
Šos ziņojumus apstiprina arī kaujas laukā novērojamās Krievijas taktikas izmaiņas. Par to spilgti liecina Mariupoles “Azovstaļ” rūpnīcas apšaude, kur uzbrukumos izmanota galvenokārt nevadāmā munīcija. Šāda pat munīcija izmantota nu jau par kara noziegumiem uzskatītajā Mariupoles teātra bombardēšanā, kur slēpās simtiem civiliedzīvotāju un bērnu, kā arī gaisa triecienā pret Mariuples dzemdību namu.
Vai Krievijai ir iespējas ražot vairāk augstās precizitātes raķešu?
Daudzi Rietumvalstu eksperti uzskata, ka Krievijai starptautisko sankciju ietekmē būs grūtības aizvietot tās izmantoto augstās precizitātes ieroču arsenālu, papildinot šī tipa raķešu rezerves.
"Tātad, ja vien krievi nav iepriekš plānojuši un uzkrājuši šī tipa munīciju vai Rietumu mikroelektroniku, vai arī palielinājuši šī tipa ieroču ražošanu pirms kara, viņiem beigsies resursi, kas nepieciešami augstas precizitātes ieroču ražošanā, sacīja Dž. Lūiss.
Samazinoties šādu ieroču krājumiem, Krievija sāks meklēt alternatīvas, savu militāto uzdevumu izpildei.
Vēl nesen Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka pagājušajā nedēļā Krievijas gaisa triecienos tika nogalināti 60 civiliedzīvotāji. Viens no gaisa triecieniem tika vērsts pret skolu Bilohorivkas ciematā, kurā bija patvērušies 90 civiliedzīvotāji.
“Tas nozīmē, ka Krievija izmantos savu gaisa spēku spējas, lai satriektu Ukrainas spēkus uz zemes. Tāpat tas nozīmē, ka Krievija izmantos daudz plašāk nevadāmo munīciju, radot daudz vairāk blakus postījumu,” laikrakstam komentēja ASV bāzētās “Rand Corporation” vecākā politikas pētniece Dara Masikota (Dara Masicott).
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka kopš visaptverošā iebrukuma sākuma Ukrainā, Krievija mērķtiecīgi vērš uzbrukumus pret Ukrainas civilo infrastruktūru, kā arī civilajiem objektiem, kuros patvērušies mierīgie iedzīvotāji. Šāds Krievijas mērķis varētu tikt skaidrots ar vēlmi salauzt ukraiņu sabiedrības pretestību Krievijas okupācijai. Tajā pašā laikā, mērķtiecīgi iznīcinot civiliedzīvotājus Krievijas karaspēks apzināti veic kara noziegumus.
Šobrīd Ukrainā ar daudzu to atbalstošo valstu palīdzību uzsākta Krievijas pastrādāto kara noziegumu fiksēšana.