Ukrainas bruņoto spēku komandieris: Ukraina ir atvērta starptautiskai militāri tehniskai sadarbībai

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu – Krimas un Austrumukrainas teritoriju okupācija, kas aizsākās pirms septiņiem gadiem, iezīmēja jaunu hibrīdo starptautisko konfliktu ēru, satricinot arī starptautisko drošības vidi. Tas laiks iedragāja ideju par visas Eiropas drošības sistēmas izveidi un arī lika apšaubīt arī vienu no galvenajiem starptautiskās drošības sasniegumiem – 1975. gadā Helsinku konferencē parakstīto Nobeiguma aktu, kas vēlāk kļuva par pamatu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) izveidei. Tas deklarē tādus starptautiskus principus kā suverenitāti, spēka neizmantošanu, valstu teritoriālo integritāti, konfliktu noregulēšanu mierīgā ceļā un starptautisko tiesību saistību ievērošanu.

Taču Krievija ar savu revanšismu starptautiskajā sfērā nemitīgi cenšas atgriezt “spēka varu” un joprojām turpina stiprināt savas militārās spējas, galvenokārt rietumu un dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā.

Šādas darbības apdraud vienotās Eiropas attīstību un grauj reģionālo stabilitāti no Baltijas līdz pat Melnās un Kaspijas jūras baseinam, izaicinot NATO kā galveno Eiropas drošības elementu.

Ģenerālleitnants R. Komčaks gan norāda – krīze, ko pašlaik piedzīvo Eiropas drošības sistēma, tomēr nav pilnīga atgriešanās Aukstā kara laikā, jo šodien spēku samērs ir atšķirīgs.

Līdz 1989. gadam galvenie Padomju Savienības agresijas mērķi bija Rietumeiropas valstis, kamēr mūsdienās Krievijas agresīvā rīcība ir vērsta pret postpadomju valstīm, galvenokārt Ukrainu, kā arī pret NATO un ES dalībvalstīm Austrumeiropā, tai skaitā arī Latviju. Tādējādi Krievijas militārā agresija radikāli mainījusi politisko, militāro un stratēģisko situāciju gan ap Ukrainu, gan visā Eiropā kopumā.

Hāgas Starptautiskā krimināltiesa un Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja savos lēmumos un rezolūcijās ir oficiāli apstiprinājušas Krievijas agresijas faktu pret Ukrainu. Ukrainas bruņoto spēku komandieris gan atzīst – diemžēl esot vairākas pasaules organizācijas un valstis, kuras spītīgi nevēlas to saprast un atzīt, tādējādi “piespēlējot” agresoram, mudinot viņu veikt līdzīgas darbības nākotnē.

Izņemot Krimas okupāciju un Krievijas bruņoto spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā Doņeckas pilsētas Ilovajskas operācijas laikā, tagad karadarbību pret Ukrainu pārliecinoši apstiprina arī paši Ukrainas teritorijā esošie Krievijas regulārā karaspēka karavīri. Saskaņā ar izlūkošanas datiem šādu spēku lielums ir aptuveni 30 tūkstoši militārpersonu, ieskaitot Krimā izvietoto militāro komponenti.

Kā otru lielāko draudu ģenerālleitnants R. Komčaks min okupēto Doņeckas un Luhanskas apgabalu militarizāciju, ko veic Krievija un kas ietver pilnvērtīgu militāru formējumu izvietošanu un atbalstu. Pašlaik šajās teritorijās tiek izvietots Krievijas okupācijas spēku 1. un 2. armijas korpuss ar kopējo skaitu ap 31 tūkstoti militārpersonu.

Galvenos augsti kvalificēto speciālistu, tai skaitā dronu operatoru, amatus šo formējumu militārajās vienībās, kā arī tā sauktajā “Donbasa tautas milicijā” ieņem Krievijas militārpersonas. Tāpat notiek šo karaspēku komplektēšana un aprīkošana ar Krievijas bruņojumu un materiāliem – tiek veidoti un papildināti raķešu, munīcijas, pārtikas un citu resursu krājumi.

Savukārt vēl citus draudus Ukrainai rada Krievijas militāro spēku koncentrācija Ukrainas valsts robežas tuvumā. Lai arī starptautiski izskan ziņas, ka spēki tiek atvilkti, patiesībā šajos apgabalos tiek stiprināta militārā infrastruktūra, atjaunotas un izveidotas jaunas militārās bāzes. Krievija arī veic aktīvu jaunu karaspēka vienību apmācību.

Tāpat turpinās arī paātrināta Krimas militarizācija. Salīdzinot ar periodu pirms okupācijas, pussalā esošo Krievijas militāro formējumu skaits ir dubultojies, bet bruņojuma apjoms pieaudzis vairāk nekā piecas reizes. Ņemot vērā korpusa lieluma vienību veidošanos Krimā, paredzams, ka šie rādītāji drīzumā palielināsies vēl par pusotru līdz divas reizes.

Arī Krievijas Melnās jūras flotes kaujas spēks ir ievērojami nostiprināts. Tā sastāvā jau ir vairāk nekā 30 kuģi, seši raķešu kuteri un piecas zemūdenes. Krievijas militārā klātbūtnes, iespējams, ietver arī masu iznīcināšanas ieroču izvietošanu – notiek darbs pie kodolieroču glabāšanas iespēju atjaunošanas un apstākļu radīšanas stratēģiskai lidmašīnu izvietošanai.

Uz vispārējā Ukrainas iekšējās situācijas destabilizācijas un iedzīvotāju iebiedēšanas fona minētās operācijas ir vērstas uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, lai izveidotu pseidovalsts vienības, kuras pilnībā kontrolē Krievija kā Ukrainas sastāvdaļa.

Ņemot vērā sniegto informāciju, rodas jautājums, kā Ukrainai vajadzētu reaģēt uz pašreizējo situāciju? Kā norāda bruņoto spēku vadītājs – tikai kopīgi aizsardzības pasākumi Eiropā un Melnās jūras reģionā parādīs mūsu vienotību un sūtīs skaidru vēstījumu Krievijas vadībai par agresijas nepieļaujamību pret kaimiņvalstīm. Ukrainai jāpaplašina sadarbības loks arī aizsardzības jomā.

Šāda savienība varētu būt ne tikai platforma risinājumu meklēšanai drošības un aizsardzības jomā, bet arī sniegt ekonomiskus ieguvumus. Savienība, kurā dzīvo vairāk nekā 147 miljoni cilvēku un IKP pārsniedz 1,46 triljonus ASV dolāru, pati vai ar nelielu politisko atbalstu varētu sevi aizstāvēt.

“Ukraina ir gatava dalīties pieredzē, ko guvusi, stājoties pretim vienai no militāri sagatavotākajām un agresīvākajām valstīm pasaulē. Šajā kontekstā mūsu speciālisti var sniegt informāciju par mehanizēto, artilērijas vienību, inženieru un Speciālo operāciju spēku apmācību, medicīniskā atbalsta un loģistikas organizēšanu kaujas laukā, kā arī informatīvo operāciju veikšanu,” saka ģenerālleitnants.

Tāpat Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir  ievērojama pieredze mobilizācijas plānošanā un veikšanā, kā arī rezerves spēku veidošanā. Līdz šim veikti seši mobilizācijas “viļņi”, izveidojot pirmā un otrā ešelona rezerves spēkus.

Analizējot Ukrainas militāro pieredzi Austrumukrainā un citas pret Ukrainu vērstās Krievijas agresijas izpausmes, tiek izmantota Ukrainas-NATO hibrīdkara platforma ar mērķi ne tikai izvērtēt karā piedzīvoto, bet izstrādāt arī reālus ieteikumus līdzīgu situāciju novēršanai nākotnē.

“Ar ārvalstu partneriem labprāt dalāmies pieredzē, kas gūta, apturot Krievijas agresiju mūsu valstī. Ceru, ka arī Baltijas valstis saņem noderīgu informāciju tās tālākai ieviešanai atbilstošos militāros scenārijos,” viņš saka.