Ukrainas bruņoto spēku attīstības vīzija balstās ne tikai uz moderna bruņojuma ieviešanu un armijas infrastruktūras pilnveidi, bet arī visas sabiedrības noturības stiprināšanu un gatavības veicināšanu. Tā intervijā “Sargs.lv” atzīst Ukrainas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Ruslans Komčaks (Ruslan Khomchak). Tajā pašā laikā svarīga ir arī netradicionālo stratēģiju ieviešana bruņotajos spēkos, izveidojot jaunu atzaru – kiberspēkus.
Jautāts par Ukrainas armijas attīstības plāniem tuvāko desmit gadu laikā, komandieris uzsver – Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštāba vīzija ir vienotas komandsistēmas un komandvadības transformācija un pilnveide. Tas ietver arī atbildību sadali starp Ukrainas Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem, pārņemot atsevišķas ministrijas funkcijas kopā ar apmācītu personālu.
Taču ir arī citi tālejoši mērķi, piemēram, Gaisa un Jūras spēku operacionālās pavēlniecības izveide, apvienojot spēkus, kas ir pilnībā sagatavoti dažādām aizsardzības operācijām.
Ukrainas armijas komandiera ambīcija ir arī augsti profesionāla militārā personāla sagatavošana gan Ukrainā, gan ārvalstīs. Ļoti svarīgi, ka visu līmeņu personāls arī iegūst pieredzi dažādos NATO štābos un regulāri rotē. Šis mērķis iet roku rokā ar Ukrainas bruņoto spēku karavīru angļu valodas zināšanu uzlabošanu, kam vajadzētu aptvert visus virsniekus un vismaz pusi pārējo līmeņu armijas speciālistu.
Paralēli tam visam jāturpina uzturēt armijas vienību kaujas spējas augstā gatavībā, karavīriem jābūt atbilstoši ekipētiem un bruņotiem, lai jebkurā brīdī esošie materiāltehniskie līdzekļi būtu izmantojami kaujas uzdevumiem.
Tāpat Ukrainas bruņotajos spēkos tiek domāts par esošās infrastruktūras pilnveidi un jaunas izbūvi – gan militārās bāzes vienībām un atbilstošas telpas administrācijai, gan dažādu atbalsta infrastruktūru.
Kā prioritāte noteikta arī visu spēka veidu karavīru apmācība – gan teorētiskā, gan praktiskā, pilnveidojot iemaņas kaujas spēju uzturēšanai. Lai Ukrainas bruņotie spēki varētu attīstīties, nepieciešama arī efektīva likumdošana un sadarbība valstiskā līmenī.
Jau ziņots, ka atsevišķas NATO valstis iepriekš paziņojušas, ka plāno vairāk fokusēties uz t.s. “vieglajiem” ieročiem, attīstot kosmosa un kiberspēkus. Uz “Sargs.lv” jautājumu, cik mūsdienās svarīgi ir “smagie” ieroči, Ukrainas armijas komandieris atbild – asimetrisku draudu situācijā vadošo valstu bruņotie spēki visbiežāk miksē tradicionālās un netradicionālās stratēģijas un taktikas, izmantojot arī mūsdienu informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas.
Viņš turpina – tehnoloģiju straujā attīstība 20. gadsimtā mainījusi mums iepriekš zināmo kara raksturu. Lidmašīnas, zemūdenes un bruņumašīnas ir mūsdienu kara seja, taču tā vairs nav vienīgā. Bruņoto spēku pielāgošanās pilsētu un partizānu karam liek armijām koncentrēties uz mobilāku vienību un bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošanu, taču tas nevar būt noteicošais spēks.
Viņš uzskata, ka pašreiz Ukrainas bruņotajos spēkos ir pietiekamu daudz bruņotu militāro vienību, spēj veikt ar Ukrainas teritoriālās integritātes nodrošināšanu saistītos uzdevumus. Kaujas darbību analīze 2014. – 2015. gadā Ukrainas austrumos parādīja, ka bruņotajām mehanizētajām vienībām bija nozīmīga loma kaujas uzdevumu veikšanā.
R. Komčaks gan atzīst, ka līdz ar militārās stratēģijas maiņu mainās arī uzbrukuma metodes un taktika, taču vidējā termiņā bruņoti karavīri saglabās vadošo lomu sauszemes spēku kaujas uzdevumu izpildē. Lai arī, piemēram, Lielbritānija, kas ir salu valsts, ieminējusies, ka, iespējams, plāno atteikties no smagās bruņutehnikas un fokusēties tikai uz kosmosa un kiberspēkiem, Ukrainai šāds scenārijs nav piemērots. “Ņemot vērā mūsu iepriekšējo hibrīdkara pieredzi un joprojām pastāvošos draudus, Ukrainai bruņotie spēki to klasiskajā izpratnē pat būtu jāpalielina,” viņš rezumē.
