Esošā situācija Austrumukrainā un Krimā, kā arī šī brīža Krievijas militārās aktivitātes Ukrainas pierobežā liecina – draudi ir īsti. Tā šodien Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) un Kijevas drošības foruma organizētajā tiešsaistes diskusijā “Raugoties Ukrainas nākotnē: Ukrainas, NATO un ES drošības sadarbības perspektīvas” sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns.
Vērtējot Ukrainā veiktās un šobrīd notiekošās reformas, viņš norāda – Ukraina pašlaik sastopas ar trim ļoti svarīgiem uzdevumiem, ar kuriem ES un NATO var palīdzēt tikt galā, ja vien Ukraina pati izpilda savus mājas darbus,
Jau ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens vakar telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu aicinājis viņu deeskalēt saspīlējumu ap Ukrainu, ierosinot abu valstu vadītājiem tuvākajos mēnešos tikties trešajā valstī.
Kā otru svarīgu uzdevumu vēstnieks min reformas un to veiksmīgu īstenošanu, jo Ukrainai starptautiskais finansiālais atbalsts gan no Starptautiskā Valūtas fonda, gan Eiropas Savienības ir ļoti nozīmīgs. Ja reformas būs veiksmīgas, tad sadarbība ar šīm organizācijām kļūst stiprāka, ja ne – Ukraina “var palikt viena”.
Trešais izaicinājums Ukrainai – sabiedrības noturības stiprināšana, kas attiecas gan uz psiholoģisko, gan politisko noturību. Piekrītu, ka pēc 2014. gada Ukrainas sabiedrība ir mainījusies, taču, ja paskatās uz pērnā gada pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, var redzēt, ka cilvēki joprojām bieži atbalsta “vecos tikumus”.
Šobrīd abām pusēm – gan Ukrainai, gan ES un NATO – ir dažādas ekspektācijas vienai no otras, taču notiekošās reformas iet pareizā virzienā. J. Poikāns norāda, ka viena no tādām ir reforma, lai samazinātu valstī esošo centralizāciju un vairāk ieviestu e-pakalpojumus, tādējādi mazinot korupcijas riskus.
Tāpat pēdējo gadu laikā ievērojami stiprināta Ukrainas aizsardzības nozare, arī Ukrainas bruņotie spēki, salīdzinot ar 2014. gadu, ir auguši – gan bruņojuma un ekipējuma, gan taktiskajā ziņā. Taču joprojām liels izaicinājums ir citu uz pretkorupciju vērstu reformu īstenošana, kas svarīgi arī Ukrainas centienos tuvināties NATO. Lai arī vairākās jomās novērojams progress, nepieciešama visaptveroša un funkcionējoša sistēma.
Tikmēr NATO Informācijas un dokumentācijas centra un NATO pārstāvniecības Ukrainā pārstāve Vineta Kleine norāda, ka NATO atzinīgi vērtē līdzšinējos Ukrainas centienus un ievērojamo progresu, kas panākts drošības un aizsardzības jomā – gan aizsardzības plānošanas un komandvadības līmenī, gan profesionālās militārās izglītības pieejamībā.
Kā norāda diskusijas rīkotāji – kopš Maidana revolūcijas ir pagājuši jau septiņi gadi, taču Ukraina joprojām piedzīvo daudzus iekšējus un ārējus satricinājumus. Pirmkārt, konflikts Austrumukrainā joprojām nav atrisināts, un Krievijas atbalstīto separātistu kontrolētajos reģionos samilzt ne tikai sociālas, bet arī ekoloģiskās problēmas. Līdzīga situācija šobrīd ir arī Krievijas okupētajā Krimu, kur dzeramā ūdens apgādes problēmas kļūst aizvien akūtākas.
Paralēli jau esošajiem izaicinājumiem klāt nākuši arī jauni, turklāt Covid-19 pandēmija situāciju padarījusi Ukrainai vēl neizdevīgāku. Ukrainas sabiedrība ir nogurusi no pandēmijas, no kara, tā ir neapmierināta ar lēno reformu gaitu, vīlusies Eiropā un Rietumos kopumā, kā arī to fragmentētajās atbalsta programmās.
Diskusijā piedalījās bijušā Ukrainas premjerministra Arsēnija Jaceņuka Atvērtās Ukrainas fonda programmas direktore Oksana Mančulenko, LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa, Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns, kā arī NATO Informācijas un dokumentācijas centra un NATO pārstāvniecības Ukrainā pārstāve Vineta Kleine. Diskusiju vadīja Igaunijas Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra izpilddirektors Dmitrijs Teperiks.
Šis tiešsaistes pasākums organizēts kā daļa no ekspertu diskusijām par ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, kuras aizsāktas “Rīgas konferencē 2020” un turpināsies arī nākamajā – “Rīgas konferencē 2021”.
