Ukrainas regulāro spēku artilērists: Ukrainai šodien ir vajadzīgs visas Eiropas atbalsts

Krievijas bruņutehnika pie robežas

Pulkveža Andranika Gasparjana vadītā vienībā dien pieredzējuši karavīri, kuri, aizstāvot Ukrainu, kaujās piedalījušies jau kopš 2014. gada, stājoties pretim Krievijas agresijai pēc Krimas pussalas okupācijas.

Jautāts par to, kā septiņu gadu laikā mainījusies militārā konflikta gaita, viņš atzīst – nevienam nav noslēpums, ka Krievija 18-50 km attālumā no Ukrainas robežas ir atvilkusi ievērojamus militāros spēkus. Pie Ukrainas austrumu robežām tiek nogādāti vairāki desmiti bataljona taktisko vienību kā papildinājums jau esošajām 28 vienībām, kas Ukrainā atrodas kopš 2014. gada. Pēdējā laikā noformētas arī trīs Krievijas bruņoto spēku divīzijas.

Austrumukraina — Krievijas atbalstītie separātistu kaujinieki patrulē Luhanskas reģionā Austrumukrainā. Foto: Reuters/Scanpix

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Krievija okupētās Krimas teritorijā izvieto 76. gvardes Gaisa uzbrukuma divīzijas vienības, sauktas arī par Pleskavas desantniekiem, un arī pulkvedis Gasparjans atzīst – šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka situācija drīzumā varētu uzlaboties.

“Es kā karavīrs saprotu, ko tas nozīmē un ka militārie draudi nekur nav pazuduši. Tas pats attiecas arī uz politisko situāciju, publiskajā telpā regulāri ir dažādi Krievijas Federācijas paziņojumi, mērķtiecīgi cenšoties diskreditēt Ukrainas valdību un mazināt sabiedrības uzticību tai,” viņš saka.

Krievija regulāri pārkāpj pamieru

Lai arī kopš 2020. gada jūlijā starp Ukrainu un Krieviju ir panākta vienošanās par uguns pārtraukšanas režīmu, tas no Krievijas puses regulāri tiek pārkāpts, kamēr Ukrainas puse pamieru strikti ievēro.

To “Sargs.lv” intervijā iepriekš atzinis arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko. Oficiālie dati liecina, ka 2020. gadā karā nogalināti vismaz 50 Ukrainas armijas karavīri, tostarp četri karavīri nogalināti pavisam nesen – 26. martā Krievijas atbalstīto spēku sarīkotajā apšaudē. Kopš februāra vidus, kad Austrumukrainā atsākās sadursmes, tur krituši jau 16 ukraiņu karavīri.

Arī A. Gasparjans šo faktu apstiprina. Viņš saka, ka apšaudēs tiek izmantoti gan bezpilota lidaparāti, gan smagā artilērija un tanki regulāri apšauda. Turklāt Krievija ļoti aktīvi izmanto modernākos elektroniskās karadarbības līdzekļus, kas klaji demonstrē tās nepakļaušanos nesen noslēgtajam pamieram, kā arī tam, par ko tika lemts Minskas vienošanās laikā.

Jau ziņots, ka 2015. gada 12. februārī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tika parakstīta vienošanās par papildu pasākumiem, kā izbeigt karadarbību Ukrainas austrumos. Dokumentu parakstīja Ukrainas, Krievijas, EDSO un Donbasa pagaidu okupēto teritoriju pārstāvji. Lai arī karadarbību šī apņemšanās tā arī nav izbeigusi pilnībā, Minskas vienošanās joprojām ir kā pamats jebkādam konflikta atrisinājumam.

“Taču kopš tā brīža nekas daudz nav mainījies, manuprāt, šobrīd nav pazīmju, ka šim konfliktam ir iespējams drīzs atrisinājums. Ukrainas puse – gan valdība, gan bruņotie spēki – ievēro to, par ko vienojušies, par spīti tam, ka to klaji ignorē Krievija un tās kontrolētie kaujinieki Austrumukrainā. Mums ir ļoti grūti uz šo situāciju noskatīties īpaši tāpēc, ka gandrīz katru dienu zaudējam kādu savu karavīru,” saka pulkvedis Gasparjans.

Ukraiņiem reālu draudu gadījumā ir tiesības šaut

Viņš gan atklāj, ka Ukrainas bruņoto spēku komandiera pavēle ir – ja pastāv tieši draudi karavīra vai biedra dzīvībai vai arī svarīgu pozīciju zaudēšanai, tad ir tiesības atklāt uguni. Par to ir jāinformē vadība, taču nav jāprasa atļauja. Tomēr ikvienam šādam pretuzbrukumam ir jābūt pamatotam un adekvātam attiecībā pret pastāvošajiem draudiem, tas pieļaujams vien tad, ja pretinieks tuvojas un apdraud dzīvību.

Ukrainas armija — Ukrainas speciālo operāciju karavīri. Foto: Ukrainas bruņotie spēki

“Septiņu gadu laikā esam pieraduši būt modri un vienmēr gatavībā, bet no otras puses – ievērot visus noteikumus. Karotāja garam vienmēr ir jābūt,” viņš saka.

Stāstot par ikdienu frontes līniju tuvumā, pulkvedis atzīst, ka kāds karavīrs tiek zaudēts teju ik dienu. Tikmēr Krievija katru šādu situāciju izmanto, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainas politisko varu. Tā kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tautai ir solījis, ka darīs visu iespējamo, lai šo karu izbeigtu, Krievija prot ar informāciju manipulēt un provocēt. Tā regulāri noliedz pamiera pārkāpšanu, vainojot arī Ukrainas pusi dažādās provokācijās.

“Es kā kaujinieks un brigādes komandieris apzinos – jābūt gatavam jebkurā brīdī potenciālo Krievijas militāro agresiju atvairīt,” viņš saka.

Tāpat neviennozīmīga esot arī situācija Ukrainas valdībā, jo, piemēram, bijušais Ukrainas prezidents un šobrīd viens no opozīcijas līderiem – Petro Porošenko un viņa politiskā komanda bieži liek apšaubīt viņu pirms vēlēšanām dotos solījumus. Ar savu nostāju Ukrainas sabiedrībai it kā deklarē, ka Donbass ir Ukrainas teritorija, bet tajā pašā laikā neseko nekas konkrēts, lai šo konfliktu drīzumā izbeigtu.

Krievija Ukrainā izvērš dezinformācijas kampaņas

Tikmēr situācija Austrumukrainas okupētajās teritorijās Doņeckā un Luhanskā arvien pasliktinoties. Krievijas puse ir aizliegusi lietot ukraiņu valodu, tas attiecas gan uz skolām, gan dažādām iestādēm. Visās sfērās procedūras tiek pielāgotas Krievijas standartiem, līdz ar to tiek radīta sajūta, ka šī teritorija nekad nav piederējusi Ukrainai.

Šo gadu laikā mainījies arī sabiedrības kopējais noskaņojums. Konflikta pirmajos gados – no 2014. – 2016. gadam, iespējams, tas bija kareivīgāks nekā šobrīd. Turklāt Krievija pašlaik mērķtiecīgi izvērš dažādas dezinformācijas kampaņas, izmantojot gan sociālos tīklus, gan medijus, ar mērķi – Ukrainas sabiedrībā sēt paniku un vairot neuzticību Ukrainas valdībai.

Ukrainas prezidents V. Zelenskis apmeklē konfliktzonu Austrumukrainā, 09.04.2021. Foto: EPA/Scanpix

A.Gasparjans norāda – pat, ja valsts šobrīd daudz dara korupcijas apkarošanā, veic dažādas reformas, krievu propaganda pieķeras katram sīkumam, lai izceltu kaut ko negatīvu. Taču pozitīvi, ka laika gaitā sabiedrība uz viltus ziņām vairs tik viegli neuzķeras, daudziem ir atvērušās acis, ko pierāda arī dažādas uzticības aptaujas masu medijiem.

“Daudzi cilvēki pēdējā laikā arī pārstājuši iet uz pareizticīgo baznīcām, jo pamanījuši, ka tajās mazāk tiek sludināta garīgā vēsts, vairāk – Kremļa propaganda. Krievija savas intereses cenšas uzspiest arī caur kultūras sfēru. Tomēr uzskatu, ka pašlaik sabiedrība jau ieguvusi lielāku imunitāti pret Kremļa propagandu.

Ukrainas armija augusi – gan spēju, gan taktiskajā līmenī

Atgriežoties pie šī brīža aktualitātēm Ukrainas-Krievijas pierobežā, pulkvedis atzīst, ka Krievijas militāro spēku savilkšana robežas tuvumā tiek speciāli veikta ar tādu lielu troksni, lai Krievija iegūtu uzmanību, mediju rezonansi, bet iedzīvotājos radītu paniku. Tas tiek darīts ar nolūku, lai to vajadzības gadījumā izmantotu politiska spiediena izdarīšanai.

Lai arī Ukraina apzinās, ka Krievijas Federācijai ir lielāks militāro spēku un resursu apjoms, tomēr Ukrainas armija kopš 2014. gada ir ievērojami attīstījusies – gan ekipējuma, bruņojuma, gan taktiskajā ziņā. Gatavība šobrīd ir daudz augstāka visos līmeņos, arī bruņotajos spēkos un lēmumu pieņemšanas procesā.

“Pašlaik Ukrainas armija gan taktiskajā, gan materiāltehniskajā ziņā ir pietiekami stipra, lai savā teritorijā veiktu aizsargoperācijas, dodot pretiniekam triecienu, kas neļautu tam izvērsties. Uzbrukuma gadījumā pretiniekam tiktu nodarīti ne tikai lieli cilvēkresursu – karavīru zaudējumi, bet tas iedragātu arī Krievijas tēlu pasaulē, jo šim notikumam būtu liela starptautiskā rezonanse. Šobrīd ir pierasts, ka Krievija bieži mēdz noklusēt patiesos faktus un datus, bet tādā situācijā tas vienkārši nebūtu iespējams,” saka pulkvedis.

Tikmēr Ukrainas bruņotie spēki turpina attīstīties un stiprināt savas spējas. “Sargs.lv” jau ziņoja, ka šī gada martā Ukrainas Jūras spēkiem piegādāta jaunākās paaudzes pretkuģu raķešu sistēma “Neptun”, kas ievērojami uzlabos Ukrainas bruņoto spēku spējas Azovas un Melnās jūras piekrastē.

Spārnoto raķešu sistēma "Neptun". Foto: Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs

Tādējādi ir palielināta Ukrainas ietekme jūrā, atturot potenciālo agresoru. No vienas puses šis karš novājina Ukrainu, īpaši tās iedzīvotājus, no otras – Ukraina attīsta savas militārās spējas. Ukrainas aizsardzības nozare pierādījusi, ka īsā laika posmā spēj izstrādāt sarežģītus ieročus un militāro aprīkojumu savas valsts bruņoto spēku vajadzībām.

Bažas arī par Baltkrievijas retoriku

Baltkrievijā pēc A. Lukašenko vēlēšanām īpaši pēdējā gada laikā valda diezgan liela nestabilitāte. Ja iepriekš Baltkrievijas un Ukrainas attiecības bija vērstas uz sadarbību, ne velti Krievijas-Ukrainas sarunas “Minskas vienošanās” formātā tika organizētas tieši Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, tad pēdējā laikā retorika no baltkrievu puses ir mazliet pamainījusies.

Varot just, ka viņi vairāk izplata Krievijai izdevīgus propagandas vēstījumus. Baltkrievija izvērš kopīgas militārās aktivitātes ar Krieviju, un nav noslēpums, ka daudzi baltkrievu virsnieki mācījušies Krievijā. Tāpat Baltkrievijā regulāri uzturas arī krievu kaujinieki, kuri tur iziet apmācības.

Līdz ar to teorētiski pastāv papildu draudi, ka Krievijas karavīri varētu ienākt arī no Baltkrievijas puses, iespējams, pat kopā ar atsevišķiem baltkrievu militārajiem spēkiem. Viņš rezumē – pretinieka plāni šobrīd nav zināmi, taču fakts ir tāds, ka Ukrainai ir ap 1500 kilometru gara robeža ar Krieviju, pēc oficiālajiem datiem okupētajā Austrumukrainā šobrīd pastāvīgi atrodas vairāk nekā 7000 Krievijas regulāro vienību karavīru, tāpat lieli pretinieka militārie spēki ir Krimā un potenciāla draudu iespēja pastāv arī no Baltkrievijas puses.

Līdz ar to draudi var nākt praktiski no visām pusēm. Tāpat krievu karaspēks atrodas arī separātiskajā Piedņestras reģionā Moldovas austrumos pie robežas ar Ukrainu, kas teorētiski arī var piedalīties kopējā operācijā.

Tajā pašā laikā ukraiņu karavīrs atzīst – krievi varbūt bez problēmām prot uzbūvēt kaujas mašīnu, taču viņiem lielus izaicinājumus rada dažādu situāciju monitorings. To lieliski raksturo šī brīža situācija okupētajā Krimā, kur dzeramā ūdens problēmas tūliņ kļūs akūtas. Tai pašā laikā Krievija turpina izdarīt politisku spiedienu uz Ukrainu, mēģinot padarīt tieši Ukrainu līdzvainīgu ekoloģiskajā katastrofā, kas var draudēt kā Krimas pussalai, tā arī Donbasa reģionam Austrumukrainā applūdušo ogļu šahtu dēļ.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka dzeramā ūdens krīze Krimā gadu gaitā samilzt arvien vairāk. Līdz 2014. gadam, kad pussalu okupēja Krievija, 85 % Krimas iedzīvotājiem nepieciešamā dzeramā ūdens pussalā nonāca caur Krimas ziemeļu kanālu no Dņepras upes. Pēc tam Ukraina ūdensapgādi pārtrauca, piespiežot okupantiem paļauties tikai uz Krimā izraktajām akām, kā arī gruntsūdeņiem un ūdens rezervuāriem. Krievijas okupācijas iestādes Krimas dzeramā ūdens krīzē līdz šim vainojušas ne tikai Kijevas bezrūpību, bet arī ūdens pieprasījuma straujo pieaugumu Covid-19 pandēmijas laikā. Tikmēr Ukrainas puse norāda – ūdens trūkums Krimā ir tikai un vienīgi Krievijas okupācijas rezultāts. Tādējādi ūdens apgādes krīze beigsies vien līdz ar Krimas deokupāciju.

Svarīgs starptautiskās sabiedrības atbalsts

To, kāds konkrēti atbalsts ekipējuma un bruņojuma ziņā būtu nepieciešams Ukrainai no citām valstīm, lemj Ukrainas bruņoto spēku augstākā vadība, taču pulkvedis Gasparjans atzīst – ilgstošajā karadarbībā visvairāk cietusi tieši jūras komponente, liela daļa no flotes palikusi okupētajā Krimā. Ātrā laikā pārformēt jūras spēkus tikai saviem līdzekļiem vien esot ļoti sarežģīti.

Tāpat Ukrainai nepieciešams atbalsts, lai tā varētu veikt kopīgas mācības un operācijas ar NATO dalībvalstīm, taču šīs izmaiņas jau pamazām notiekot, arī sakārtojot normatīvo aktu bāzi.

"Mums nepieciešamas arī sakaru ierīces, jo iepriekšējās ir novecojušas, kamēr krievi moderno elektronisko karadarbību izvērš pilnā apmērā. Pateicoties materiāltehnisko līdzekļu atbalstam no ASV, šī joma pamazām uzlabojas, saņemam jaunas iekārtas un rācijas. Arī Ukrainas Aizsardzības ministrija veic iepirkumus, nu jau varam strādāt daudz efektīvāk,” viņš saka.

Gremdējoties atmiņās par Krievijas-Ukrainas konflikta sākumu, pulkvedis secina – diemžēl iepriekš Ukraina Krievijā nesaskatīja agresoru un tās īstos nolūkus. “Iedzīvotājiem vajag zināt savu vēsturi, lepoties ar savu zemi, attīstīt bruņotos spēkus, turēt tos gatavībā, bet sabiedrību – regulāri informēt par iespējamiem draudiem,” viņš saka.

Ukrainai šodien ir vajadzīgs visas Eiropas atbalsts, jo cilvēki ir noguruši no kara.

Krievijas propaganda visefektīvāk ielien tur, kur ir informācijas vakuums vai “caurumi” valsts informācijas politikā. Arī iedzīvotājiem jāsaglabā modrība, bet valdībai jāīsteno saprotama un atvērta politika – par Krievijas Federācijas patiesajiem mērķiem, par to, kas notiek kaimiņu valstīs.

Tāpat Ukrainai ir svarīgi uzturēt draudzīgas attiecības arī ar citām valstīm, lai krieviem ir grūtāk sabiedrību sašķelt un izplatīt nepatiesu informāciju, mēģinot kaimiņvalstis ar Ukrainu sanaidot.

Viņš uzskata, ka arī Latvijas iedzīvotājiem būtu svarīgi zināt patiesību, kas šobrīd īsti karo Ukrainā, jo dažreiz pat pašu ukraiņu politisko spēku vidū nav skaidrības, kas ir tie cilvēki, kuri Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās – Doņeckā un Luhanskā – karo.

“Tie ir cilvēki, kuri te ierodas ar Krievijas pasēm, bet vēlāk tās nomaina pret okupēto teritoriju vietvaras izdotajiem dokumentiem. Tie ir cilvēki, kuri pēc tam komandē separātistu kaujinieku brigādes un pulkus. Kad savām acīm redzi visu to bruņojumu un kaujas tehniku, rodas pavisam cits iespaids,” pauž pulkvedis A. Gasparjans.

Turklāt, pateicoties pētnieciskajai žurnālistikai, šī informācija ir publiski pieejama, piemēram, tādās pētnieciskās žurnālistikas centru vietnēs kā, piemēram, "Bellingcat" un "The Insider". Kā noslēgumā “Sargs.lv” saka Ukrainas bruņoto spēku pulkvedis – gribētos, lai visi par to uzzina, kā arī attiecīgu Ukrainas valsts informatīvo politiku.

Ukrainas regulāro spēku artilērists: Ukrainai šodien ir vajadzīgs visas Eiropas atbalsts

Dalīties ar šīs lapas saturu!