Lai arī pašlaik nekas neliecina par Krievijas agresijas pārtraukšanu Austrumukrainā un Krimā, vienīgais iespējamais atrisinājums šim konfliktam ir okupēto Ukrainas teritoriju atgūšana. Tā sarunā ar “Sargs.lv” saka Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko (Olexandr Mischenko). Viņš stāsta, ka Kremļa kontrolētajos Ukrainas apgabalos notiek ne vien masveidīga militarizācija, bet draud arī ekoloģiska un sociāla katastrofa. Turklāt 2020. gada vasarā noslēgto pamieru Krievijas puse regulāri pārkāpj – drošības situācija Austrumukrainā šobrīd atkal pasliktinājusies tieši Krievijas bruņoto provokāciju un regulārās apšaudes dēļ.
Kopš Krimas pussalas okupācijas 2014. gadā pagājuši septiņi gadi, kuru laikā Ukraina turpina ciest no Krievijas bruņotās agresijas un tās izraisītajām ekoloģiskajām un sociālajām sekām.
Oficiālie dati liecina, ka Austrumukrainas Donbasa reģionā karadarbībā nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, vairāk nekā 1,7 miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas, vēl vismaz viens miljons emigrējuši. Krievijas agresijas rezultātā cietusi arī Ukrainas ekonomika, zaudējot apmēram 20% no IKP.
Pamiers “uz papīra” un Krievijas bruņošanās
2020. gada jūlijā starp Ukrainu un Krieviju tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanas režīmu. Tiesa gan, prokrieviskie kaujinieki Donbasā to pārkāpa jau pirmās stundas laikā pēc tā stāšanās spēkā, apšaudot mērķi netālu no Uživkas pilsētas uz dienvidiem no Doņeckas, kamēr Ukrainas puse uguns pārtraukšanas režīmu strikti ievēro.
Kā stāsta Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksands Miščenko, tiek lēsts, ka Austrumukrainas okupētajā teritorijā joprojām atrodas vairāk nekā 7000 Krievijas regulāro vienību karavīru ar vērā ņemamu bruņojumu, savukārt Krimā – vismaz 24 000 liels karaspēks.
Krievija Donbasa reģionā ir noformējusi divus hibrīdarmijas korpusus, ko veido 34 000 trenētu un apmācītu speciālistu, kurus komandē augsta ranga Krievijas militārie profesionāļi. Šo spēku rīcībā ir vismaz 475 tanki, 948 cita veida bruņoti transportlīdzekļi, 762 artilērijas sistēmas, 208 raķešu sistēmas.
Ukrainā regulāri turpina ierasties dažādas Krievijas izlūkošanas un kaujas grupas, izvēršot savas nelegālās operācijas. Ukrainas pozīcijas un civilie objekti Donbasā ik dienu tiek apšaudīti vismaz desmitiem reižu.
Krimas militarizācija un cilvēktiesību pārkāpumi
To, ka Krievijas agresija Austrumukrainā un Krimā joprojām ir liels drauds visai Eiropai, savā 2021. gada pārskatā par ārpolitikas draudiem norāda arī Igaunijas Ārējais izlūkdienests. Krievijai pat savā ziņā ir izdevīgi uzturēt šo neatrisināto konfliktu, cerot, ka Ukrainas valdība agri vai vēlu piekāpsies Kremļa izvirzītajiem nosacījumiem.
Par Krimas militarizāciju liecina arī skaitļi, jo kopš 2014. gada Krievijas militārie spēki Krimā ir teju divkāršojušies, un Krievijas Melnās jūras flotes rīcībā jau ir 67 karakuģi un septiņas zemūdenes.
Militarizācija un kara propagandas izplatīšana notiek arī Krimas izglītības iestādēs, un tas negatīvi ietekmē nepilngadīgo jauniešu prātus. Līdz ar Krimas okupāciju ievērojami izmainījies arī tās iedzīvotāju sastāvs – vismaz 45 000 Ukrainas pilsoņu bijuši spiesti pamest savas mājas, savukārt līdz pat 500 000 Krievijas pilsoņu pārcēlušies uz dzīvi Krimā, līdzi sev nesot visu krievisko.
Politiskas vajāšanas Krimā ir ierasta prakse, aptuveni 100 Ukrainas pilsoņu tikuši nelikumīgi aizturēti, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām. Lielākā daļa no tiem ir Krimas tatāri. Tādējādi notiek etnisko minoritāšu un pamatiedzīvotāju apspiešana un rasu diskriminācija. Krimas tatāru tautas kongresa izpildinstitūcija joprojām ir aizliegta, un izglītība ukraiņu valodā pieejama vien 0,2% skolēnu.
Krimā tiek apspiesta arī reliģiskā brīvība, piemēram, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas kopiena no tās galvenās katedrāles Simferopolē tika izlika tikai par deviņu eiro centu parādu, savukārt viens Pareizticīgo dievnams Jevpatorijā pilnībā nojaukts.
Tāpat ir informācija par daudziem spīdzināšanas gadījumiem, nāvessodiem un bezvēsts pazušanu – kopš 2014. gada ziņots par 44 pazudušām personām, daži atrasti miruši, bet par 15 cilvēku likteņiem joprojām nav ziņu.
Novērota arī Ukrainas valstij piederošo aktīvu nelikumīga atsavināšana un privatizācija. Piemēram, Ukrainas valsts uzņēmumu “Massandra Winery” nesen iegādājās bankas “Rossiya” lielākais akcionārs miljardieris Jurijs Kovaļčuks, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvs draugs un tiek dēvēts arī par Putina “kasieri”.
Ukrainas vēstnieks Latvijā atzīst, ka šie ir tikai daži no piemēriem, kas ilustrē situāciju Krimā, un ir pārliecināts, ka Krievijas agresīvo politiku mainīt var tikai konsolidēta starptautiskās sabiedrības nostāja.
Pieaug ekoloģiskie draudi
Tikmēr kara darbība saasina jau tā smago ekoloģisko situāciju gan Ukrainas austrumos, gan Krimas pussalā, radot nopietnus draudus ekosistēmai. Starptautiskās organizācijas jau vairākkārt aicinājušas rīkoties, lai toksiski un ķīmiski piesārņotais Donbasa reģions nekļūtu par vēl vienu Černobiļu. Jāpiebilst, ka Donbass jau vēsturiski ir viens no Eiropas rūpnieciskākajiem reģioniem, kurā gadu gaitā augsne uzsūkusi toksiskos notekūdeņus un atkritumus no daudzām ogļu raktuvēm un ķīmiskajām rūpnīcām.
Pagaidām gan saldūdens deficīts Krimai vēl nedraudot, resursi pietiek arī, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības pat ilgstoša sausuma periodā. Saskaņā ar Ukrainas Valsts ūdens resursu aģentūras datiem Krimas vietējie ūdens resursi ir aptuveni 910 miljoni kubikmetru gadā, īpaši sausos gados samazinoties līdz 430 miljoniem kubikmetru. Savukārt gruntsūdens rezerves tiek lēstas ap 445,5 miljoniem kubikmetru gadā, kamēr ūdenskrātuves un dīķi papildus var nodrošināt apmēram 470,7 miljonus kubikmetru gadā.
Krimas iedzīvotājiem nepieciešami ap 101–105 miljoni kubikmetru dzeramā ūdens gadā, kas ir vairākas reizes mazāk, nekā šobrīd pieejamie resursi. Tādējādi pussalas iedzīvotāju vajadzības pēc dzeramā ūdens pagaidām var tikt apmierinātas pat sausākajos gados, taču ilgtermiņā šis noteikti būs izaicinājums.
Ukrainas vēstnieks Latvijā gan atgādina – saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām okupācijas valsts ir atbildīga par visu, kas notiek tās faktiskajā kontrolē esošajā okupētajā teritorijā. Līdz ar to arī iedzīvotāju nodrošināšana ar resursiem, ieskaitot ūdeni, ir okupācijas valsts atbildība.
Turklāt būvdarbos tiekot izmantotas ar toksiskiem un radioaktīviem atkritumiem piesārņotas smiltis no Kerčas metalurģijas rūpnīcas, kas ilgtermiņā apdraud vidi ne tikai Krimā, bet arī plašākā Melnās jūras reģionā.
Ukraiņi noraizējušies arī par sociālekonomiskās situācijas turpmāku pasliktināšanos, īpaši Austrumukrainas okupētajās teritorijās. Šis jautājums svarīgs arī Covid-19 pandēmijas laikā, jo pienācīgas kontroles neesamība okupētajās teritorijās rada epidemioloģiskus riskus ne tikai vietējā reģiona, bet arī blakus esošo teritoriju iedzīvotājiem.
Starptautiskais atbalsts Ukrainas suverenitātei
Vēstnieks norāda – 2020. gadā Ukraina pielikusi daudz pūļu, lai panāktu kompromisu un atjaunotu sarunu procesu ar Krieviju. Tai skaitā tika iniciēts 24/7 konsultāciju formāts – trīspusējas kontaktgrupas izveide starp Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvjiem. Turklāt šajā grupā Ukrainas delegācijā iekļauti arī vairāku jomu pārstāvji no Kremļa kontrolētajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Tāpat pērn tika prezentēts arī rīcības plāns Minskas vienošanās turpmākajā īstenošanas gaitā. Jau ziņots, ka 2015. gada 12. februārī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tika parakstīta vienošanās par papildu pasākumiem, kā izbeigt karadarbību Ukrainas austrumos. Dokumentu parakstīja Ukrainas, Krievijas, EDSO un Donbasa pagaidu okupēto teritoriju pārstāvji. Lai arī karadarbību šī apņemšanās tā arī nav izbeigusi pilnībā, Minskas vienošanās joprojām ir pamats jebkādam konflikta atrisinājumam.
Piemēram, šī gada 23. februārī ANO Cilvēktiesību padomes sesijas ietvaros notika arī Ukrainas organizētā paneļdiskusija par cilvēktiesību situāciju Krimā. Tajā attālināti piedalījās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, paužot bažas gan par vardarbību pret nacionālajām minoritātēm, gan pieaugošo militarizāciju Krimā, kas negatīvi ietekmē drošības situāciju visā Melnās jūras reģionā.
Arī 12. martā Igaunijas organizētajā ANO Drošības padomes neformālajā tiešsaistes diskusijā par situāciju Krimā viņš vēlreiz apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, norādot: “Krievijas rīcība ir starptautisko tiesību pārkāpums, kas negatīvi ietekmē starptautisko drošību un stabilitāti. Jau septiņus gadus starptautiskā sabiedrība skaidri paudusi atbalstu Ukrainai un starptautisko tiesību ievērošanai.”
“Aizvien aktīvāka pussalas militarizācija, ko īsteno Krievijas Federācija, tostarp daudzās militārās mācības un karakuģu būvēšana, joprojām negatīvi ietekmē drošības situāciju Melnās jūras reģionā. Pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības, Krievija ir uzspiedusi Krimas iedzīvotājiem savu pilsonību un iesauc tos savos bruņotajos spēkos. [..] Ir nepieņemami, ka Krimas tatāri tiek vajāti, uz viņiem tiek izdarīts spiediens, un viņu tiesības tiek rupji pārkāptas. Krimas tatāriem, ukraiņiem un visām pussalas etniskajām un reliģiskajām kopienām ir jānodrošina iespēja saglabāt un attīstīt savu kultūru, izglītību, identitāti un kultūras mantojuma tradīcijas, kuras patlaban pagaidu okupācijas dēļ ir apdraudētas. Ir jāizbeidz destruktīvās darbības pret pussalas kultūras mantojumu, piemēram, pret arheoloģiskajām vērtībām, mākslas darbiem, muzejiem vai vēstures pieminekļiem, kas nemitīgi turpinās,” pausts ES pozīcijā.
Jaunā Krimas platforma fokusējas uz piecām prioritārajām jomām – neatzīšanas politiku, drošību un pārvietošanās brīvību, pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšanu, cilvēktiesību aizstāvēšanu, kā arī negatīvās ietekmes uz ekonomiku un vidi novēršanu.
Ukraina novērtē Latvijas palīdzību
Ukrainas vēstnieks Latvijā izsaka lielu pateicību Latvijas valstij un pašreizējam aizsardzības ministram Artim Pabrikam par ievērojamo atbalstu, ko Ukrainai snieguši un joprojām sniedz Latvijas bruņotie spēki.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 20. janvārī Latvijas armija Ukrainas bruņotajiem spēkiem dāvinājumā nodeva septiņus transportlīdzekļus militārās medicīnas spēju stiprināšanai. Zinot, ka Ukrainā kara apstākļos bieži tiek ievainoti arī mediķi, šāds atbalsts ir ļoti svarīgs viņu drošības un darba apstākļu uzlabošanai.
Tāpat lielu atbalstu karavīriem un viņu tuviniekiem sniedzis NBS Kapelānu un Psihologu dienests. Virskapelāns Elmārs Pļaviņš ar saviem kolēģiem uz Ukrainu devies vairākkārt, lai bruņotajā konfliktā cietušajiem karavīriem un viņu tuviniekiem sniegtu garīgo un psiholoģisko palīdzību. Turklāt Latvijas armijas Kapelānu dienests ar savu padomu un ieteikumiem palīdzējis izveidot Ukrainas bruņoto spēku kapelānu dienestu, jo līdz tam tāds Ukrainas armijā neesot bijis.
E. Pļaviņš vairākus gadus organizē arī humānās palīdzības sūtījumus Austrumukrainas civiliedzīvotājiem, karavīriem un viņu ģimenēm, tai skaitā apģērbu, apavus, higiēnas preces un arī mazas dāvaniņas un saldumus bērniem Ziemassvētkos vai skolas gaitas uzsākot.
Par ilglaicīgu un būtisku ieguldījumu atbalsta sniegšanā cietušajiem ukraiņiem Ukrainas vēstnieks Latvijā š.g. 10. februārī E. Pļaviņam pasniedza Ukrainas III šķiras ordeni “Par sevišķiem nopelniem”.
Latvijas bruņotie spēki snieguši arī lielu atbalstu Ukrainas armijas instruktoru sastāva izveidē, kas Ukrainas bruņotajos spēkos tiek veidots tikai pēdējo gadu laikā. NBS instruktori no dažādām vienībām uz Ukrainu mācīt karavīrus dodas kopš 2016. gada, un līdz šim apmācīti jau vairāk nekā 400 Ukrainas armijas instruktoru.
Ukrainai daudzus gadus palīdz arī Latvijas valsts, piemēram, Latvijā nodrošinot rehabilitācijas kursu konfliktā cietušajiem karavīriem. Savukārt aizsardzības nozare palīdz arī cietušo karavīru ģimenēm un bērniem, sadarbībā ar Jaunsardzi viņiem organizējot vasaras nometnes Latvijā. Pagājušajā gadā gan daudzi pasākumi nenotika Covid-19 pandēmijas dēļ.
