ASV prezidents Džo Baidens otrdien sazvanījies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, telefonsarunā aicinot viņu uz tikšanos trešajā valstī.
Abi prezidenti saruna apsprieduši vairākus reģionālus un globālus jautājumus. Prezidents Baidens uzsvēra ASV nelokāmo apņemšanos ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo neatkarību. Viņš arī pauda bažas par pēkšņo Krievijas militāro spēku palielināšanu okupētajā Krimā un Ukrainas robežu tuvumā, kā arī aicināja Krieviju mazināt spriedzi.
Baidens arī ierosinājis Putinam tuvākajos mēnešos sarīkot samitu trešajā valstī, pavēstīja Baltais nams.
Nav zināms, kāda ir Krievijas prezidenta atbilde uz šo aicinājumu.
"Tas, uz ko mēs strādājam, ir - prognozējami un stabili. Mēs nesagaidām, ka izveidosies uzticība, bet gan prognozējamība un stabilitāte," viņa sacīja žurnālistiem.
Izsakoties par Baidena un Putina iespējamo samitu, Psaki norādīja, ka rosināts to sarīkot "tuvāko mēnešu laikā", un tas nozīmē, ka tikšanās varētu notikt "šajā vasarā".
Kaut arī Vašingtona vērsusies pie Kremļa, Psaki norādīja, ka spēkā paliek ASV plāni sodīt Krieviju par iejaukšanos vēlēšanās un plašo kiberuzbrukumu. "Prezidents pauda skaidri - sekas būs," norādīja Psaki.
Baidena zvans Putinam notika vairākas stundas pēc tam, kad Krievijas ārlietu ministra vietnieks brīdināja Vašingtonu turēt savus karakuģus pa gabalu no Melnās jūras, sakot, ka tas būs “viņu pašu labā”, kā arī, ka tādējādi pastāv risks reģionu padarīt par “pulvermucu”.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka Krievijas ziņu aģentūras otrdien atsaucās uz Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu, kas brīdināja karakuģus Melnajā jūrā ieturēt distanci, sakot, ka pastāv augsts incidentu risks.
“Amerikāņu kuģiem mūsu krastu tuvumā nav vietas, tā ir tikai provokācija. Provokatīva vārda tiešā nozīmē: viņi pārbauda mūsu spēkus, spēlē uz nerviem. Viņiem tas neizdosies,” citēts S. Rjabkovs.
“Mēs brīdinām ASV, ka tām labāk palikt tālu no Krimas un mūsu Melnās jūras piekrastes. Tas būs viņu pašu labā.”
Sagaidāms, ka ASV karakuģu “USS Donald Cook” un “USS Roosevelt” ierašanās Melnajā jūrā gaidāma rīt un ceturtdien.
ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens otrdien Briselē tikās ar Ukrainas ārlietu ministru, paužot ASV atbalstu Ukrainai, kamēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecināja alianses “nelokāmo atbalstu” Kijevai.
Abi līderi pārrunāja arī Irānas kodolprogrammu, Afganistānas miera sarunas un globālās klimata pārmaiņas, ziņo Kremlis.
Maikls Makfols (Michael McFoul), bijušais ASV vēstnieks Maskavā laikā, kad Krievija 2014.gadā anektēja Krimu, šonedēļ paziņoja, ka Putins, šķiet, pārbauda Baidenu un viņa reakciju uz militāriem draudiem.
Citi apgalvo, ka Putins reaģē uz spiedienu, ar ko viņam jāsaskaras Krievijā. Aptaujās vērojama viņa reitingu pasliktināšanās, kā arī jānovērš uzmanība no Alekseja Navaļnija, kura veselības stāvoklis cietumā turpina pasliktināties.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu otrdien paziņoja, ka NATO plāno reģionā izvietot 40 000 karavīru un 15 000 vienības militārā aprīkojuma, un ka Krievija vien reaģē un aizsargājas. NATO šādu apgalvojumu noliedz.
Viņš arī vainoja NATO mācības un kaujas gatavības pārbaudes augošajā spriedzē.
“Trīs nedēļu laikā Krievijas rietumu apgabalos veiksmīgi tika izvietotas divas armijas un trīs gaisa spēku vienības, lai veiktu kaujas mācības,” viņš teica.
Viņš piebilda, ka “karaspēks ir parādījis pilnīgu gatavību un spēj veikt uzdevumus, lai nodrošinātu valsts militāro aizsardzību,” un ka mācības tiks pabeigtas divu nedēļu laikā.
Preses konferencē ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu (Dmytro Kuleba) NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka patiesībā Krievija ir izvietojusi ieročus reģionā, nosaucot šādu soli par “nepamatotu, neizskaidrotu un dziļi satraucošu”. “NATO stāv plecu pie pleca ar Ukrainu,” viņš sacīja.
