Nozares politika

19. oktobrī notika kārtējā Aizsardzības industrijas konsultatīvās padomes sēde, kurā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadībā apsprieda industrijas atbalsta pasākumus, Eiropas Savienības fondu iespējas aizsardzības un duālās nozīmes industrijas stiprināšanai, kā arī citas aktualitātes.

Trešdien, 12. novembrī, Aizsardzības ministrijā notika svinīga sadarbības līgumu parakstīšana ar četrām zinātnes universitātēm – Latvijas Universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Šo līgumu parakstīšana ir būtisks solim pretim ciešākai sadarbībai starp valsts...

Piektdien, 31. oktobrī, Trūbijā, Spānijā, aizsardzības ministra Andra Sprūda vizītes laikā uzņēmumā “Rheinmetall Expal Munitions” parakstīts līgums par “C-5” prettanku mīnu iegādi, lai stiprinātu Latvijas aizsardzību.

No 30. līdz 31. oktobrim aizsardzības ministrs Andris Sprūds dosies darba vizītē uz Madridi un Trūbiju, Asturījas reģionā, Spānijā, lai ar Spānijas aizsardzības ministri Margaritu Roblesu Fernendezu (Margarita Robles Fernández) pārrunātu divpusējo sadarbību aizsardzības jomā un reģionālās drošības aktualitātes.

28. oktobrī Rīgā, viesnīcā “Radisson Blu Daugava”, norisinājās Latvijas – Dānijas Aizsardzības industrijas dienām veltīts pasākums, kas pulcēja vairāk nekā 170 dalībnieku no abu valstu uzņēmumiem, organizācijām un valsts iestādēm. Pasākumu rīkoja Latvijas Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Dānijas Aizsardzības un Ārlietu ministrijām, Dānijas...

Otrdien, 28. oktobrī, Rīgā notiks Latvijas–Dānijas Aizsardzības industrijas dienas, kurās piedalīsies vairāk nekā 170 uzņēmumu un organizāciju pārstāvju, kā arī amatpersonu, ievērojami pārsniedzot sākotnēji prognozēto dalībnieku skaitu.

Ceturtdien, 23. oktobrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar Dānijas vēstnieku Latvijā Mortenu Jespersenu (Morten Jespersen) un Dānijas aizsardzības atašeju Latvijā Visti Salomonsenu (Visti Salomonsen), lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju Eiropā, transatlantisko sadarbību un Dānijas – Latvijas sadarbības stiprināšanu.

16. oktobrī Saeimā notiks balsojums par Zemessardzes likuma grozījumu nodošanu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, lai tālāk lemtu par Zemessardzes atbalstītāju sistēmas un saīsinātās zemessargu militārās apmācības programmas iekļaušanu normatīvajā aktā.

Šodien Saeima steidzamības kārtā 2. lasījumā apstiprināja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas paredz paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu un pretmobilitātes pasākumu īstenošanu Baltijas aizsardzības līnijas ietvaros. Likums attieksies uz apmēram 2000 hektāru lielu teritoriju Vidzemes un Latgales reģionā, sešās...

Otrdien, 30. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja Valsts aizsardzības un drošības fonda likumprojektu, kas paredz izveidot specializētu fondu, nosakot tā izveides, finansēšanas, pārvaldības un līdzekļu izmantošanas kārtību.

Latvijas austrumu sauszemes robežas slēgšana būtu valdības kopīgs lēmums, kurā jāņem vērā drošības un tautsaimniecības apsvērumi, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Otrdien, 23. septembrī, Ministru kabinets pieņēma nozīmīgu lēmumu aizsardzības jomas stiprināšanas intensificēšanā – turpmāk aizsardzības infrastruktūras būvniecībā var tikt piemērots privātās un publiskās partnerības ietvars.

Nacionālie bruņotie spēki atbalsta Latvijas austrumu pierobežā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju – to atjaunošana var būt nozīmīgs ieguldījums valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, kalpojot kā dabiskie šķēršļi Latvijas austrumu pierobežā.

Ceturtdien, 25. septembrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds dosies reģionālajā vizītē uz Balviem, kur informēs Balvu novada pašvaldību un iedzīvotājus par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu un tā nosacījumiem.

Latvijas austrumu robežas militārās aizsardzības virsuzdevums ir aizsargāt ikvienu pierobežas iedzīvotāju no agresora jau no pirmā valsts teritorijas centimetra, uzstājoties Saeimas organizētajā konferencē “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040”, uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par provizorisku finansējuma sadalījumu 150 miljardu eiro apmērā jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumam, kas paredzēti aizsardzības gatavības paaugstināšanai Eiropas Savienības valstīs. Latvijai paziņotie 5,68 miljardi eiro primāri tiktu ieguldīti nacionālās aizsardzības un drošības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja divu miljonu eiro pārdali "Valsts aizsardzības korporācijas" pamatkapitāla palielināšanai.

Saeimas deputāti šodien pirmajā lasījumā atbalstīja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kuru pieņemt pēc iespējas ātrāk mudinājusi Nacionālās drošības padome.

Trešdien, 27. augustā, Tartu, Igaunijā aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru (Hanno Pevkur), lai pārrunātu aktuālos reģiona drošības un aizsardzības jautājumu, izceļot aizsardzības spēju stiprināšanu un kritiskās infrastruktūras drošību.

Izdienas pensiju reformai ir jānotiek, taču militārpersonām izdienas pensijas tiks saglabātas, norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Otrdien, 22. jūlijā, Ministru kabinets izvērtēja iespējamu Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātu attīstību, izmantojot Eiropas Savienības izveidoto Security Action for Europe (SAFE) instrumentu

Aizvadītajā nedēļā aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, kā arī ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību veselības aprūpes un civilmilitārās medicīnas jomā.

Trešdien, 9. jūlijā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklē Berlīni, Vācijā, kur tiekas ar Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas vadītāju Tomasu Rūvekampu (Thomas Röwekamp) un pārrunā abu valstu sadarbību aizsardzības industrijas attīstībā.

Trešdien, 18. jūnijā, Aizsardzības ministrija ir publicējusi 2024. gada publisko pārskatu, lai informētu sabiedrību par ministrijas paveikto aizsardzības jomā, par piešķirtā valsts budžeta izlietojumu, kā arī nākotnes attīstības virzieniem, atklāj Aizsardzības ministrija.

Valdība turpina mērķtiecīgu aizsardzības spēju stiprināšanu, pieņemot virkni būtisku lēmumu, kas vērsti uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību, pretmobilitātes pasākumu ieviešanu un valsts drošības nostiprināšanu. To 18. jūnijā preses konferencē uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds un NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Kijivā notikusi Ukrainas un Latvijas Aizsardzības ministriju pārstāvju tikšanās, kuras laikā pārrunāta abu valstu sadarbība aizsardzības jomā, teikts Ukrainas Aizsardzības ministrijas mājaslapā.

Šonedēļ darba vizītē Vašingtonā, ASV, aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar ASV Kongresa pārstāvjiem un aizsardzības nozares vadošām amatpersonām, lai pārrunātu abu valstu sadarbību aizsardzības jomā un stiprinātu transatlantiskās saites.

Daudzās valstīs pēc Aukstā kara noslēguma aizsardības izdevumu samazināšana noveda pie labi attīstītu un funkcionējošu totālo valsts aizsardzības sistēmu sairuma un šo sistēmu izveides zināšanu zaudēšanas. Tāpēc pašreizējos draudu apstākļos Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir jābūt par līderiem visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu attīstībā...

16. aprīlī Aizsardzības ministrijā norisinājās pirmā Aizsardzības industrijas konsultatīvās padomes sēde, kurā vienojās par prioritāriem virzieniem aizsardzības industrijas attīstībai un veidoja pamatu ciešākai sadarbībai starp nozari un ražojošajiem uzņēmumiem.

Lai atvieglotu nepieciešamās informācijas iesniegšanu un apkopošanu par vēja parku izbūves saskaņošanu, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi veidlapu, kas paredzēta vēja parku attīstītājiem.

Saeimas Ārlietu komisija trešdien pirms galīgā lasījuma atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Aizsardzības ministra Andra Sprūda biroju papildina četri padomnieki: Džeina Gaile, Inese Tauriņa, Mārtiņš Kossovičs un Ervins Labanovskis.

Pēc izstāšanās no Otavas konvencijas Latvija nevadāmās kājnieku mīnas varētu iegādāties no Polijas un Somijas vai arī tās komplektēt Latvijā, žurnālistiem trešdien atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), komentējot iespējamos ieroča sagādes variantus.

Latvijā plānota programma atvaļināto karavīru un virsnieku nodarbināšanai aizsardzības industrijā, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Aizsardzības ministrija aicina interesentus apmeklēt aizsardzības inovāciju samita “Drone Summit 2025” oficiālo mājaslapu www.dronesummit.lv, lai iegūtu aktuālāko un svarīgāko informāciju par pasākuma norisi.

Šodien, 20. martā, Aizsardzības ministrijā notika NATO aizsardzības atašeju tikšanās, kuras laikā viņiem tika sniegts ieskats šonedēļ apstiprinātajā Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025.-2036. gadam, kā arī aplūkotas citas nozares aktualitātes.

Šodien, 12. martā, Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres amata pienākumus sāk pildīt Liene Gātere, kura līdz šim bija aizsardzības ministra Andra Sprūda biroja vadītāja.

Aizvadītās nedēļas nogalē norosinājās Ukrainas un NB8 formāta dalībvalstu aizsardzības ministru un pārstāvju tikšanās, kurā runāts par Ukrainai nepieciešamo atbalstu tās karā ar Krieviju, kā arī drošības garantijām Ukrainai.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicēts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojums par stratēģiskās koordinācijas darba grupas izveidi, kas izstrādās plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai.

Latvijas bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam tuvākajos gados jāsasniedz 31 000, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Aizsardzības ministrija aicina mazos un vidējos uzņēmumus pieteikties Eiropas Komisijas Aizsardzības inovāciju programmas (EUDIS) biznesa akseleratora un tīklošanās (Business Accelerator and Matchmaking) aktivitāšu konkursiem, lai stiprinātu biznesa attīstību, sadarbību ar gala lietotājiem, reģiona nozares uzņēmumiem un investoriem.

24. februārī Aizsardzības ministrijas rīkotajā preses konferencē aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns skaidroja Latvijas aizsardzības prioritātes 2025. gadā, kā arī turpmāko atbalstu Ukrainai. Viņi uzsvēra, ka drošības situācija reģionā nemitīgi mainās, un Latvijai ir jāpielāgojas...

Piektdien, 14. februārī, aprit Latvijas un Apvienotās Karalistes dibinātās Dronu koalīcijas pirmā gadadiena. “Ar lepnumu varam atskatīties uz pirmajā Dronu koalīcijas gadā paveikto – Latvijas dronu industrija ir ne tikai sniegusi praktisku atbalstu Ukrainai kaujas laukā cīņā pret okupantu armiju, bet arī ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. Mūsu...

Jautājums par Latvijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, ir Aizsardzības ministrijas darba kārtībā, atzīst aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Ceturtdien, 6. februārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds telefonsarunā ar Apvienotās Karalistes aizsardzības ministru Džonu Hīliju (John Healey) pārrunāja paveiktos un turpmākos darbus starptautiskās dronu koalīcijas attīstībā.

Uzzini, kā tiks stiprinātas Latvijas aizsardzības spējas 2025. gadā! Skaties tiešsaistes diskusiju ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu, kuru vadīs Sargs.lv redaktors Kārlis Roķis. Saruna norisināsies 29. janvārī plkst. 9:30, un to varēsiet vērot Sargs.lv, Latvijas armijas Facebook un YouTube kanālos. Diskusijā tiks apspriestas tādas būtiskas...

ANO Jūras tiesību konvencijas vienkāršošana prasītu gadus, tāpēc šobrīd notiek sarunas starp NATO dalībvalstīm un Baltijas jūras valstīm, lai saprastu, kādus elementus vajadzētu pilnveidot, runājot par reaģēšanu uz incidentiem jūrā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Ceturtdien, 23. janvārī, Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Viļņā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās par nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus ES un NATO valstīs, nosakot jaunu kritēriju – vismaz 3 % no IKP.

Patlaban Latvijas aizsardzības industrijas loma mūsu spējās veido ap 10%, bet notiek virzība uz 20% un 30%, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), uzsverot, ka politiķiem ir jādod industrijai skaidri signāli, ka valsts turpinās bruņoties.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) un valdību vadītāji trešdien vienojās, ka bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sagatavos neatkarīgu ziņojumu ar politikas ieteikumiem, lai veicinātu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Otrdien, 14. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, kurš paredz arī būtisku aizsardzības nozares ieguldījumu.

Otrdien, 7. janvārī, norisinājās virtuāla tikšanās starp Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu un jauno Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni (Dovilė Šakalienė), kurā pārrunāja reģionālās drošības sadarbības stiprināšanu un atbalstu Ukrainai.

Latvija atbalsta lielāku NATO klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem, atklāj aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

No nākamā gada aizsardzības kopējā budžeta 40% tiks ieguldīti Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībā – tas ir par 20% vairāk nekā to nosaka NATO vadlīnijas.

Ceturtdien, 19. decembrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, tiekoties ar Latvijas Mednieku savienības priekšsēdētāju Jāni Baumani, parakstīja plānu par kopīgi īstenojamiem pasākumiem 2025. gadā. Pasākumu plāns ir ik gadu atjaunojams pielikums pie 2017. gadā noslēgtās vienošanās par sadarbību starp Aizsardzības ministriju un Latvijas Mednieku...

Otrdien, 17. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu 2025. gada maijā Rīgā organizēt starptautisku dronu samitu.

Otrdien, 10. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu sniegt finansiālu atbalstu 46 242 eiro apmērā piecām biedrībām domnīcu konkursa ietvaros, lai veicinātu pētniecību un sabiedrības informētību aizsardzības jautājumos, kā arī sadarbību ar Latvijas domnīcām, portālu "Sargs.lv" informēja Aizsardzības ministrija.

2025. gada Latvijas aizsardzības budžets ir lielākais valsts vēsturē, sasniedzot 1,56 miljardus eiro, kas ir stratēģiski ieguldījumi ne tikai valsts drošībā, bet arī ekonomikas attīstībā. Kā norādīts Aizsardzības ministrijas publiskotajā pārskatā par plānotajiem aizsardzības izdevumiem 2025. gadā jeb “Baltajā grāmatā”, šāds ievērojams budžeta...

Dzīvojot tiešā agresorvalsts Krievijas kaimiņos, Latvijas aizsardzības stiprināšana nav tikai teorētisks jautājums – tā ir eksistenciāla nepieciešamība. Reģionālās drošības izaicinājumi, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, liek Latvijai pastiprināt bruņojumu, uzlabot militāro infrastruktūru un palielināt karavīru skaitu. 2025. gada aizsardzības...

Šonedēļ, 12. novembrī, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto priekšlikumu atbalstīt Valsts robežsardzi, īstenojot vienreizēju nodrošinājumu ar karavīra kaujas formas tērpa sastāvdaļām no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem un turpmāko to uzturēšanu uzticot Valsts robežsardzei.

Šonedēļ, 11. novembrī spēkā stājušies grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas turpmāk Latvijas militārās tehnikas ražotājiem ļaus daudz efektīvāk un operatīvāk testēt pašu ražoto tehniku, lai to sekmīgi sertificētu un tālāk nodotu Nacionālo bruņoto spēku ekspluatācijā. “Sargs.lv” skaidro – kādi trūkumi līdz šim bija likumdošanā, kā tie ietekmēja...

Krīzes un kara situācijā ļoti būtiska loma ir pakalpojumu nepārtrauktībai, un karš patērē neizsakāmi daudz resursu, tāpat vienlīdz būtiski izņēmuma stāvoklī katram zināt savus uzdevumus un lomu, tā atklājot semināru par uzņēmumu lomu valsts aizsardzībā, sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Tikšanās laikā tika pārrunāta militārās industrijas...

Saeimas deputāti trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2025. gada valsts budžetu, kurā aizsardzības izdevumiem kopumā novirzīti 3.45% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jeb 1,56 miljardi eiro.

Šonedēļ 5G testa vidē militārajā bāzē “Ādaži” un citās vietās Latvijā NATO uzsāk jauno aizsardzības tehnoloģiju izpētes un izmēģinājumu eksperimentu – “Digitālā mugurkaula eksperiments” (Digital Backbone Experiment jeb DiBaX). DiBaX eksperimenta laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta piektās paaudzes mobilo telekomunikāciju un zemās orbītas satelītu...

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Valsts drošība nākamajā gadā ieņem galveno lomu Latvijas valdības budžeta plānos. Apstiprinot 2025. gada budžeta likumprojektu...

Valdība otrdien atbalstīja vēl 1,43 miljonu eiro novirzīšanu, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar pastiprinātas Latvijas-Baltkrievijas robežas uzraudzības nodrošināšanu.

Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas gatavos izmaiņas regulējumā, kas paredzēs izdienas pensijas vecumu sasniegušām iekšlietu dienestu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un karavīriem atļaut turpināt dienestu, vienlaikus saņemot pensiju.

Valdība ceturtdien atbalstīja 284,3 miljonu eiro novirzīšanu ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā, kopumā prioritārajiem pasākumiem pārdalot 474,438 miljonus eiro.

Trešdien, 18. septembrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklēs Bukaresti, Rumāniju, lai piedalītos Bukarestes devītnieka aizsardzības ministru sanāksmē.

Lai stiprinātu Latgales informatīvo telpu, kā arī veicinātu pierobežā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju noturību pret Krievijas dezinformāciju un gatavību aizsargāt valsti, otrdien, 10. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu sniegt finansiālu atbalstu 69 794,17 eiro apmērā septiņiem projektiem “Atbalsts Latgales...

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ar nozaru asociācijām pārrunāja Aizsardzības ministrijas izstrādātās vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijai, topošo industrijas attīstības stratēģiju, kā arī aicināja uzņēmējus iesaistīties valsts aizsardzības iepirkumos.

No 9. līdz 13. septembrim Rīgā norisināsies plānošanas sesijas vērienīgam aizsardzības inovāciju izmēģinājumam – digitālā mugurkaula (digital backbone) eksperimentam DiBaX, ko NATO sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un mobilo sakaru operatoru “LMT” veiks oktobra beigās 5G testa vidē militārajā bāzē “Ādaži”.

Atbilstoši valdības lēmumam, aizsardzības resors lielāko finansējuma samazinājumu jeb 4,1 miljonu eiro paredzējis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, norāda Aizsardzības ministrija.

Lai veicinātu pētniecību un sabiedrības informētību aizsardzības jautājumos, kā arī sadarbību ar Latvijas domnīcām, Aizsardzības ministrija aicina domnīcas piedalīties projektu konkursā.

Lai stiprinātu kiberdrošību Latvijā un ieviestu pārskatītās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas prasības, 1.septembrī spēkā stāsies Aizsardzības ministrijas izstrādātais Nacionālās kiberdrošības likums. Darbu uzsāks arī jauna institūcija – Nacionālais kiberdrošības centrs.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē Apvienotajā karalistē tikās ar Apvienotās Karalistes Bruņoto spēku ministru Lūku Polardu (Luke Pollard).

Pirmdien, 19. augustā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, tiekoties ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadību un biedriem, pārrunāja Aizsardzības ministrijas izstrādātās vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei valsts aizsardzības iepirkumos.

23. jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plāns 2025.–2036. gadam, kas paredz ievērojamas investīcijas – aptuveni 7 miljardus eiro – vien NBS spēju stiprināšanā. Plāns ietver personāla paplašināšanu līdz 61 000 karavīru, tostarp tālās darbības raķešu sistēmām “HIMARS”, jaunu riteņu...

Šodien pēc Ministru kabineta sēdes aizsardzības ministrs Andris Sprūds preses konferencē informēja medijus par Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) 12 gadu attīstības plānu, kas tika apstiprināts sēdes slēgtajā daļā. Ministrs uzsvēra valdības apņēmību stiprināt valsts drošību un aizsardzību, kas, kā atzīst valdība, ir viena no galvenajām prioritātēm.

Trešdien, 17. jūlijā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas delegācijas pārstāvjiem Donu Beikonu (Don Bacon) un Saludu Karbahalu (Salud Carbajal), kas darba vizītē apmeklē Latviju.

Otrdien, 16. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas rīkotajās nodarbībās un pasākumos.

Aizsardzības ministrija informē, ka pagājušajā nedēļā notikušajā NATO samitā Vašingtonā Latvija un Vācija vienojās par padziļinātu sadarbību dronu koalīcijas paspārnē, lai nodrošinātu dronu pasūtījumus Ukrainas atbalstam.

Stiprinot Nacionālo bruņoto spēku militāro spēju un militārās industrijas attīstību, Aizsardzības ministrija ir lēmusi iecelt vakantajā valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos amatā līdzšinējo Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieku ģenerālmajoru Andi Dilānu. Tikmēr brigādes ģenerālis Georgs Kerlins iecelts Nacionālo bruņoto...

Piektdien, 28. jūnijā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklēs Romu, Itāliju, kur tiksies ar Itālijas aizsardzības ministru Gvido Kroseto (Guido Crosetto).

No 13. līdz 14. jūnijam Briselē, Beļģijā, Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmes laikā, parakstot nodomu vēstuli, Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai oficiāli pievienojās Itālija un Francija.