Saeimas deputāti šodien pirmajā lasījumā atbalstīja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kuru pieņemt pēc iespējas ātrāk mudinājusi Nacionālās drošības padome.
Likumprojekts paredz īpašu kārtību Latvijas austrumu robežas stiprināšanai, un tam noteikta steidzamība.
Par likumprojektu nobalsoja 80 deputāti, pret balsoja vien deputāti no partijas "Stabilitātei".
Ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu un ģeopolitisko situāciju reģionā, likumprojekta mērķis ir paātrināt Latvijas ārējās sauszemes robežas stiprināšanu, nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku un NATO spējām nepieciešamo pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūru.
Aizsardzības ministrijas pārstāvji atzīmējuši, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumi tiek īstenoti jau pašlaik, tostarp pērn ir iegādāta liela daļa nepieciešamo līdzekļu, kā arī sniegts atbalsts Valsts robežsardzei.
Pretmobilitātes pasākumi ietver prettanku grāvju izbūvi, šķēršļu izvietošanu, inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošanu un citus infrastruktūras risinājumus, kas aizkavē un apgrūtina iespējamā pretinieka pārvietošanos.
Aizsardzības ministrija norādījusi, ka kopējā īpašumu platība sasniegs 2000 hektārus. No tiem aptuveni puse ir valsts un pašvaldību īpašumi. Privātpersonu nekustamos īpašumus atsavinās sabiedrības vajadzībām par taisnīgu atlīdzību. Atsavināmo īpašumu vidū nav nedz būves, ne ēkas.
Ņemot vērā valsts drošības intereses, nepieciešamo nekustamo īpašumu vai robežas vietu saraksts ir klasificēta informācija, kas publiski nebūs pieejama.
Lai paātrinātu procesus, likumprojekts paredz atkāpes no būvniecības, meža apsaimniekošanas un vides aizsardzības prasībām, iespēju nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu, kā arī prioritāru valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumu izskatīšanu.
Ar likumprojektu plānots noteikt atbildīgās institūcijas. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" organizēs un nodrošinās infrastruktūras izbūvi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atbildēs par nekustamo īpašumu atsavināšanu, savukārt AS "Latvijas valsts meži" veiks nepieciešamo koku un krūmu ciršanu.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas (Baltic Defence Line) projekta, par kuru 2024. gada 19. janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.
Jau ziņots, ka Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.
Tāpat turpinās 400 kilometru garās Krievijas un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.
