Ceturtdien, 26. martā, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas militārā poligona "Sēlija" izveides likumā, kas ļaus paātrināt poligona infrastruktūras attīstību, stiprinās Latvijas aizsardzības spējas un nodrošinās atbilstošus apstākļus NATO sabiedroto spēku uzņemšanai.
Pieņemtie grozījumi būtiski saīsina infrastruktūras izbūves laiku – turpmāk būvniecība notiks paziņošanas kārtībā, ļaujot uzsākt darbus bez būvatļaujas izsniegšanas procedūras. Tāpat grozījumi paredz izņēmumu no publisko iepirkumu regulējuma, lai būtiski saīsinātu procedūras. Kā liecina Aizsardzības ministrijas aprēķini, izmantojot parastās procedūras, projekta īstenošana kavētos vismaz par 11 mēnešiem un izmaksas varētu pieaugt par 10 miljoniem eiro.
Lai nodrošinātu šī stratēģiski nozīmīgā projekta īstenošanu nepieciešamajos termiņos, tiks īstenots vērienīgs Publiskās un privātās partnerības projekts aizsardzības jomā, kas ietver militārā poligona “Sēlija” dzīvojamās, administrācijas un satiksmes infrastruktūras, kā arī militāro noliktavu kompleksa Nīkrācē izveidi. Pieņemtie grozījumi nosaka arī īpašu tiesisko regulējumu militārās bāzes, ceļu infrastruktūras un militārā nodrošinājuma noliktavu kompleksa Nīkrācē izbūvei. Publiskās un privātās partnerības projekta norisi, uzraugot projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas procesu Aizsardzības ministrijas interesēs, vadīs VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Sēlijas militārā poligona attīstība ir viens no būtiskākajiem Latvijas aizsardzības infrastruktūras projektiem. Tas ļaus nodrošināt plašākas apmācību iespējas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, uzņemt brigādes līmeņa NATO sabiedroto vienības, kā arī stiprināt Latvijas un NATO atturēšanas un aizsardzības spējas.
Jau ziņots, ka šī gada 20. februārī, līdz ar pirmās kārtas izbūves noslēgumu, militārajā poligonā “Sēlija” tika svinīgi atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Pirmās kārtas laikā izbūvēta loģistikas atbalsta zona vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukums, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zona.
Poligona otrā attīstības kārta plānota no 2026. līdz 2029. gadam, tās mērķis ir nodrošināt pilnas operacionālās spējas, attīstot kolektīvās apmācības infrastruktūru, nodrošinot manevra iespējas brigādes līmeņa mācībām. Atbilstoši attīstības gaitai poligons nākotnē varēs uzņemt arī sabiedroto valstu vienības pastāvīgai apmācībai.
