Militārajā poligonā “Sēlija” 20. februārī tika atklāta kaujas šaušanas mācību zona, noslēdzot pirmo attīstības kārtu un paplašinot Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto apmācību iespējas Latvijas austrumu reģionā. Līdz šim poligonā jau notikušas taktiskās un inženiertehniskās apmācības, bruņu tehnikas pārvietošanās, gaisa kuģu pārlidojumi un bezpilota lidaparātu treniņi, taču līdz ar jaunās zonas izveidi iespējams organizēt mācības ar kaujas munīciju un integrēt plašāku kaujas elementu spektru vienotā scenārijā.
Pirmās kārtas laikā izbūvēta loģistikas atbalsta zona vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukums, trīs šautuves un nesprāgušās munīcijas (UXO) zona. Kopumā pārņemti un attīstīti 15 590 hektāri jeb aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas, investējot ap 36,5 miljonus eiro.
Poligona attīstība ir cieši saistīta ar drošības situācijas izmaiņām reģionā un NATO lēmumu palielināt sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs. Lēmums par “Sēlijas” izbūvi tika pieņemts kā stratēģisks solis valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, un to nosaka īpašs likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi par poligona robežām un teritorijā ietilpstošajiem īpašumiem.
Viņš uzsvēra, ka jaunā zona ļauj veidot apmācības tā, lai tās maksimāli pietuvinātu reālai situācijai. “Ja mēs gribam, lai karavīrs krīzes brīdī rīkotos profesionāli un pārliecinoši, viņam jātrenējas tādos apstākļos, kas atbilst tam, ar ko viņš var saskarties. To nevar apgūt tikai teorijā - tas jāapgūst praksē,” atzīmē Kerlins.
Tieši šo dažādo spēju savietošanu bija iespējams vērot atklāšanas paraugdemonstrējumos, kuru centrā bija bezpilota sistēmu savstarpējā cīņa. Demonstrējuma sākumā tika izspēlēts scenārijs, kurā pretinieks izmanto izlūkošanas dronu, lai novērotu apvidu un identificētu mērķus. G1X radars fiksēja gaisa objektu un nodeva datus pārtvērējdrona zemes vadības stacijai. Pēc īsa brīža gaisā pacēlās pārtvērējdronis, kas, izmantojot saņemtās koordinātes, devās pretī mērķim un to iznīcināja. Šis posms parādīja, kā tiek īstenota pretdronu aizsardzība no agrīnas atklāšanas līdz mērķa neitralizēšanai.
Demonstrējuma turpinājumā tika pacelti otras puses izlūkdroni, lai novērtētu situāciju UXO zonā, kur konteineri un automašīnu vraki imitēja pretinieka tehnikas kolonnu. Izlūkošanas informācija tika izmantota mērķu precizēšanai, pēc kā darbībā iesaistījās FPV droni. Tie imitēja precīzu triecienu veikšanu pa atsevišķiem mērķiem, demonstrējot, cik ātri iespējams reaģēt uz iegūto informāciju un veikt mērķētu iedarbību.
Dronu darbību papildināja netiešās uguns atbalsts. Pēc izlūkošanas un trieciena imitācijas tika pieprasīts mīnmetēju atbalsts - vispirms ar dūmu mīnām, lai ierobežotu redzamību, pēc tam ar šķembu lādiņiem. Turpinājumā tika iesaistītas pašgājējhaubices, kas ar vairākiem šāvieniem neitralizēja imitēto kolonnu. Šī secība parādīja, kā dronu sniegtā informācija tiek integrēta ar artilērijas uguni, nodrošinot koordinētu un precīzu iedarbību.
Demonstrējuma pēdējā posmā tika parādīts taktiskais manevrs ar helikopteru iesaisti un speciālo uzdevumu vienības darbību, simulējot augstas vērtības mērķa aizturēšanu un evakuāciju. Šis posms uzsvēra, ka jaunā mācību zona paredzēta ne tikai individuālām šaušanas nodarbībām, bet arī sarežģītu kombinētu operāciju trenēšanai.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds intervijā portālam “Sargs.lv” uzsvēra jaunās infrastruktūras nozīmi. “Mēs mērķtiecīgi ieguldām aizsardzības infrastruktūrā, jo bez tās nav iespējamas kvalitatīvas mācības. Šis ir lielākais poligons Baltijas valstīs, un tas veidojas par brigādes līmeņa mācību vietu ar savu bāzi. Tas ir praktisks ieguldījums mūsu drošībā,” izceļ ministrs.
Līdz ar kaujas šaušanas mācību zonas atklāšanu “Sēlija” nostiprina savu lomu kā nozīmīgs apmācību centrs, kur tiek apvienotas tradicionālās militārās spējas un modernās bezpilota tehnoloģijas. Poligona otrās attīstības kārta paredzēta no 2026. līdz 2029. gadam, lai nodrošinātu pilnas operacionālās spējas un brigādes līmeņa kolektīvo mācību infrastruktūru.
