Latvija atbalsta lielāku NATO klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem, atklāj aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
NATO reakcija pēc infrastruktūras bojāšanas incidenta Baltijas jūrā ir bijusi ātra, demonstrējot nepārprotamu atbalstu un solidaritāti. Atsaucoties uz Somijas un Igaunijas valstu vadītāju aicinājumiem, NATO ģenerālsekretārs paziņoja, ka NATO palielinās militāro klātbūtni Baltijas jūrā. Vienlaikus NATO notiek diskusijas sabiedroto starpā, lai reaģētu pēc iespējas efektīvāk uz šāda veida incidentiem, norādīja ministrs.
Zemūdens infrastruktūras drošība ir svarīga Baltijas jūras reģiona valstu drošībai, ekonomikai un sabiedrības labklājībai. Latvija atbalsta lielāku NATO klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem, pavēstīja Sprūds.
Lai NATO Jūras spēku pavēlniecība varētu sniegt savu atbalstu, tās pakļautībā tika izveidots NATO Jūras spēku centrs zemūdens infrastruktūras drošībai. Centra ietvaros notiek monitoringa un rīcības pret hibrīddraudiem koordinācija NATO un tās sabiedroto atbalstam un noturības stiprināšanai, atgādināja Sprūds.
LETA jau rakstīja, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pēdējo trīs gadu laikā Baltijas jūrā vairākkārt ir bojāta zemūdens infrastruktūra.
Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos pērn 17. un 18. novmbrī tika sabojāti divi sakaru kabeļi. Zviedrijas ekonomiskajā zonā tika bojāts "C-Lion-1" sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju un Zviedriju un Lietuvu savienojošais telekomunikāciju kabelis "Arelion". Ir aizdomas par Ķīnas kuģa "Yi Peng 3" iesaisti kabeļu bojāšanā.
NATO ir piekritusi palielināt savu klātbūtni Baltijas jūrā pēc Somiju un Igauniju savienojošā zemūdens elektrokabeļa "EstLink 2" bojāšanas, kas ir jaunākais kabeļu un cauruļvadu bojājums, ko reģionā izraisījuši kuģi ar saitēm Krievijā un Ķīnā.
Eiropas Savienība paziņoja, ka pastiprina zemūdens kabeļu aizsardzības pasākumus, uzlabojot informācijas apmaiņu un izmantojot jaunas tehnoloģijas bojājumu noteikšanai un remonta iespēju paplašināšanai.
Ja Somija vai Igaunija prasīs NATO 4. panta konsultācijas, Latvija to atbalstīs, norādījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs
