Eiropas valstu valdības, pastiprinot bruņoto spēku modernizāciju pieaugošo drošības apdraudējumu dēļ, sastopas ar būtisku šķērsli - arvien jūtamāku retzemju elementu trūkumu, kas nepieciešami modernajām militārajām tehnoloģijām. Tikmēr ASV uzņēmumi strauji nodrošina sev piekļuvi pasaules resursiem, atstājot Eiropu sarežģītā situācijā.
Retzemju elementi ir neaizstājami modernu sensoru, precīzi vadāmu dzinēju un citu komponentu ražošanā, ko izmanto iznīcinātājos, dronos, kara flotes kuģos un raķešu sistēmās. Taču šo materiālu iegūšana kļūst arvien sarežģītāka. Ķīna stingri kontrolē savu retzemju elementu nozari, un ierobežo to eksportu uzņēmumiem, kas saistīti ar ieroču ražošanu. Tas būtiski palielinājis vērtību retzemju elementiem citur pasaulē un saasinājis konkurenci globālajā tirgū.
ASV aizsardzības nozares uzņēmumi, kuru rīcībā ir ievērojami finanšu resursi un spēcīga ietekme industrijā, spēj nodrošināt piegādes dažu dienu laikā, kamēr Eiropas uzņēmumiem tas nereti aizņem vairākas nedēļas.
Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka Eiropas valstis nav noteikušas ierobežojumus, kur drīkst pārdot Eiropā iegūtos retzemju elementus, tādēļ materiāli brīvi nonāk tirgos ārpus Eiropas Savienības (ES) bloka valstīm, raisot bažas, ka pašas Eiropas krājumi varētu būt izsīkuši dažu mēnešu laikā.
Eiropas atkarība no ārvalstu pārstrādes radusies pirms vairākiem gadiem, kad rafinēšanas procesi, atzīti par sarežģītiem, dārgiem un videi ļoti apgrūtinošiem, tika pārcelti uz Ķīnu. Retzemju elementu rafinēšana rada bīstamus atkritumus un prasa īpaši specializētas tehnoloģijas, kuras daudzas Eiropas valstis joprojām nespēj nodrošināt.
Lai mazinātu pieaugošo ievainojamību, ES ir pieņēmusi jaunus politiskos instrumentus - Kritisko izejvielu aktu, un gatavojas sākt iniciatīvu “RESourceEU”. Abas iniciatīvas paredzētas, lai izveidotu drošas iekšējās piegāžu ķēdes un attīstītu stratēģiskas partnerības ar valstīm, kurām ir ievērojami retzemju elementu resursi.
Vācija jau ved sarunas ar Kanādu par iespējamu vienošanos, kas varētu ietvert Vācijas investīcijas Kanādas ieguves un pārstrādes ķēdēs. Kanāda ir viena no valstīm ar lielākajām retzemju elementu rezervēm pasaulē - tās lēstas vairāk nekā 15 miljonu tonnu apmērā.
Lai gan Ķīna, atbildot uz bažām, ir norādījusi, ka tā varētu palielināt noteiktu materiālu eksportu, vienlaikus tā veido sistēmas, kas paredzētas, lai liegtu piekļuvi šiem resursiem uzņēmumiem, kas saistīti ar ASV militāro nozari. Tajā pašā laikā Amerikas Savienotās Valstis un Austrālija ir vienojušās ieguldīt ievērojamus līdzekļus (1 miljardu dolāru katra) Austrālijas retzemju elementu atradņu attīstībā, lai dažādotu piegādes un mazinātu atkarību no Ķīnas.
Pieaugot pieprasījumam un saasinoties ģeopolitiskajai spriedzei, piekļuve retzemju elementiem kļūst par izšķirošu faktoru sacensībā par nākamās paaudzes militāro tehnoloģiju izstrādi. Eiropai šī piegādes ķēžu situācijas risināšana var būt būtiska, lai sasniegtu savas aizsardzības ambīcijas.
